Par Kredītiestāžu likuma 59.5panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrijas

Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktore Daiga

Lagzdiņa - izteica viedokli, ka apstrīdētā norma aplūkojama

ciešā kopsakarā ar valsts atbalsta tiesisko regulējumu. Viens no

svarīgajiem principiem, kas nostiprināti Eiropas Kopienas

dibināšanas līgumā, respektīvi, LESD, esot valsts atbalsta

aizliegums. Valsts atbalsts esot pieļaujams tikai noteiktos

izņēmuma gadījumos, kad EK to atzīst par saderīgu ar ES iekšējo

tirgu. Apstrīdēto normu esot iespējams piemērot tikai tad, ja

saņemts attiecīgs EK lēmums.

Apstrīdētās normas piemērošanu Pieteikuma iesniedzēju gadījumā

neesot iespējams izvērtēt atrauti no visu to Parex bankai sniegto

valsts atbalsta pasākumu kopuma, kuri aizsākās jau 2008. gada

novembrī, izvietojot šajā bankā Valsts kases depozītu un

apstiprinot valsts galvojumu sindicētajiem kredītiem. EK

sākotnējie apstiprinājumi esot attiekušies uz ieguldījumu

subordinētajā kapitālā. Pēc visu darbību veikšanas - ieguldīšanas

likviditātē, attiecīgu galvojumu izsniegšanas un daļējas

sindicēto kredītu apmaksas - FKTK esot secinājusi, ka Parex

bankai nepieciešams arī ieguldījums pamatkapitālā. Tā kā šāds

valsts atbalsts ar EK neesot bijis saskaņots, Latvija 2009. gada

29. martā vērsusies pie EK ar jaunu paziņojumu. EK lēmuma

pieņemšana esot iekavējusies, citastarp, sakarā ar diskusijām par

to, vai Parex banka vēl arvien atrodas glābšanas stadijā vai arī

ir nepieciešams iesniegt restrukturizācijas plānu. 2009. gada 11.

maijā esot saņemts pozitīvs EK lēmums par plānoto valsts atbalstu

Parex bankai tās glābšanas stadijā. Šis lēmums ietvēris norādi

par ieguldījumu kapitālā un pilnīgi skaidru norādi par to, ka

pamatkapitāla palielināšanā piedalās valsts un tieši valsts

palielina savu līdzdalību. Tātad, ja Pieteikuma iesniedzēji šādai

pamatkapitāla palielināšanai neesot piekrituši, tiem vajadzējis

pārsūdzēt attiecīgo EK lēmumu ES tiesā. Laikā, kad lieta tiek

izskatīta Satversmes tiesā, šis lēmums vairs neesot

pārsūdzams.

Savukārt Parex bankas restrukturizācijai nepieciešamā atbalsta

izskatīšana Eiropas Komisijā esot ilgusi no 2009. gada 11. maija,

kad Latvija iesniedza pirmo restrukturizācijas plānu, līdz 2010.

gada 15. septembrim, kad EK pieņēma pozitīvu lēmumu par

pilnveidoto restrukturizācijas plānu. Pirmais iesniegtais

restrukturizācijas plāns EK neesot apmierinājis tāpēc, ka tā

nekonstatējusi bankas dzīvotspēju un līdz ar to 2009. gada 29.

jūlijā uzsākusi attiecīgu pārbaudes procedūru.