16. pants

Apstrīdētā norma ir pieņemta un piemērota laika

posmā, kas Satversmes tiesas spriedumos jau raksturots kā

ekonomiskā krīze. Tā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka 2009.

gadā "strauji turpināja pasliktināties Latvijas ekonomiskā

situācija un samazinājās valsts budžeta ieņēmumi, turklāt būtiski

palielinājās bezdarbs un pieauga sociālās apdrošināšanas speciālā

budžeta izdevumi. Latvija 2009. gada otrajā ceturksnī piedzīvoja

straujāko ekonomiskās aktivitātes samazinājumu Eiropas Savienībā.

Tā, piemēram, valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009. gada

pirmajos sešos mēnešos bija par 15 procentiem mazāki nekā

attiecīgajā laika posmā 2008. gadā, [..] iekšzemes kopprodukta

kritums salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem

bija 18,7 procenti" (Satversmes tiesas 2010. gada 15.

marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 20. punkts). Līdz ar to

nevar piekrist Pieteikuma iesniedzēju pārstāvja V. Tihonova

piezīmei, ka nekādas krīzes nebija (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 6. septembra tiesas sēdes stenogramma lietas materiālu

7. sēj. 17. lpp.).

Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi arī to, ka

neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī likumdevējam ir

saistošas Satversmē noteiktās personu pamattiesības (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma

lietā Nr. 2009-43-01 24. punktu).