Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Šādu secinājumu

apstiprina arī tas, ka tiesas kontrole pār izziņas izdarītāja un

prokurora darbībām kriminālprocesā izpaužas gan tādējādi, ka

tiesa kriminālprocesa pirmstiesas stadijās dod piekrišanu

procesuālām darbībām, kas saistītas ar pamattiesību ierobežošanu,

gan tādējādi, ka lieta pēc būtības tiek iztiesāta īpašā

kriminālprocesa stadijā - iztiesāšanas stadijā.

Šai stadijai paredzēta svarīgākā

vieta visu procesuālo darbību un attiecību sistēmā. Visas

darbības pirms šīs stadijas ir saistītas ar sagatavošanos un

nepieciešamo apstākļu radīšanu tam, lai nodrošinātu efektīvu un

taisnīgu tiesvedību lietā. Pēc krimināllietas nodošanas tiesai

tieši tiesa tā ir institūcija, kas izvērtē visas iepriekšējās

kriminālprocesa stadijās veiktās procesuālās darbības, arī tādas,

kas ierobežo personas pamattiesības. Iztiesāšanai ir izvirzīts

konkrēts uzdevums, proti, izpētīt tiesā tikai tos lietas

apstākļus, kuri izmeklēšanas rezultātā ir atzīti par svarīgiem,

lai pareizi izšķirtu katras krimināllietas pamatjautājumu, proti,

jautājumu par darbības noziedzīgumu un apsūdzētā vainu, par viņa

atbildību. Tiesas uzdevums ir arī pārbaudīt, vai iespējamie

izziņas izdarītāja un prokurora pārkāpumi pierādījumu iegūšanas

gaitā varēja radīt negatīvas sekas attiecībā uz jautājuma

izlemšanu par personas vainu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā.