6. pants

Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 105.

pantam.

Attiecībā uz ieguldījumiem sabiedrības pamatkapitālā esot

jānošķir pamatkapitāla palielināšana atbilstoši Komerclikumam, to

veicot ikdienišķā saimnieciskā kārtībā, un grūtībās nonākušas

kredītiestādes pamatkapitāla palielināšana, kas novērš

kredītiestādes finansiālās stabilitātes apdraudējumu. Ieguldījums

grūtībās nonākušas kredītiestādes pamatkapitālā esot

kvalificējams kā valsts atbalsts saskaņā ar Komercdarbības

atbalsta kontroles likuma 7. pantu un LESD 107. panta 1. punktu.

Apstrīdētā norma paredzot kārtību tikai tādā gadījumā, ja

grūtībās nonākušas kredītiestādes valde, tātad pati

kredītiestāde, pieņem lēmumu lūgt valsts palīdzību un valsts

iegūst vai palielina būtisku līdzdalību šajā kredītiestādē.

Atbilstoši EK 2008. gada 13. oktobra paziņojumam valsts atbalsta

pasākumi, kas sniegti finansiālās grūtībās nonākušām finanšu

institūcijām, vērtējami atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta

"b" apakšpunktam, kurš noteic, ka par saderīgu ar

iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu, kas novērš nopietnus

traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā (sk.: ES

Oficiālais Vēstnesis C 270, 2008. gada 25. oktobris,

8.-14. lpp.).

Ministru kabineta pārstāvis - Finanšu ministrijas Tiesību

aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis (turpmāk - MK

pārstāvis) Satversmes tiesas sēdē 2011. gada 6. septembrī

norādīja, ka apstrīdētā norma bijusi nepieciešama, lai valsts

varētu ātrāk un efektīvāk veikt ieguldījumus krīzē nonākušas

bankas pamatkapitālā. Valsts uzņēmusies atbildību par Parex banku

tajā brīdī, kad tās līdzšinējie akcionāri nevarējuši nodrošināt

bankas kapitāla pietiekamības rādītājus un līdz ar to novērst

iespējamo bankas maksātnespēju. Par apstrīdētās normas

efektivitāti citastarp liecinot fakts, ka Parex bankas

pamatkapitāla palielināšana 2009. gada maijā no EK lēmuma līdz

Uzņēmumu reģistra lēmumam ilgusi 15 dienas, 2009. gada rudenī -

14 dienas, bet 2010. gada februārī - tikai divas dienas un 2010.

gada nogalē - 28 dienas. Kopumā saskaņā ar apstrīdēto normu

ieguldīti 206 miljoni 200 tūkstoši latu. ERAB neesot

piedalījusies Parex bankas pamatkapitāla palielināšanā, bet visās

reizēs esot atteikusies ieguldīt papildu naudu šajā bankā.

MK rakstveida viedoklī uzsver, ka finanšu pakalpojumu

sniegšanas nozarē valsts ir ieviesusi ierobežojumus šīs

komercdarbības uzsākšanai un veikšanai, kā arī noteikusi stingrus

kritērijus, jo uzņēmusies lielu atbildību par licencētajām

kredītiestādēm, ieviešot noguldījumu garantiju mehānismu.

Noguldītāju intereses esot tās, kas kredītiestādes finansiālo

grūtību risināšanas procesā jāaizsargā pirmām kārtām. Komersantu

maksātnespēju regulējošo tiesību normu mērķis esot panākt

maksimālu paša uzņēmuma vērtības saglabāšanu, turpretī

kredītiestādes maksātnespēju regulējošo normu mērķis - samazināt

zaudējumus noguldītājiem, noguldījumu garantiju fondam un visam

finanšu sektoram.

Apstrīdētā norma ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā,

taču tajā noteiktais pamattiesību ierobežojums esot tiesisks. Tam

esot leģitīms mērķis - nodrošināt krīzes situācijā esošas

kredītiestādes darbības turpināšanu, līdz ar to saglabājot

finanšu tirgus uzticamību un finanšu sistēmas stabilitāti.

Ierobežojums atbilstot arī samērīguma principam. Tā kā valsts

atbalsta sniegšana tiekot nodrošināta no publiskā finansējuma,

Pieteikuma iesniedzēju intereses nepieciešams samērot ar kopējām

sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. Neesot pieļaujams

finansiālās grūtībās nonākušai kredītiestādei sniegt atbalstu

tādā veidā, lai ļautu tās līdzšinējiem akcionāriem saglabāt savu

procentuālo līdzdalību bankas apmaksātajā pamatkapitālā uz

sniegtā valsts atbalsta rēķina, īpaši ņemot vērā to, ka

līdzšinējo bankas akcionāru nespēja nodrošināt kredītiestādes

saimniecisko darbību novedusi pie tās maksātnespējas.

MK nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim, ka pamattiesību

ierobežojums būtu mazāks, ja valsts būtu pilnībā pārņēmusi Parex

banku, veicot akciju piespiedu atsavināšanu pret taisnīgu

atlīdzību. Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmā daļa paredzot:

ja pārņemtā banka saņēmusi valsts atbalstu vai LB tai piešķīrusi

finansējumu pirms ierosinājuma par bankas pārņemšanu vai

vienlaikus ar to, tad, nosakot atlīdzības apmēru, no aprēķiniem

izslēdzams piešķirtais valsts atbalsts un Latvijas Bankas

finansējums.

Pēc MK pārstāvja ieskata, tādā gadījumā, ja situācija būtu

risināta saskaņā ar Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmo daļu,

Pieteikuma iesniedzēju akciju vērtība būtu "negatīva, ar

mīnus zīmi". Ministru kabineta rakstveida viedoklī savukārt

uzsvērts, ka nepamatots esot arī pieteikumā ietvertais

apgalvojums par to, ka ierobežotas tiesības saņemt dividendes.

Dividendes no maksātnespējīgas bankas vispār neesot iespējams

saņemt, turklāt atbilstoši Komerclikuma 161. panta ceturtajai

daļai tās nedrīkstot noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada

pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par

pamatkapitālu.

MK uzskata, ka konkrētajā gadījumā nevarot runāt par tiesisko

paļāvību uz valsts rīcību, jo tiesiskās sekas neizrietot no

valsts voluntāras rīcības. Valsts esot veikusi nepieciešamos

pasākumus pēc tam, kad saņēmusi lūgumu no tādas kredītiestādes

valdes, kura nonākusi grūtībās un pati nespēj tās atrisināt. MK

pārstāvis tiesas sēdē 2011. gada 6.septembrī uzsvēra, ka valsts,

nevis Pieteikuma iesniedzēji izglāba Parex banku. Līdz ar to

Pieteikuma iesniedzēju akcijas esot bezvērtīgas.