Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kaut arī Konvencijas 6.

panta pirmajā daļā un Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

ietverto tiesību piemērošanas robežas pirmstiesas stadijās ir

šauras, tas nenozīmē, ka šajās stadijās nepastāvētu nekādas

tiesību aizsardzības garantijas. Tādas ir noteiktas Konvencijas

13. pantā, kurš garantē aizsardzības līdzekli ikvienam, kas

uzskata, ka ir aizskartas Konvencijā paredzētās tiesības un

brīvības. Šis pants pastāv kā "papildinājums" citiem pantiem, jo

neformulē konkrētas tiesības, bet kalpo par šo tiesību procesuālu

garantiju (sk., piemēram, ECT sprieduma lietā "Klass and

others v. Germany" 64. §). Šā panta sakarā nepieciešams

uzsvērt, ka ECT ne vienmēr prasa garantēt iespēju vērsties tiesā,

bet sūdzības, kas saistītas ar lēmumiem par kratīšanas veikšanu,

analizē Konvencijas 13. panta kontekstā. Šā panta robežas ir

krietni plašākas, un tas neaprobežojas tikai ar tiesu kā vienīgo

efektīvo tiesību aizsardzības līdzekli (sk., piemēram, ECT

sprieduma lietā "Leander v. Sweeden" 77. § un lietā

"Golder v. the United Kingdom" 33. §). Efektīva aizsardzība

saskaņā ar Konvencijas 13. pantu nozīmē aizsardzību, kas ir "tik

efektīva, cik vien tas ir iespējams", ņemot vērā attiecīgās

lietas apstākļus (sk., piemēram, ECT sprieduma lietā "Chahal

v. the United Kingdom" 142. §). ECT arī norāda, ka šis

pants garantē pieejamību aizsardzības līdzekļiem nacionālajā

līmenī, kas pēc būtības ļauj aizsargāt Konvencijā garantētās

tiesības un brīvības jebkurā formā, kāda paredzēta nacionālajos

tiesību aktos. Tas prasa, lai nacionālie aizsardzības līdzekļi

ļautu "nacionālajām institūcijām" izlemt attiecīgo sūdzību pēc

būtības un sniegt atbilstošu atlīdzinājumu, nodrošinātu pret

varas ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt šādu aizsardzības līdzekļu

efektivitāte nav atkarīga no tā, vai iznākums noteikti būs

labvēlīgs sūdzības iesniedzējam (sk. ECT sprieduma lietā

"Vilvarahaj and others v. the United Kingdom" 122. §, lietā

"Soering v. the United Kingdom" 120. § un lietā "P.G. and J.H. v.

the United Kingdom" 88. §).