1Latvijas Universitātes
2Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedra un
3Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedra
4uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. pantam,
5jo tajās nav paredzēts, ka izziņas izdarītāja un prokurora
6darbības var pārsūdzēt tiesā. Tas ierobežojot personas
7konstitucionālās tiesības un apgrūtinot pieeju tiesai.
8Prokuratūru nevarot atzīt par "taisnīgu tiesu", jo sūdzību
9izskatīšanas procedūra neatbilstot Eiropas Cilvēka tiesību un
10pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6.
11panta prasībai par atklātu lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesu
12institūcijā. Saskaņā ar Latvijas KPK 40. panta otro daļu
13prokuroram, realizējot savas pilnvaras, esot jāvadās ne tikai no
14likuma, bet arī no ģenerālprokurora norādījumiem.
15Latvijas Universitātes Juridiskās
16fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedra uzsver: ja procesuālā
17darbība aizskar personas tiesības un brīvības, tad, izskatot
18sūdzību par šādu darbību, prokuratūru nevar atzīt par "taisnīgu
19tiesu" kā neatkarīgu institūciju, jo ikviens prokurors
20kriminālprocesā var iesaistīties arī kā apsūdzības uzturētājs. To
21uzskatāmi apliecinot prokuroru un arī ģenerālprokurora darbību
22reglamentējošas normas - Latvijas KPK 41. pants, Prokuratūras
23likuma 2., 4., 6., 23. pants un citas normas. Saskaņā ar tām
24prokuratūra kriminālprocesā piedalās kā vienota iestāde, bet no
25tā izriet, ka personām neesot nodrošināta pieeja tiesai, jo tās
26var pārsūdzēt tikai tiesneša lēmumu par kratīšanas izdarīšanu.
27Savukārt par rīcību kratīšanas laikā sūdzību var iesniegt tikai
28prokuroram.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓