6. pants

1Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 105.

3pantam.

4Attiecībā uz ieguldījumiem sabiedrības pamatkapitālā esot

5jānošķir pamatkapitāla palielināšana atbilstoši Komerclikumam, to

6veicot ikdienišķā saimnieciskā kārtībā, un grūtībās nonākušas

7kredītiestādes pamatkapitāla palielināšana, kas novērš

8kredītiestādes finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Ieguldījums

9grūtībās nonākušas kredītiestādes pamatkapitālā esot

10kvalificējams kā valsts atbalsts saskaņā ar Komercdarbības

11atbalsta kontroles likuma 7. pantu un LESD 107. panta 1. punktu.

12Apstrīdētā norma paredzot kārtību tikai tādā gadījumā, ja

13grūtībās nonākušas kredītiestādes valde, tātad pati

14kredītiestāde, pieņem lēmumu lūgt valsts palīdzību un valsts

15iegūst vai palielina būtisku līdzdalību šajā kredītiestādē.

16Atbilstoši EK 2008. gada 13. oktobra paziņojumam valsts atbalsta

17pasākumi, kas sniegti finansiālās grūtībās nonākušām finanšu

18institūcijām, vērtējami atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta

19"b" apakšpunktam, kurš noteic, ka par saderīgu ar

20iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu, kas novērš nopietnus

21traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā (sk.: ES

22Oficiālais Vēstnesis C 270, 2008. gada 25. oktobris,

238.-14. lpp.).

24Ministru kabineta pārstāvis - Finanšu ministrijas Tiesību

25aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis (turpmāk - MK

26pārstāvis) Satversmes tiesas sēdē 2011. gada 6. septembrī

27norādīja, ka apstrīdētā norma bijusi nepieciešama, lai valsts

28varētu ātrāk un efektīvāk veikt ieguldījumus krīzē nonākušas

29bankas pamatkapitālā. Valsts uzņēmusies atbildību par Parex banku

30tajā brīdī, kad tās līdzšinējie akcionāri nevarējuši nodrošināt

31bankas kapitāla pietiekamības rādītājus un līdz ar to novērst

32iespējamo bankas maksātnespēju. Par apstrīdētās normas

33efektivitāti citastarp liecinot fakts, ka Parex bankas

34pamatkapitāla palielināšana 2009. gada maijā no EK lēmuma līdz

35Uzņēmumu reģistra lēmumam ilgusi 15 dienas, 2009. gada rudenī -

3614 dienas, bet 2010. gada februārī - tikai divas dienas un 2010.

37gada nogalē - 28 dienas. Kopumā saskaņā ar apstrīdēto normu

38ieguldīti 206 miljoni 200 tūkstoši latu. ERAB neesot

39piedalījusies Parex bankas pamatkapitāla palielināšanā, bet visās

40reizēs esot atteikusies ieguldīt papildu naudu šajā bankā.

41MK rakstveida viedoklī uzsver, ka finanšu pakalpojumu

42sniegšanas nozarē valsts ir ieviesusi ierobežojumus šīs

43komercdarbības uzsākšanai un veikšanai, kā arī noteikusi stingrus

44kritērijus, jo uzņēmusies lielu atbildību par licencētajām

45kredītiestādēm, ieviešot noguldījumu garantiju mehānismu.

46Noguldītāju intereses esot tās, kas kredītiestādes finansiālo

47grūtību risināšanas procesā jāaizsargā pirmām kārtām. Komersantu

48maksātnespēju regulējošo tiesību normu mērķis esot panākt

49maksimālu paša uzņēmuma vērtības saglabāšanu, turpretī

50kredītiestādes maksātnespēju regulējošo normu mērķis - samazināt

51zaudējumus noguldītājiem, noguldījumu garantiju fondam un visam

52finanšu sektoram.

53Apstrīdētā norma ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā,

54taču tajā noteiktais pamattiesību ierobežojums esot tiesisks. Tam

55esot leģitīms mērķis - nodrošināt krīzes situācijā esošas

56kredītiestādes darbības turpināšanu, līdz ar to saglabājot

57finanšu tirgus uzticamību un finanšu sistēmas stabilitāti.

58Ierobežojums atbilstot arī samērīguma principam. Tā kā valsts

59atbalsta sniegšana tiekot nodrošināta no publiskā finansējuma,

60Pieteikuma iesniedzēju intereses nepieciešams samērot ar kopējām

61sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. Neesot pieļaujams

62finansiālās grūtībās nonākušai kredītiestādei sniegt atbalstu

63tādā veidā, lai ļautu tās līdzšinējiem akcionāriem saglabāt savu

64procentuālo līdzdalību bankas apmaksātajā pamatkapitālā uz

65sniegtā valsts atbalsta rēķina, īpaši ņemot vērā to, ka

66līdzšinējo bankas akcionāru nespēja nodrošināt kredītiestādes

67saimniecisko darbību novedusi pie tās maksātnespējas.

68MK nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim, ka pamattiesību

69ierobežojums būtu mazāks, ja valsts būtu pilnībā pārņēmusi Parex

70banku, veicot akciju piespiedu atsavināšanu pret taisnīgu

71atlīdzību. Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmā daļa paredzot:

72ja pārņemtā banka saņēmusi valsts atbalstu vai LB tai piešķīrusi

73finansējumu pirms ierosinājuma par bankas pārņemšanu vai

74vienlaikus ar to, tad, nosakot atlīdzības apmēru, no aprēķiniem

75izslēdzams piešķirtais valsts atbalsts un Latvijas Bankas

76finansējums.

77Pēc MK pārstāvja ieskata, tādā gadījumā, ja situācija būtu

78risināta saskaņā ar Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmo daļu,

79Pieteikuma iesniedzēju akciju vērtība būtu "negatīva, ar

80mīnus zīmi". Ministru kabineta rakstveida viedoklī savukārt

81uzsvērts, ka nepamatots esot arī pieteikumā ietvertais

82apgalvojums par to, ka ierobežotas tiesības saņemt dividendes.

83Dividendes no maksātnespējīgas bankas vispār neesot iespējams

84saņemt, turklāt atbilstoši Komerclikuma 161. panta ceturtajai

85daļai tās nedrīkstot noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada

86pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par

87pamatkapitālu.

88MK uzskata, ka konkrētajā gadījumā nevarot runāt par tiesisko

89paļāvību uz valsts rīcību, jo tiesiskās sekas neizrietot no

90valsts voluntāras rīcības. Valsts esot veikusi nepieciešamos

91pasākumus pēc tam, kad saņēmusi lūgumu no tādas kredītiestādes

92valdes, kura nonākusi grūtībās un pati nespēj tās atrisināt. MK

93pārstāvis tiesas sēdē 2011. gada 6.septembrī uzsvēra, ka valsts,

94nevis Pieteikuma iesniedzēji izglāba Parex banku. Līdz ar to

95Pieteikuma iesniedzēju akcijas esot bezvērtīgas.