20. pants

1Šādu secinājumu

2apstiprina arī tas, ka tiesas kontrole pār izziņas izdarītāja un

3prokurora darbībām kriminālprocesā izpaužas gan tādējādi, ka

4tiesa kriminālprocesa pirmstiesas stadijās dod piekrišanu

5procesuālām darbībām, kas saistītas ar pamattiesību ierobežošanu,

6gan tādējādi, ka lieta pēc būtības tiek iztiesāta īpašā

7kriminālprocesa stadijā - iztiesāšanas stadijā.

8Šai stadijai paredzēta svarīgākā

9vieta visu procesuālo darbību un attiecību sistēmā. Visas

10darbības pirms šīs stadijas ir saistītas ar sagatavošanos un

11nepieciešamo apstākļu radīšanu tam, lai nodrošinātu efektīvu un

12taisnīgu tiesvedību lietā. Pēc krimināllietas nodošanas tiesai

13tieši tiesa tā ir institūcija, kas izvērtē visas iepriekšējās

14kriminālprocesa stadijās veiktās procesuālās darbības, arī tādas,

15kas ierobežo personas pamattiesības. Iztiesāšanai ir izvirzīts

16konkrēts uzdevums, proti, izpētīt tiesā tikai tos lietas

17apstākļus, kuri izmeklēšanas rezultātā ir atzīti par svarīgiem,

18lai pareizi izšķirtu katras krimināllietas pamatjautājumu, proti,

19jautājumu par darbības noziedzīgumu un apsūdzētā vainu, par viņa

20atbildību. Tiesas uzdevums ir arī pārbaudīt, vai iespējamie

21izziņas izdarītāja un prokurora pārkāpumi pierādījumu iegūšanas

22gaitā varēja radīt negatīvas sekas attiecībā uz jautājuma

23izlemšanu par personas vainu noziedzīga nodarījuma

24izdarīšanā.