Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Rīgas Juridiskās

augstskolas lektors Mārtiņš Mits vēstulē Satversmes tiesai

norāda, ka Konvencijas 6. panta robežas esot ļoti šauras. Tas

vairāk attiecoties uz lietas izskatīšanu tiesā. Eiropas

Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) sūdzības, kas saistītas ar

lēmumiem par kratīšanas veikšanu, analizējusi Konvencijas 13.

panta kontekstā. Šis pants var ietvert arī 6. panta prasību

nodrošināt pieeju tiesai, taču tā robežas ir krietni plašākas.

Konvencijas 13. pants neaprobežojas tikai ar tiesu kā vienīgo

tiesību aizsardzības līdzekli, bet gan prasa nodrošināt jebkādu

tiesību aizsardzības līdzekli, kas būtu efektīvs. Tas, ka izziņas

izdarītāja faktisko rīcību kratīšanas laikā nav iespējams

pārsūdzēt tiesā, bet gan prokuroram un pēc tam amatā augstākam

prokuroram, pats par sevi nav Konvencijas 13. panta pārkāpums.

Svarīgi ir tas, lai tiktu ievērotas šā panta prasības, proti,

valsts institūcijai vai amatpersonai ir jābūt pilnvarotai

izskatīt sūdzību pēc būtības, tai jābūt pilnvarotai sniegt

atbilstošu atlīdzinājumu (plašā nozīmē), tai jānodrošina

pietiekama aizsardzība pret varas pārlieku plašu izmantošanu un

jābūt tik neatkarīgai, lai šādu aizsardzību sniegtu.

Secinājumu

daļa