14. pants

1Saeima ir izteikusi viedokli par to, ka tiesvedība

2šajā lietā būtu izbeidzama, jo Pieteikuma iesniedzēji neesot

3izsmēluši visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem

4tiesību aizsardzības līdzekļiem un līdz ar to konstitucionālā

5sūdzība neatbilstot subsidiaritātes principam.

6Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā daļa

7paredz, ka persona konstitucionālo sūdzību iesniegt ir tiesīga

8tikai tad, "ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt

9minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem

10(sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai,

11sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai

12u.c.) vai arī tādu nav".

13"Konstitucionālā sūdzība ir veidota kā subsidiārs tiesību

14aizsardzības līdzeklis un Satversmes tiesas likumā paredzēta

15vienlaikus ar tiesas pieteikuma institūtu. Konstitucionālā

16sūdzība un tiesas pieteikums Satversmes tiesai ir savstarpēji

17saistīti institūti. Likumdevējs prezumējis, ka gadījumos, ja

18attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā

19piemērojamā tiesību norma aizskar Satversmē noteiktās

20pamattiesības, tiesa, apturot tiesvedību, pati vērsīsies

21Satversmes tiesā" (Satversmes tiesas 2005. gada 31.

22augusta lēmuma "Par atteikšanos apturēt 2005. gada 26.

23augusta Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses

24lēmuma civillietā Nr. C 31249605,2496/05 un 2005. gada 29.

25augusta Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša

26lēmuma civillietā Nr. C 31247205, 2472/05 izpildi"

27secinājumu daļas 2. punkts). Subsidiaritātes principa mērķis

28ir panākt, lai tiesa, izskatot lietu pēc būtības, visupirms

29izmantotu tās rīcībā esošās tiesību piemērošanas un

30interpretācijas metodes Satversmei atbilstoša rezultāta

31sasniegšanai un tikai tad, ja tas nav iespējams, vērstos ar

32pieteikumu Satversmes tiesā. Satversmes tiesas kolēģijās ir

33nostiprinājusies tāda prakse, ka subsidiaritātes principa

34ievērošanai nepieciešams izsmelt reālās un efektīvās iespējas

35aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis izmantot jebkurus

36teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus, kas varētu

37jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma iesniedzēja situāciju.

38Atbilstoši minētajai praksei lēmuma par izskatāmās lietas

39ierosināšanu 3. punktā ir secināts, ka "Pieteikuma

40iesniedzējiem nav iespēju aizstāvēt savas pamattiesības ar

41vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem" (lietas

42materiālu 1. sēj. 115. lpp.).

4314.1. Saeimas pārstāvis Satversmes tiesai iesniedzis

44informāciju par to, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pēc

45vairāku personu prasības ir ierosināta civillieta par Parex

46bankas mazākuma akcionāru tiesību iegādāties Parex bankas

47reorganizācijas rezultātā izveidotās AS "Citadele

48banka" akcijas nodrošināšanu un reorganizācijas rezultātā

49nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu (sk. lietas materiālu

504. sēj. 164. lpp.). Saeimas pārstāvis, atsaucoties uz

51Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2010-60-01, pauž uzskatu,

52ka analogas Pieteikuma iesniedzēju civilprasības iesniegšana un

53izskatīšana būtu priekšnoteikums konstitucionālās sūdzības

54iesniegšanai.

55Taču minētajā spriedumā ir runāts par civilo tiesību

56aizsardzības līdzekli Satversmes 92. panta izpratnē, nevis

57pamattiesību aizsardzības līdzekli Satversmes tiesas likuma

58izpratnē. Nenoliedzot to, ka noteiktos gadījumos zaudējumu

59atlīdzība var būt tiesību aizsardzības līdzeklis Satversmes

60tiesas likuma izpratnē, Satversmes tiesa piekrīt Pieteikuma

61iesniedzēju viedoklim, ka šāda veida prasība nav vērsta uz tādu

62pamattiesību aizsardzību, kuras izriet no Pieteikuma iesniedzēju

63kā akcionāru tiesībām piedalīties Parex bankas pārvaldē. Līdz ar

64to prasība par zaudējumu atlīdzību konkrētajā gadījumā nav

65priekšnoteikums konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

6614.2. Komerclikuma 286. un 287. pants reglamentē

67akcionāru sapulces lēmuma, bet 310.1 pants - īpašā

68gadījumā pieņemta valdes lēmuma pārsūdzēšanu tiesā.

69Kapitālsabiedrības padomes lēmuma pārsūdzēšanu nedz Komerclikums,

70nedz arī Kredītiestāžu likums expressis verbis neparedz.

71Tāpēc pieteikumā izteikts viedoklis, ka apstrīdētā norma,

72izslēdzot no akcionāru sapulces kompetences tiesības lemt par

73pamatkapitāla palielināšanu, vienlaikus liegusi akcionāram arī

74tiesības vispār pārsūdzēt šādu lēmumu tiesā.

75Saeimas pārstāvis uzskata, ka bankas padomes lēmumu var

76pārsūdzēt tiesā pēc analoģijas un šāda pārsūdzēšana būtu

77priekšnoteikums konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

78Jāņem vērā, ka minētie Komerclikuma panti vērsti uz to, lai

79izsmeļoši uzskaitītu gadījumus, kuros akcionārs ir tiesīgs

80apstrīdēt sabiedrības orgānu lēmumus. Pretrunā ar sabiedrību

81tiesību principiem būtu tāda situācija, ka akcionāri ar tiesas

82palīdzību mēģinātu ietekmēt sabiedrības orgānu saimniecisko

83darbību gadījumos, kad likums to tieši neparedz.

84Kā jau minēts, subsidiaritātes princips prasa izsmelt reālās

85un efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis

86izmantot jebkurus teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības

87līdzekļus.

8814.3. Saeimas pārstāvis uzskata, ka Pieteikuma

89iesniedzējiem bija administratīvā procesa kārtībā jāpārsūdz

90Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par statūtu grozījumu

91reģistrāciju. Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu

92reģistru" 19.pants paredz: "Uzņēmumu reģistra valsts

93notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt,

94iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu

95iesniegumu [..]"

96Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma "Par Latvijas

97Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. panta otro daļu Uzņēmumu

98reģistra kompetencē neietilpst konkrēta lēmuma pieņemšanas

99faktisko apstākļu pārbaude. "Uzņēmumu reģistra kompetencē ir

100tikai tam iesniegto dokumentu pārbaude par to formas un satura

101atbilstību likumam. Tā kā iesniedzamajos dokumentos ir fiksēti

102juridiskie fakti, Uzņēmumu reģistra amatpersonām jāpārbauda

103dokumentā minēto faktu atbilstība likumam, bet nevis dokumentā

104minēto faktu atbilstība faktiskajam stāvoklim" (Strupišs

105A. Komerclikuma komentāri. Jurista Vārds, 2003. gada 3. jūnijs,

106Nr. 21).

107Līdz ar to Satversmes tiesas likuma izpratnē Uzņēmumu reģistra

108lēmuma pārsūdzēšana konkrētajā gadījumā nav uzskatāma par iespēju

109aizstāvēt aizskartās pamattiesības ar vispārējiem tiesību

110aizsardzības līdzekļiem.

11114.4. Saeimas pārstāvis tiesas debatēs norādīja, ka

112"[..] pieteikuma iesniedzēji nav izsmēluši Eiropas tiesību

113vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus" (Satversmes

114tiesas 2011. gada 20. septembra sēdes stenogramma lietas

115materiālu 7. sēj. 133. lpp.). Tā kā Pieteikuma iesniedzēji

116atsaucas uz diviem Direktīvas 77/91/EEK pantiem, tiem vajadzējis

117vērsties tiesā, prasot ES tiesību efektīvu piemērošanu vai arī -

118saskaņā ar "Frankoviča doktrīnu" - zaudējumu atlīdzību

119no valsts sakarā ar direktīvas pārkāpšanu (sk. Satversmes

120tiesas 2011. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu

1217. sēj. 134. lpp.). Lietas izskatīšanas gaitā Saeimas

122pārstāvis izteica arī tādu viedokli, ka Pieteikuma iesniedzējiem

123bija jāpārsūdz EK lēmumi par Parex bankai sniegtā valsts atbalsta

124saderību ar ES kopējo tirgu.

125Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi: "No

126Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas, kā

127arī no Satversmes tiesas kā nacionālā tiesību aizsardzības

128mehānisma būtības izriet, ka pienākums izsmelt vispārējos tiesību

129aizsardzības līdzekļus attiecas vienīgi uz nacionālajiem tiesību

130aizsardzības līdzekļiem" (Satversmes tiesas 2010. gada 6.

131oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106 14. punkts).

132Tādu tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšana, kuri nav tieši

133saistīti ar Satversmē noteikto pamattiesību aizsardzību un vērsti

134tikai un vienīgi uz ES tiesību piemērošanas nodrošināšanu, nav

135priekšnoteikums tam, lai persona varētu vērsties ar

136konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

137Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējiem

138nav iespēju novērst to pamattiesību aizskārumu ar vispārējiem

139tiesību aizsardzības līdzekļiem un Saeimas pārstāvja lūgums par

140tiesvedības izbeigšanu uz šā pamata ir noraidāms.