1. pants

Saeima 2008. gada 17. jūlijā pieņēma Noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas likumu (turpmāk - Novēršanas likums), kas stājās spēkā

2008. gada 13. augustā.

Novēršanas likuma 1. panta 13. punkts noteic, ka uzraudzības

un kontroles institūcija ir valsts institūcija vai profesionāla

organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un

kontroles pasākumus. Savukārt Novēršanas likuma 47. pants

reglamentē uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības.

Ar 2014. gada 13. augusta likuma "Grozījumi Noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas likumā" (turpmāk - Novēršanas likuma grozījumi)

32. pantu Novēršanas likuma 47. pants tika papildināts ar trešo

daļu šādā redakcijā: "Latvijas Banka nosaka

kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras

naudas pirkšanu un pārdošanu, saistošas prasības šajā likumā

noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles

sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un

pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma

guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, kā arī attiecībā uz

klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās

darbības pārzināšanu." Šie grozījumi stājās spēkā 2014. gada

16. septembrī.

Latvijas Banka saskaņā ar Novēršanas likuma 47. panta trešo

daļu 2014. gada 15. septembrī izdeva noteikumus Nr. 141

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās

naudas pirkšanu un pārdošanu" (turpmāk - Latvijas Bankas

noteikumi Nr. 141). Šie noteikumi stājās spēkā 2014. gada 16.

septembrī. To 19. un 20. punkts (turpmāk - apstrīdētās normas)

nosaka:

"19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek

uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2

000-7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai

patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā:

19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus;

19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta

īstumu un derīgumu;

19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei,

ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā

dokumenta viltojumu.