23. pants

1Izvērtējot apstrīdētā ierobežojuma samērīgumu,

2jāņem vērā vairāki aspekti.

323.1. Apstrīdētā norma, no vienas puses, ir pieņemta

4tieši kontekstā ar Parex bankas situāciju, bet, no otras puses,

5apstrīdētās normas piemērošanas iespējas nav ierobežotas nedz ar

6šo vienu subjektu, nedz arī ar konkrēto situāciju 2009. gada

7pavasarī, kad Parex bankas glābšanas posmā tika palielināts tās

8pamatkapitāls.

923.2. Tiesas sēdē K. Leiškalns apgalvoja, ka

10apstrīdētās normas pieņemšanas laikā esot bijis pilnīgi skaidrs

11EK un Starptautiskā Valūtas fonda viedoklis, proti: ja mazākuma

12akcionāri proporcionāli piedalīsies pamatkapitāla palielināšanā,

13šādu valsts atbalstu EK neakceptēs. Taču lietā nav dokumentu,

14kurā pirms apstrīdētās normas pieņemšanas šāds viedoklis būtu

15fiksēts. FM 2009. gada 24. februārī, proti, kad apstrīdētā norma

16jau bija iekļauta likumprojektā Nr. 963 kā Budžeta komisijas

17priekšlikums, taču vēl nebija pieņemta, norādīja: lai novērstu

18Parex bankas mazākuma akcionāru iespēju gūt labumu no ERAB

19investīcijām Parex bankā, ir apsvērti iespējamie risinājuma

20varianti, tostarp "akciju vērtības "atšķaidīšana"

21(dilution)" (FM 2009. gada 24. februāra vēstule Nr.

227/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71. lpp.). Tātad

23akcionāru līdzdalības samazināšana patiesībā bija vērsta ne tik

24daudz uz tiesas sēdē norādīto mērķu sasniegšanu, bet drīzāk gan

25uz piesaistītā investora izvirzīto prasību izpildi. Taču, kā

26izriet no minētās vēstules, ERAB nemaz neprasīja pavisam atņemt

27akcionāru pirmtiesības, bet norādīja uz iespējamo risinājumu,

28"kura ietvaros mazākuma akcionāri saglabā savu līdzdalību,

29bet tā strauji samazinās, ja tie nevar ieguldīt savus līdzekļus

30Parex bankas pamatkapitāla palielināšanā" (FM 2009. gada

3124. februāra vēstule Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 72.

32lpp.).

3323.3. Saeimas pārstāvis debatēs kā būtisku apstrīdētās

34normas atbilstības aspektu uzsvēra Parex bankai sniegtā valsts

35atbalsta komplicēto raksturu, proti, valsts sniedza atbalstu, ne

36vien palielinot bankas pamatkapitālu, bet arī sniedzot garantijas

37un galvojot sindicētos kredītus. Arī MK pārstāvis uzsvēra normas

38pieņemšanas vēsturisko kontekstu un aicināja situāciju vērtēt

39kopsakarā ar notikumiem kopš 2008. gada novembra, kad valsts

40iegādājās Parex bankas akcijas. Tāpat no to MK sēžu protokoliem,

41kurās tika lemts par Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu,

42izriet, ka MK vienlaikus ir lēmis gan par pamatkapitāla

43palielināšanu, gan arī par citiem finanšu instrumentiem, kas

44nepieciešami Parex bankas funkcionēšanai.

45Taču apstrīdētā norma expressis verbis satur tikai

46divus tās piemērošanas nosacījumus: valdes lūgumu un Ministru

47kabineta lēmumu. Norma neparedz nekādus nosacījumus, kas tās

48piemērošanu ierobežotu ar ārkārtas apstākļiem, tā nenoteic, ka

49būtu piemērojama tikai attiecībā uz tautsaimniecībā sistēmiski

50svarīgām bankām vai tikai tādā gadījumā, kad tas noteikti

51nepieciešams, lai nodrošinātu valsts atbalsta saderību ar Eiropas

52kopējo tirgu. Pati apstrīdētā norma nenorāda arī uz citiem

53specifiskiem apstākļiem, kādus Saeimas pārstāvis un pieaicinātās

54personas saskata tieši Parex bankas gadījumā.

55EK paziņojumos (komunikācijās), kuros tā skaidro savu politiku

56finanšu krīzes pārvarēšanai paredzētā valsts atbalsta jomā,

57norāda uz dažādiem konkurences traucējumu novēršanas pasākumiem,

58kas veicami, lai panāktu to, ka finansiālajās grūtībās nonākušās

59bankas un to akcionāri nestu taisnīgu slogu. Tomēr ne katrā

60gadījumā par šādu slogu būtu jānosaka akcionāru līdzdalības

61samazināšana. Tā 2011. gada februārī EK savā paziņojumā

62(komunikācijā) norāda: "Līdz valsts atbalsta atlīdzināšanai

63aizsardzības līdzekļiem, ko piemēro grūtībās nonākušām bankām

64glābšanas un pārstrukturēšanas posmā, principā ir jāietver:

65ierobežojoša dividenžu politika (tostarp aizliegums izmaksāt

66dividendes vismaz pārstrukturēšanas laikā), vadības atalgojuma

67vai prēmiju ierobežojumi, pienākums atjaunot un uzturēt

68maksātspējas rādītāja paaugstinātu līmeni, kas atbilst finanšu

69stabilitātes mērķim, kā arī valsts līdzdalības izpirkšanas

70grafiks" (EK paziņojuma "Finanšu iestāžu

71rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos - atbalsta

72ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības

73līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem" 45.

74rindkopa, http://eur-lex.europa.eu).

75Ne katrā gadījumā, kad kredītiestādei tiek sniegts

76restrukturizācijas atbalsts, tas nonāktu pretrunā ar ES kopējo

77tirgu tikai tāpēc, ka kredītiestādes līdzšinējiem akcionāriem ir

78iespēja izmantot savas pirmtiesības.

7923.4. Divus mēnešus pirms apstrīdētās normas

80pieņemšanas K.Leiškalns, ziņojot par Banku pārņemšanas likuma

81projektu, norādīja: "Šis likums ļauj arī mazākuma

82akcionāriem solidāri piedalīties bankas atveseļošanā, un līdz ar

83to viņu akcijas nekādā veidā nevar tikt atsavinātas, ja viņi

84solidāri piedalās" (Saeimas 2008. gada 18. decembra sēdes

85stenogramma,

86http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/C212D7807418F5A6C22575370053DBFD?OpenDocument).

87No tiesas sēdē K. Leiškalna teiktā izriet, ka Budžeta

88komisija, apspriežot apstrīdēto normu, vadījās no pieņēmuma, ka

89vismaz Parex bankas gadījumā mazākuma akcionāri nemaz negribētu

90piedalīties kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanā.

91FKTK pārstāvis norādīja, ka apstrīdētā norma piemērojama tad,

92kad kredītiestādes turpmākā darbība bez papildu kapitāla

93ieguldīšanas nav iespējama, bet līdzšinējiem akcionāriem šāda

94kapitāla nav, un tā bijis Parex gadījumā. FKTK rīcībā neesot

95bijis informācijas, ka arī mazākuma akcionāri grib piedalīties

96pamatkapitāla palielināšanā (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

9720. septembra stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 89. un 91.

98lpp.).

99Tiesas sēdē 2011. gada 6. septembrī arī MK pārstāvis norādīja,

100ka FM neesot saņēmusi konkrētu mazākuma akcionāru piedāvājumu

101iesaistīties Parex bankas likviditātes nodrošināšanā, veikt

102ieguldījumus tās kapitālā vai risināt ar sindicētajiem kredītiem

103saistītus jautājumus (sk. Satversmes tiesas sēdes stenogrammu

104lietas materiālu 7. sēj. 67. lpp.). Taču 2009. gada 24.

105februāra vēstulē FM izteica šādu viedokli: "[..] nevar

106izslēgt iespēju, ka mazākuma akcionāri arī var piedalīties

107kapitāla palielināšanā, piemēram, Zviedrijas fonds "East

108Capital"" (FM 2009. gada 24. februāra vēstule Nr.

1097/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71. lpp.).

1102008. gada 19. decembrī vairāki Pieteikuma iesniedzēji

111publiski apliecināja gatavību pirkt bankas akcijas proporcionāli

112tiem piederošajām kapitāla daļām (sk.: Mārtiņa I. Nav gatavi

113tāpat atdot akcijas. Dienas Bizness, 2008. gada 19.

114decembris). 2009. gada 4. februārī divi Pieteikuma

115iesniedzēji nosūtīja FM valsts sekretāram M. Bičevskim un Parex

116bankas valdes priekšsēdētājam N. Melngailim vēstuli, kurā

117apliecināja savu gatavību piedalīties Parex bankas

118rekapitalizācijā (sk. lietas materiālu 5. sēj. 49.-50.

119lpp.).

12023.5. Apstrīdētās normas piemērošana nav aprobežota

121tikai ar gadījumiem, kas līdzinās Pieteikuma iesniedzēju

122situācijai, kurā tiem piederošo akciju īpatsvars attiecībā uz

123akciju sabiedrības pārvaldi ļauj realizēt tikai atsevišķas

124akcionāra tiesības.

125Apstrīdētās normas piemērošanas nosacījums ir Ministru

126kabineta lēmums par valsts būtiskas līdzdalības iegūšanu vai

127palielināšanu kredītiestādē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.

128panta 15. punktu ar terminu "būtiska līdzdalība" apzīmē

129personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas

130saskaņoti, tieši vai netieši iegūtu līdzdalību, kura aptver 10 un

131vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai

132balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt

133komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu.

134Līdz ar to apstrīdētā norma pieļauj, ka tiek piemērota

135gadījumos, kad akcionārs vai akcionāru kopums pamatkapitāla

136palielināšanas rezultātā zaudē savas vairākuma tiesības vai arī

137tā saucamo "zelta akciju" un līdz ar to zaudē arī reālu

138iespēju ietekmēt kredītiestādes saimniecisko darbību.

139Šādos gadījumos var rasties tāda situācija, ka akciju īpašuma

140tirgus vērtība samazinās tieši apstrīdētās normas piemērošanas

141rezultātā.

14223.6. Satversmes 105. pants liedz valstij bez

143pietiekama attaisnojuma veikt pasākumus, kuru rezultātā personai

144iestājas nelabvēlīgas mantiskas sekas, tostarp pazeminās īpašuma

145tirgus vērtība vai arī samazinās no īpašuma gūstamo augļu apmērs.

146Tomēr, izvērtējot konkrēta regulējuma atbilstību Satversmes 105.

147pantam, ir nepieciešams konstatēt cēloņsakarību starp

148apstrīdētajām normām un personai radītajām negatīvajām

149mantiskajām sekām. Satversmes 105. pantā nostiprinātās

150pamattiesības uz īpašumu negarantē tiesības būt pasargātam no

151biznesa riska. Akcionāri un pakārtotie kreditori var gūt augļus

152kredītiestādes veiksmīgas darbības rezultātā, bet reizē ir

153pakļauti visbūtiskākajam riskam. "Valstij nav pienākuma

154novērst [īpašuma] vērtības zudumu tirgus faktoru rezultātā"

155(Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr.

1562010-60-01 17.3. punkts).

157Kā izriet no dokumentiem, ko Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji

158lūdza pievienot lietai, kā arī no viņu paskaidrojumiem tiesas

159sēdē, Pieteikuma iesniedzēju norādītais aizskārums daļēji varētu

160būt saistīts ar to, ka Parex bankas valde laika posmā pirms 2008.

161gada novembra ekonomiskās krīzes apstākļos neesot spējusi

162nodrošināt sekmīgu bankas darbību, FKTK neesot veikusi efektīvu

163Parex bankas uzraudzību un neesot savlaicīgi novērsusi finanšu

164līdzekļu aizplūšanu no bankas. Tāpat arī valsts rīcībā neesot

165bijis savlaicīgi pieņemtu tiesību normu par bankas pārņemšanas

166procedūru. Bijušie vairākuma akcionāri esot izšķīrušies par Parex

167bankas akciju pārdošanu valstij, pietiekami nenoskaidrojot bankas

168glābšanas iespējas, ko viņiem varējuši piedāvāt Pieteikuma

169iesniedzēji. 2008. gada decembrī ievēlētā Parex bankas valde

170pirms apstrīdētās normas pieņemšanas neesot interesējusies par

171iespēju izmantot Pieteikuma iesniedzēju rīcībā esošos brīvos

172līdzekļus. Tieši minētie apstākļi varētu būt bijuši par iemeslu

173tam, ka Pieteikuma iesniedzēji nevarēja savlaicīgi un pilnvērtīgi

174iesaistīties Parex bankas glābšanā, bet viņiem piederošo akciju

175tirgus vērtība būtiski samazinājās.

176Satversmes tiesas uzdevums konkrētās lietas ietvaros nav

177izvērtēt minētos apstākļus, jo tie paši par sevi neietekmē

178apstrīdētās normas konstitucionalitāti.

17923.7. Saeimas sēdē 2009. gada 26. februārī Budžeta

180komisijas priekšsēdētājs K. Leiškalns norādīja, ka norma

181darbosies tikai tad, "kad banka ar visiem saviem mazākuma

182akcionāriem "iet pa burbuli"" (Saeimas 2009.

183gada 26. februāra sēdes stenogramma,

184http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/9E0A71FA0FC099A6C225756E0047D780?OpenDocument).

185Savukārt FKTK pārstāvis attiecībā uz to, kad ir piemērojams

186Banku pārņemšanas likums un kad - apstrīdētā norma, izteica šādu

187viedokli: "Regulējums ir pietiekami skaidrs, ja mēs

188analizējam šos likumus. Banku pārņemšanas likuma 3. pants norāda,

189ka bankas pārņemšana pieļaujama izņēmuma gadījumos. [..] Ja

190bankas pārņemšana nenotiktu un banka tādēļ nespēj vai nespētu

191ievērot likumā noteiktās banku darbību regulējošās prasības.

192Kredītiestāžu likumā nekādi nosacījumi nav izvirzīti, lai

193kredītiestāde varētu lūgt palīdzību" (Satversmes tiesas

1942011. gada 20. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 7.

195sēj. 88. lpp.). Tātad, pēc FKTK ieskata, apstrīdēto normu

196varētu piemērot ne tikai tādā gadījumā, kad pastāv akūti

197kredītiestādes maksātnespējas draudi, kas ir steidzami jānovērš,

198bet arī citos gadījumos, kad valde to lūdz un tas ir pieļaujams

199no valsts atbalstu regulējošo normu viedokļa.

200Arī no EK 2009. gada 11. maija un 2010. gada 15. septembra

201lēmumiem izriet, ka apstrīdētā norma Parex bankas pamatkapitāla

202palielināšanai piemērota ne vien bankas glābšanas, bet arī

203restrukturizācijas, proti, stabilizācijas posmā.

204Apstrīdētajā normā nav ietverti nekādi ierobežojoši kritēriji,

205kas noteiktu, ka tā piemērojama tikai tad, ja ar citiem

206līdzekļiem banku glābt nav iespējams.

20723.8. Apstrīdētās normas otrā daļa expressis

208verbis liedz līdzšinējiem bankas akcionāriem piedalīties

209pamatkapitāla palielināšanā. No normas vārdiskās jēgas izriet, ka

210gadījumā, kad valsts jau ir bankas akcionārs, tā nemaz nevar

211piedalīties pamatkapitāla palielināšanā. MK pārstāvis tiesas sēdē

2126. septembrī norādīja, ka apstrīdētās normas otrā daļa esot

213jālasa kontekstā ar pirmo daļu. Ja otrajā daļā būtu paredzēts

214hipotētisks ierobežojums attiecībā uz valsti, tad pirmā daļa

215vispār nebūtu piemērojama.

216Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumiem un citiem

217normatīvajiem aktiem jābūt ne vien publiski pieejamiem, bet arī

218pietiekami skaidriem un saprotamiem (sk. Satversmes tiesas

2192006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16.

220punktu). "Norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar

221iztulkošanas paņēmienu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās

222patieso jēgu" (Satversmes tiesas 2010. gada 20. marta

223sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punkts).

224No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas

225piemērošanas procesā MK ir varējis noskaidrot tās patieso jēgu.

226Līdz ar to nav pamata uzskatīt apstrīdēto normu par neskaidru.

227Tomēr Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka apstrīdētā

228norma no juridiskās tehnikas viedokļa ir formulēta

229neveiksmīgi.

23023.9. Apstrīdētā norma pieņemta laikā, kad valsts

231ekonomiskās krīzes seku novēršanai bija spiesta pieņemt daudzus

232personu pamattiesības ietekmējošus lēmumus. Nereti šāda

233regulējuma samērīguma neatņemama sastāvdaļa ir tā īslaicīgais

234raksturs, kas skaidri formulēts normatīvajā aktā. Satversmes

235tiesa ir secinājusi: radītā aizskāruma būtiskumu samazina arī

236tas, ka tiesību ierobežojums ir noteikts vienīgi uz konkrētu

237laika posmu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 26.

238novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 22.1. punktu).

239Savukārt apstrīdētās normas darbībai termiņš nav

240paredzēts.

24123.10. Apstrīdētā norma paredz valsts pārvaldes

242institūcijai - Ministru kabinetam - plašas iespējas iejaukties

243privāttiesiskās attiecībās un izvēlēties, kādā veidā veikt

244pamatkapitāla palielināšanu - atbilstoši apstrīdētajai normai vai

245Komerclikumā paredzētajā kārtībā, taču neparedz personai tiesības

246ar tiesu institūciju palīdzību pārbaudīt, vai katrā konkrētā

247gadījumā tās tiesībām noteiktais ierobežojums ir samērīgs.

248Nepieciešams norādīt, ka vairāki MK lēmumi par Parex banku arī

249Satversmes tiesas lietas sagatavošanas laikā vēl bija ierobežotas

250pieejamības informācija. Apstrīdētā norma neparedz nedz MK, nedz

251attiecīgās bankas padomei vai valdei pienākumu informēt

252akcionārus par plānoto vai notikušo pamatkapitāla palielināšanu

253un sniegt tās nepieciešamības pamatojumu.

254Valstij bija iespējas apstrīdēto normu izstrādāt tā, lai šāda

255situācija neveidotos.

25623.11. Valsts kanceleja atzinumā par Ministru kabineta

257lēmumu attiecībā uz Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu

2582009. gada oktobrī norāda, ka akcionāru pirmtiesību atņemšana

259Parex bankas mazākuma akcionāriem pārkāpj starpvalstu investīciju

260aizsardzības līgumos noteikto godīgas un taisnīgas attieksmes

261principu (sk. Valsts kancelejas 2009. gada 13. oktobra

262atzinumu Nr. 18/TA-3670-DV par informatīvo ziņojumu un

263protokollēmumu lietas materiālu 3. sēj. 189. lpp.).

264Konkrētās lietas ietvaros netiek apstrīdēta atbilstība kādam

265konkrētam starptautiskam līgumam par investīciju aizsardzību,

266tādēļ Satversmes tiesa šo apgalvojumu neizvērtēs. Tomēr jāņem

267vērā, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas ir saistīts

268ar vienas vai vairāku sistēmiski svarīgu kredītiestāžu sekmīgu

269glābšanu, kas sabiedrības labklājību un personu tiesības

270nodrošina īstermiņā, savukārt akcionāru pamattiesību

271ierobežojumi, kas skar šo tiesību starptautiski atzītu minimumu,

272ne vien ietekmē konkrēto Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības,

273bet var sēt starptautisko investoru vidū šaubas par Latviju kā

274drošām investīcijām labvēlīgu valsti. Sekas varētu būt jaunu

275investīciju plūsmas samazināšanās, kā arī jau esošo investīciju

276aizplūšana. Tas viss ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt

277sabiedrības labklājību.

278Vērtējot visus minētos apstākļus

279kopsakarā, jāatzīst, ka apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu

280apjoms ir lielāks, nekā nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai,

281turklāt pastāv arī citi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, kas

282personas pamattiesības ierobežotu mazāk. Sabiedrības ieguvums šos

283ierobežojumus neatsver.

284Līdz ar to apstrīdētajā normā

285ietvertais regulējums nesamērīgi ierobežo pamattiesības uz

286īpašumu un neatbilst Satversmes 105. pantam.