Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedzēji

uzskata, ka Latvijas KPK paredzētā izziņas izdarītāja un

prokurora darbību pārsūdzības kārtība pārkāpj Satversmes 92.

pantā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņi nevar

pārsūdzēt tiesā izziņas izdarītāja darbības - konkrētu priekšmetu

un dokumentu izņemšanu kratīšanas laikā.

Interpretējot Konvencijas 6. pantu

un Satversmes 92. panta pirmo teikumu, ir secināms, ka šīs normas

uz izziņas izdarītāja un prokurora darbību pārsūdzību attiecas

ļoti ierobežoti. Šajā apjomā, kā to pareizi norāda arī Saeima,

noteikti neietilpst tiesas tiesības jau kriminālprocesa

pirmstiesas stadijās izvērtēt pierādījumu pieļaujamību un

attiecināmību, kā to prasa pieteikumu iesniedzēji. Turpretī

prokuratūrai šādas tiesības ir - tā pati izlemj, kuri pierādījumi

ir svarīgi apsūdzības uzturēšanai. Prokuratūras reaģēšanas

līdzekļi un to lietošanas robežas ir ļoti plašas. Arī Igaunijas

Valsts tiesa 2000. gada 22. decembra sprieduma 24. punktā norāda,

ka kriminālprocesa pirmstiesas stadijās tiesas uzdevums nav

vērtēt veikto darbību nepieciešamību un lietderību vai arī to,

kuru no iegūtajiem faktiem var izmantot kā pierādījumu

krimināllietā (sk. http://www.nc.ee/english/const/2000/3-3-1-38-00.htm).