5. pants

Pieaicinātā persona - Saeimas Juridiskais

birojs (turpmāk - Juridiskais birojs) - norāda, ka 17.

februāra atzinumā izteiktais ierosinājums neesot uzskatāms par

priekšlikumu Kārtības ruļļa 104. un 95. panta izpratnē, jo tas

neesot iesniegts nedz noteiktajā termiņā, nedz arī par

likumprojekta otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Tāpēc tas

neesot bijis jāietver likumprojekta trešajam lasījumam

sagatavotajā tabulā. Uz Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra

sēdi atbilstoši Kārtības ruļļa 106. pantam esot aicināti

Juridiskā biroja pārstāvji, un Budžeta komisijas priekšsēdētājs

esot informējis komisiju par 17. februāra atzinumu, vēršot

uzmanību uz deputātiem izdalīto dokumentu.

Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš tiesas sēdē

informēja, ka atbilstoši Juridiskā biroja nolikumam gan attiecībā

uz iesniegtajiem likumprojektiem, gan arī attiecībā uz

iesniegtajiem priekšlikumiem Juridiskajam birojam esot pienākums

veikt analīzi, lai izvērtētu to atbilstību Satversmei, Latvijas

starptautiskajām saistībām un ES tiesībām, kā arī vispār Latvijas

tiesību sistēmai. Taču konkrētajā gadījumā, ņemot vērā to, ka

priekšlikums bija iesniegts pulksten piecos pēcpusdienā, bet

Budžeta komisijas sēde notika jau nākamajā rītā pulksten

desmitos, Juridiskais birojs veicis tikai sākotnējo izvērtējumu

tādā apjomā, kādā tas bijis iespējams tik īsā laika posmā. Savā

atzinumā Juridiskais birojs esot vērsis Budžeta komisijas

uzmanību uz to, ka, sākotnēji izvērtējot, šķiet, ka attiecīgais

priekšlikums ir pretrunā ar Komerclikumu un būtiski ierobežo

akcionāru tiesības.

G. Kusiņš norādīja, ka 1994. gadā, kad tika pieņemts Kārtības

rullis, notika izšķiršanās par Latvijas tiesību sistēmas

piederību pie tā vai cita tiesību loka. Pieņemot Kārtības ruļļa

111. pantu, esot apliecināta Latvijas piederība pie kontinentālā,

proti, romāņu-ģermāņu tiesību loka, kam raksturīga kodificēta

tiesību sistēma. Kārtības ruļļa projekts izstrādāts vienlaikus ar

likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un

Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,

spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" projektu. Kārtības

ruļļa 111. pants esot interpretējams kopsakarā ar minētā likuma

8. pantu, kurā iekļauta vispārējā norma par kolīziju risināšanu.

Savukārt speciālā norma par kolīziju risināšanu ietverta

Kredītiestāžu likuma 4. pantā. Kārtības ruļļa 111. panta mērķis

esot panākt, lai likumos netiktu ietvertas savstarpēji

pretrunīgas un izslēdzošas prasības, kuras būtu grūti atrisināt

ar tiesību normu kolīziju risināšanas paņēmieniem. Kārtības ruļļa

111. panta otrā daļa nenozīmējot automātisku grozījumu

nepieciešamību citā likumā. Tā neizslēdzot iespēju un dažkārt pat

prasot likumā ietvert speciālu tiesību normu attiecībā pret citā

likumā noteikto.

Pēc Juridiskā biroja ieskata, apstrīdētā norma esot speciāla

tiesību norma attiecībā pret Komerclikuma regulējumu.

Kredītiestāžu likumā esot ietvertas vairākas normas, kas paredz

atšķirības no Komerclikuma, arī tādas, kuras Satversmes tiesa jau

atzinusi par atbilstošām Satversmei.