18. pants

1Kaut arī Konvencijas 6.

2panta pirmajā daļā un Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

3ietverto tiesību piemērošanas robežas pirmstiesas stadijās ir

4šauras, tas nenozīmē, ka šajās stadijās nepastāvētu nekādas

5tiesību aizsardzības garantijas. Tādas ir noteiktas Konvencijas

613. pantā, kurš garantē aizsardzības līdzekli ikvienam, kas

7uzskata, ka ir aizskartas Konvencijā paredzētās tiesības un

8brīvības. Šis pants pastāv kā "papildinājums" citiem pantiem, jo

9neformulē konkrētas tiesības, bet kalpo par šo tiesību procesuālu

10garantiju (sk., piemēram, ECT sprieduma lietā "Klass and

11others v. Germany" 64. §). Šā panta sakarā nepieciešams

12uzsvērt, ka ECT ne vienmēr prasa garantēt iespēju vērsties tiesā,

13bet sūdzības, kas saistītas ar lēmumiem par kratīšanas veikšanu,

14analizē Konvencijas 13. panta kontekstā. Šā panta robežas ir

15krietni plašākas, un tas neaprobežojas tikai ar tiesu kā vienīgo

16efektīvo tiesību aizsardzības līdzekli (sk., piemēram, ECT

17sprieduma lietā "Leander v. Sweeden" 77. § un lietā

18"Golder v. the United Kingdom" 33. §). Efektīva aizsardzība

19saskaņā ar Konvencijas 13. pantu nozīmē aizsardzību, kas ir "tik

20efektīva, cik vien tas ir iespējams", ņemot vērā attiecīgās

21lietas apstākļus (sk., piemēram, ECT sprieduma lietā "Chahal

22v. the United Kingdom" 142. §). ECT arī norāda, ka šis

23pants garantē pieejamību aizsardzības līdzekļiem nacionālajā

24līmenī, kas pēc būtības ļauj aizsargāt Konvencijā garantētās

25tiesības un brīvības jebkurā formā, kāda paredzēta nacionālajos

26tiesību aktos. Tas prasa, lai nacionālie aizsardzības līdzekļi

27ļautu "nacionālajām institūcijām" izlemt attiecīgo sūdzību pēc

28būtības un sniegt atbilstošu atlīdzinājumu, nodrošinātu pret

29varas ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt šādu aizsardzības līdzekļu

30efektivitāte nav atkarīga no tā, vai iznākums noteikti būs

31labvēlīgs sūdzības iesniedzējam (sk. ECT sprieduma lietā

32"Vilvarahaj and others v. the United Kingdom" 122. §, lietā

33"Soering v. the United Kingdom" 120. § un lietā "P.G. and J.H. v.

34the United Kingdom" 88. §).