Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedra un

Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedra

uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. pantam,

jo tajās nav paredzēts, ka izziņas izdarītāja un prokurora

darbības var pārsūdzēt tiesā. Tas ierobežojot personas

konstitucionālās tiesības un apgrūtinot pieeju tiesai.

Prokuratūru nevarot atzīt par "taisnīgu tiesu", jo sūdzību

izskatīšanas procedūra neatbilstot Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6.

panta prasībai par atklātu lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesu

institūcijā. Saskaņā ar Latvijas KPK 40. panta otro daļu

prokuroram, realizējot savas pilnvaras, esot jāvadās ne tikai no

likuma, bet arī no ģenerālprokurora norādījumiem.

Latvijas Universitātes Juridiskās

fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedra uzsver: ja procesuālā

darbība aizskar personas tiesības un brīvības, tad, izskatot

sūdzību par šādu darbību, prokuratūru nevar atzīt par "taisnīgu

tiesu" kā neatkarīgu institūciju, jo ikviens prokurors

kriminālprocesā var iesaistīties arī kā apsūdzības uzturētājs. To

uzskatāmi apliecinot prokuroru un arī ģenerālprokurora darbību

reglamentējošas normas - Latvijas KPK 41. pants, Prokuratūras

likuma 2., 4., 6., 23. pants un citas normas. Saskaņā ar tām

prokuratūra kriminālprocesā piedalās kā vienota iestāde, bet no

tā izriet, ka personām neesot nodrošināta pieeja tiesai, jo tās

var pārsūdzēt tikai tiesneša lēmumu par kratīšanas izdarīšanu.

Savukārt par rīcību kratīšanas laikā sūdzību var iesniegt tikai

prokuroram.