4. pants

1Pieaicinātā persona - Saeimas Budžeta un finanšu

2(nodokļu) komisija - uzskata, ka apstrīdētā norma pieņemta

3Saeimas kārtības rullī (turpmāk - Kārtības rullis) noteiktajā

4kārtībā un atbilst Satversmes 1. un 105. pantam.

5Budžeta komisijas pilnvarotais pārstāvis - 9. Saeimas

6Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (laika

7posmā no 2006. gada 17. novembra līdz 2009. gada 21. aprīlim)

8Kārlis Leiškalns tiesas sēdē informēja, ka priekšlikums

9papildināt attiecīgo likumprojektu ar apstrīdēto normu Budžeta

10komisijā saņemts 16. februārī pulksten piecos pēcpusdienā, tomēr

11komisijas locekļi un arī viņš personīgi attiecīgās normas

12sagatavošanā esot piedalījies jau pirms tam. Lai gan

13nepieciešamība ātri izstrādāt apstrīdēto normu bijusi saistīta ar

14minētajā bankā radušos situāciju, tās mērķis esot regulēt visas

15līdzīgās situācijas. Latvijas valsts esot saskārusies ar divām

16banku krīzēm, un katra no šīm krīzēm "deva likumdevējam

17iespēju radoši izpausties, lai sagatavotos nākamajām reizēm"

18(Satversmes tiesas 2011. gada 6. septembra sēdes stenogramma

19lietas materiālu 7. sēj. 53. lpp.). Ja likumdevējs būtu

20vēlējies pieņemt normu, kas attiecināma vienīgi uz Parex banku,

21tad būtu pieņēmis deputāta Krišjāņa Kariņa priekšlikumu par

22atsevišķa likuma izstrādāšanu. Turklāt apstrīdētā norma esot

23attiecināma ne vien uz valsts mēroga finanšu krīzes situāciju,

24bet arī uz gadījumiem, "kad vispār nav krīzes situācijas,

25bet vienā konkrētā kredītiestādē ir iestājusies krīzes situācija

26jeb priekšbankrota situācija"(Satversmes tiesas 2011.

27gada 6. septembra sēdes stenogramma lietas materiālu 7. sēj. 49.

28lpp.).

29K. Leiškalns uzsvēra, ka Parex bankas problēmas radušās pašu

30akcionāru darbības vai bezdarbības rezultātā. Latvijas valsts

31esot bijusi spiesta iesaistīties šo problēmu risināšanā tikai

32tādēļ, lai nepieļautu minētās bankas maksātnespējas un bankrota

33negatīvo ietekmi uz valsts budžetu un visu Latvijas finanšu

34sistēmu. Ja valsts atbalsts netiktu sniegts, Parex banka

35neizbēgami būtu bankrotējusi. 2009. gada februārī Budžeta

36komisijā esot apspriesti vismaz četri varianti, kā varētu risināt

37izveidojušos situāciju, tostarp arī deputāta K. Kariņa

38piedāvātais variants, kas paredzējis īpaša, tikai uz Parex banku

39attiecināta likuma izstrādāšanu.

40Izšķiroties par apstrīdētās normas pieņemšanu, Budžeta

41komisijas deputāti esot bijuši informēti par šādu EK un

42Starptautiskā Valūtas fonda viedokli: ja mazākuma akcionāri

43proporcionāli piedalītos pamatkapitāla palielināšanā, EK šādu

44valsts atbalstu neapstiprinātu.

45Pieaicinātās personas rakstveida viedoklī norādīts, ka Budžeta

46komisija savā sēdē attiecīgā likumprojekta atbilstību Satversmes

471. un 105. pantam neesot vērtējusi, jo tiesību normu atbilstību

48Satversmei parasti vērtējot un uz iespējamu neatbilstību norādot

49Tieslietu ministrija vai Saeimas Juridiskais birojs. K. Leiškalns

50tiesas sēdē uzsvēra, ka apstrīdētās normas ātru pieņemšanu

51prasīja ārkārtas apstākļi. Šaubu par apstrīdētās normas

52atbilstību Satversmei Budžeta komisijas sēdē neesot bijis, šaubas

53radušās vienīgi par atbilstību Komerclikumam, taču tās tikušas

54novērstas. Komisijas sēdē esot piedalījies arī Saeimas Juridiskā

55biroja pārstāvis. Saeimas Juridiskā biroja 2009. gada 17.

56februāra atzinums (turpmāk - 17. februāra atzinums) bijis

57pieejams komisijas locekļiem. Budžeta komisijas sēdē šis atzinums

58esot izskatīts. Komisija secinājusi, ka, pieņemot apstrīdēto

59normu, pretruna ne ar kādu tajā brīdī spēkā esošu likumu

60neradīsies. Atšķirībā no Komerclikumā ietvertajām vispārēja

61rakstura normām apstrīdētā norma kā speciālā tiesību norma

62regulējot situāciju attiecībā uz specifisku tiesību subjektu -

63kredītiestādi, kura nonākusi finansiālās grūtībās.

64K. Leiškalns informēja, ka varianti, kas paredzētu akcionāru

65sapulces sasaukšanas termiņa saīsināšanu vai citus tamlīdzīgus

66risinājumus, apspriešanai Budžeta komisijā neesot piedāvāti.

67Pēc K. Leiškalna ieskata, neesot pārliecības par to, ka valsts

68spēs atgūt Parex bankā ieguldītos līdzekļus pat labvēlīgā

69situācijas attīstības gadījumā. Visas akcijas Parex bankā esot

70"ar mīnus vērtību" (Satversmes tiesas 2011. gada 6.

71septembra sēdes stenogramma lietas materiālu 7. sēj. 51.

72lpp.). Parex bankas jautājuma risināšanas sākumposmā viņš

73personīgi esot apspriedis situāciju ar kādu Parex bankas mazākuma

74akcionāru, kas izteicis tādu viedokli, ka mazākuma akcionāri nav

75gatavi solidāri ieguldīt Parex bankā nepieciešamos līdzekļus, jo

76Parex banku nav iespējams glābt.