20. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Šādu secinājumu
apstiprina arī tas, ka tiesas kontrole pār izziņas izdarītāja un
prokurora darbībām kriminālprocesā izpaužas gan tādējādi, ka
tiesa kriminālprocesa pirmstiesas stadijās dod piekrišanu
procesuālām darbībām, kas saistītas ar pamattiesību ierobežošanu,
gan tādējādi, ka lieta pēc būtības tiek iztiesāta īpašā
kriminālprocesa stadijā - iztiesāšanas stadijā.
Šai stadijai paredzēta svarīgākā
vieta visu procesuālo darbību un attiecību sistēmā. Visas
darbības pirms šīs stadijas ir saistītas ar sagatavošanos un
nepieciešamo apstākļu radīšanu tam, lai nodrošinātu efektīvu un
taisnīgu tiesvedību lietā. Pēc krimināllietas nodošanas tiesai
tieši tiesa tā ir institūcija, kas izvērtē visas iepriekšējās
kriminālprocesa stadijās veiktās procesuālās darbības, arī tādas,
kas ierobežo personas pamattiesības. Iztiesāšanai ir izvirzīts
konkrēts uzdevums, proti, izpētīt tiesā tikai tos lietas
apstākļus, kuri izmeklēšanas rezultātā ir atzīti par svarīgiem,
lai pareizi izšķirtu katras krimināllietas pamatjautājumu, proti,
jautājumu par darbības noziedzīgumu un apsūdzētā vainu, par viņa
atbildību. Tiesas uzdevums ir arī pārbaudīt, vai iespējamie
izziņas izdarītāja un prokurora pārkāpumi pierādījumu iegūšanas
gaitā varēja radīt negatīvas sekas attiecībā uz jautājuma
izlemšanu par personas vainu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā.