5. pants

1Pieaicinātā persona - Saeimas Juridiskais

2birojs (turpmāk - Juridiskais birojs) - norāda, ka 17.

3februāra atzinumā izteiktais ierosinājums neesot uzskatāms par

4priekšlikumu Kārtības ruļļa 104. un 95. panta izpratnē, jo tas

5neesot iesniegts nedz noteiktajā termiņā, nedz arī par

6likumprojekta otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Tāpēc tas

7neesot bijis jāietver likumprojekta trešajam lasījumam

8sagatavotajā tabulā. Uz Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra

9sēdi atbilstoši Kārtības ruļļa 106. pantam esot aicināti

10Juridiskā biroja pārstāvji, un Budžeta komisijas priekšsēdētājs

11esot informējis komisiju par 17. februāra atzinumu, vēršot

12uzmanību uz deputātiem izdalīto dokumentu.

13Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš tiesas sēdē

14informēja, ka atbilstoši Juridiskā biroja nolikumam gan attiecībā

15uz iesniegtajiem likumprojektiem, gan arī attiecībā uz

16iesniegtajiem priekšlikumiem Juridiskajam birojam esot pienākums

17veikt analīzi, lai izvērtētu to atbilstību Satversmei, Latvijas

18starptautiskajām saistībām un ES tiesībām, kā arī vispār Latvijas

19tiesību sistēmai. Taču konkrētajā gadījumā, ņemot vērā to, ka

20priekšlikums bija iesniegts pulksten piecos pēcpusdienā, bet

21Budžeta komisijas sēde notika jau nākamajā rītā pulksten

22desmitos, Juridiskais birojs veicis tikai sākotnējo izvērtējumu

23tādā apjomā, kādā tas bijis iespējams tik īsā laika posmā. Savā

24atzinumā Juridiskais birojs esot vērsis Budžeta komisijas

25uzmanību uz to, ka, sākotnēji izvērtējot, šķiet, ka attiecīgais

26priekšlikums ir pretrunā ar Komerclikumu un būtiski ierobežo

27akcionāru tiesības.

28G. Kusiņš norādīja, ka 1994. gadā, kad tika pieņemts Kārtības

29rullis, notika izšķiršanās par Latvijas tiesību sistēmas

30piederību pie tā vai cita tiesību loka. Pieņemot Kārtības ruļļa

31111. pantu, esot apliecināta Latvijas piederība pie kontinentālā,

32proti, romāņu-ģermāņu tiesību loka, kam raksturīga kodificēta

33tiesību sistēma. Kārtības ruļļa projekts izstrādāts vienlaikus ar

34likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un

35Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,

36spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" projektu. Kārtības

37ruļļa 111. pants esot interpretējams kopsakarā ar minētā likuma

388. pantu, kurā iekļauta vispārējā norma par kolīziju risināšanu.

39Savukārt speciālā norma par kolīziju risināšanu ietverta

40Kredītiestāžu likuma 4. pantā. Kārtības ruļļa 111. panta mērķis

41esot panākt, lai likumos netiktu ietvertas savstarpēji

42pretrunīgas un izslēdzošas prasības, kuras būtu grūti atrisināt

43ar tiesību normu kolīziju risināšanas paņēmieniem. Kārtības ruļļa

44111. panta otrā daļa nenozīmējot automātisku grozījumu

45nepieciešamību citā likumā. Tā neizslēdzot iespēju un dažkārt pat

46prasot likumā ietvert speciālu tiesību normu attiecībā pret citā

47likumā noteikto.

48Pēc Juridiskā biroja ieskata, apstrīdētā norma esot speciāla

49tiesību norma attiecībā pret Komerclikuma regulējumu.

50Kredītiestāžu likumā esot ietvertas vairākas normas, kas paredz

51atšķirības no Komerclikuma, arī tādas, kuras Satversmes tiesa jau

52atzinusi par atbilstošām Satversmei.