16. pants
1Apstrīdētā norma ir pieņemta un piemērota laika
2posmā, kas Satversmes tiesas spriedumos jau raksturots kā
3ekonomiskā krīze. Tā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka 2009.
4gadā "strauji turpināja pasliktināties Latvijas ekonomiskā
5situācija un samazinājās valsts budžeta ieņēmumi, turklāt būtiski
6palielinājās bezdarbs un pieauga sociālās apdrošināšanas speciālā
7budžeta izdevumi. Latvija 2009. gada otrajā ceturksnī piedzīvoja
8straujāko ekonomiskās aktivitātes samazinājumu Eiropas Savienībā.
9Tā, piemēram, valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009. gada
10pirmajos sešos mēnešos bija par 15 procentiem mazāki nekā
11attiecīgajā laika posmā 2008. gadā, [..] iekšzemes kopprodukta
12kritums salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem
13bija 18,7 procenti" (Satversmes tiesas 2010. gada 15.
14marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 20. punkts). Līdz ar to
15nevar piekrist Pieteikuma iesniedzēju pārstāvja V. Tihonova
16piezīmei, ka nekādas krīzes nebija (sk. Satversmes tiesas
172011. gada 6. septembra tiesas sēdes stenogramma lietas materiālu
187. sēj. 17. lpp.).
19Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi arī to, ka
20neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī likumdevējam ir
21saistošas Satversmē noteiktās personu pamattiesības (sk.,
22piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma
23lietā Nr. 2009-43-01 24. punktu).
1Satversmes 105. pants paredz ne vien personas
2tiesības uz īpašumu, bet arī valsts tiesības sabiedrības
3interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (sk., piemēram,
4Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.
52002-01-03 secinājumu daļu). Lai izvērtētu Satversmes 105.
6pantā noteikto pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti,
7jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts
8leģitīma mērķa labad un vai tas atbilst samērīguma principam
9(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija
10sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu).
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.