8. pants

1Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

2komisija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

3Satversmes 1. un 105. pantam. Apstrīdētajā normā noteiktais

4akcionāru pirmtiesību ierobežojums nepārkāpjot Satversmes 105.

5pantu, jo šis īpašuma tiesību ierobežojums esot attaisnojams ar

6leģitīmā mērķa sasniegšanu un samērīgs. Tas esot aplūkojams

7kopsakarā ar komercdarbības valsts atbalsta institūtu.

8Komercdarbības atbalsta sniegšana esot uzskatāma par ārkārtas

9pasākumu, kas kredītiestādes līdzšinējiem akcionāriem dod iespēju

10uz valsts kā netiešā akcionāra ieguldīto līdzekļu rēķina nezaudēt

11savu dalību kredītiestādē (kredītiestādes pamatkapitāla

12apmaksātās daļas apmērā) un arī turpmāk izmantot akcionāriem

13normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

14Satversmes tiesas sēdē FKTK pārstāvis - FKTK Juridiskā un

15licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko norādīja uz

16četriem dažāda līmeņa riskiem, ar ko saistīta kredītiestādes

17darbība. Valsts atbalsts esot iespējams tikai tādā situācijā, kad

18kredītiestāde rada smagāko no riskiem - draudus tautsaimniecībai.

19Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais regulējums esot

20piemērojams vienīgi tad, ja šādi draudi ir reāli un ļoti

21nopietni.

22Pēc FKTK pārstāvja domām, varētu uzskatīt, ka to jauno akciju

23emisija, kuras saņēma valsts, ir atlīdzība par valsts veikto

24bankas rekapitalizāciju. Morālais risks gadījumā, ja tiktu

25saglabātas akcionāru pirmtiesības, slēpjoties tajā apstāklī, ka

26personas, kuras nespēja sniegt tik lielu finansiālu ieguldījumu,

27lai glābtu banku, iegulda nelielus papildu līdzekļus un tādējādi

28var cerēt, ka to akcijas iegūs vismaz kaut kādu vērtību.

29FKTK uzsver, ka apstrīdētā norma kā ārkārtas tiesību

30instruments, kas izmantojams steidzamai kredītiestādes

31maksātnespējas novēršanai, atbilst Direktīvai 77/91/EEK. No

32starptautisko institūciju viedokļiem un dalībvalstu pieredzes šīs

33direktīvas prasību piemērošanā finanšu krīzes gadījumā izrietot

34secinājums, ka Direktīvā 77/91/EEK paredzētās akcionāru tiesības

35nav absolūtas un to ierobežošana ir attaisnojama ar īpašiem

36apstākļiem.

37Atsaucoties uz EST judikatūru, FKTK norāda, ka atbilstoši

38tiesiskās paļāvības principam tiesību normai jābūt tiesiskai,

39saprātīgai un skaidrai, kā arī jānodrošina attiecīgās situācijas

40normatīvā regulējuma paredzamība. Tomēr, mainoties ekonomiskajai

41situācijai, tiesību normas adresāts nevarot vienpusēji paļauties

42uz to, ka netiks grozīti normatīvie akti, kuri skar konkrēto

43tiesību jomu. Tiesību normas adresātam nelabvēlīgas situācijas

44radīšana pati par sevi neesot uzskatāma par tiesiskās paļāvības

45principa pārkāpumu. Personas paļaušanās uz savām normatīvajos

46aktos noteiktajām tiesībām neesot absolūta un varot tikt

47ierobežota, ja ierobežojums ir pamatots, nepieciešams kopējo

48sabiedrības interešu aizsardzībai un samērīgs.