4. pants

Pieaicinātā persona - Saeimas Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisija - uzskata, ka apstrīdētā norma pieņemta

Saeimas kārtības rullī (turpmāk - Kārtības rullis) noteiktajā

kārtībā un atbilst Satversmes 1. un 105. pantam.

Budžeta komisijas pilnvarotais pārstāvis - 9. Saeimas

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (laika

posmā no 2006. gada 17. novembra līdz 2009. gada 21. aprīlim)

Kārlis Leiškalns tiesas sēdē informēja, ka priekšlikums

papildināt attiecīgo likumprojektu ar apstrīdēto normu Budžeta

komisijā saņemts 16. februārī pulksten piecos pēcpusdienā, tomēr

komisijas locekļi un arī viņš personīgi attiecīgās normas

sagatavošanā esot piedalījies jau pirms tam. Lai gan

nepieciešamība ātri izstrādāt apstrīdēto normu bijusi saistīta ar

minētajā bankā radušos situāciju, tās mērķis esot regulēt visas

līdzīgās situācijas. Latvijas valsts esot saskārusies ar divām

banku krīzēm, un katra no šīm krīzēm "deva likumdevējam

iespēju radoši izpausties, lai sagatavotos nākamajām reizēm"

(Satversmes tiesas 2011. gada 6. septembra sēdes stenogramma

lietas materiālu 7. sēj. 53. lpp.). Ja likumdevējs būtu

vēlējies pieņemt normu, kas attiecināma vienīgi uz Parex banku,

tad būtu pieņēmis deputāta Krišjāņa Kariņa priekšlikumu par

atsevišķa likuma izstrādāšanu. Turklāt apstrīdētā norma esot

attiecināma ne vien uz valsts mēroga finanšu krīzes situāciju,

bet arī uz gadījumiem, "kad vispār nav krīzes situācijas,

bet vienā konkrētā kredītiestādē ir iestājusies krīzes situācija

jeb priekšbankrota situācija"(Satversmes tiesas 2011.

gada 6. septembra sēdes stenogramma lietas materiālu 7. sēj. 49.

lpp.).

K. Leiškalns uzsvēra, ka Parex bankas problēmas radušās pašu

akcionāru darbības vai bezdarbības rezultātā. Latvijas valsts

esot bijusi spiesta iesaistīties šo problēmu risināšanā tikai

tādēļ, lai nepieļautu minētās bankas maksātnespējas un bankrota

negatīvo ietekmi uz valsts budžetu un visu Latvijas finanšu

sistēmu. Ja valsts atbalsts netiktu sniegts, Parex banka

neizbēgami būtu bankrotējusi. 2009. gada februārī Budžeta

komisijā esot apspriesti vismaz četri varianti, kā varētu risināt

izveidojušos situāciju, tostarp arī deputāta K. Kariņa

piedāvātais variants, kas paredzējis īpaša, tikai uz Parex banku

attiecināta likuma izstrādāšanu.

Izšķiroties par apstrīdētās normas pieņemšanu, Budžeta

komisijas deputāti esot bijuši informēti par šādu EK un

Starptautiskā Valūtas fonda viedokli: ja mazākuma akcionāri

proporcionāli piedalītos pamatkapitāla palielināšanā, EK šādu

valsts atbalstu neapstiprinātu.

Pieaicinātās personas rakstveida viedoklī norādīts, ka Budžeta

komisija savā sēdē attiecīgā likumprojekta atbilstību Satversmes

1. un 105. pantam neesot vērtējusi, jo tiesību normu atbilstību

Satversmei parasti vērtējot un uz iespējamu neatbilstību norādot

Tieslietu ministrija vai Saeimas Juridiskais birojs. K. Leiškalns

tiesas sēdē uzsvēra, ka apstrīdētās normas ātru pieņemšanu

prasīja ārkārtas apstākļi. Šaubu par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmei Budžeta komisijas sēdē neesot bijis, šaubas

radušās vienīgi par atbilstību Komerclikumam, taču tās tikušas

novērstas. Komisijas sēdē esot piedalījies arī Saeimas Juridiskā

biroja pārstāvis. Saeimas Juridiskā biroja 2009. gada 17.

februāra atzinums (turpmāk - 17. februāra atzinums) bijis

pieejams komisijas locekļiem. Budžeta komisijas sēdē šis atzinums

esot izskatīts. Komisija secinājusi, ka, pieņemot apstrīdēto

normu, pretruna ne ar kādu tajā brīdī spēkā esošu likumu

neradīsies. Atšķirībā no Komerclikumā ietvertajām vispārēja

rakstura normām apstrīdētā norma kā speciālā tiesību norma

regulējot situāciju attiecībā uz specifisku tiesību subjektu -

kredītiestādi, kura nonākusi finansiālās grūtībās.

K. Leiškalns informēja, ka varianti, kas paredzētu akcionāru

sapulces sasaukšanas termiņa saīsināšanu vai citus tamlīdzīgus

risinājumus, apspriešanai Budžeta komisijā neesot piedāvāti.

Pēc K. Leiškalna ieskata, neesot pārliecības par to, ka valsts

spēs atgūt Parex bankā ieguldītos līdzekļus pat labvēlīgā

situācijas attīstības gadījumā. Visas akcijas Parex bankā esot

"ar mīnus vērtību" (Satversmes tiesas 2011. gada 6.

septembra sēdes stenogramma lietas materiālu 7. sēj. 51.

lpp.). Parex bankas jautājuma risināšanas sākumposmā viņš

personīgi esot apspriedis situāciju ar kādu Parex bankas mazākuma

akcionāru, kas izteicis tādu viedokli, ka mazākuma akcionāri nav

gatavi solidāri ieguldīt Parex bankā nepieciešamos līdzekļus, jo

Parex banku nav iespējams glābt.