1Likumdevējam, izlemjot
2jautājumu par savlaicīgas, pieejamas un kvalitatīvas juridiskās
3palīdzības nodrošināšanu dažādos procesa veidos, arī
4kriminālprocesā, jāņem vērā Eiropas Savienības prasības. Tas
5nepieciešams, lai pēc jauno dalībvalstu iestāšanās būtu
6nodrošināta Eiropas Savienības tiesību sistēmas efektīva
7īstenošana.
8Kad Latvija kļūs par pilntiesīgu
9Eiropas Savienības dalībvalsti, uz to pilnā mērā tiks attiecināta
10viena no Eiropas Savienības brīvībām - brīva personu un
11pakalpojumu kustība. Līdz ar to arī Latvijas advokāti un citi
12praktizējošie juristi varēs konkurēt Eiropas Savienības
13pakalpojumu tirgū. Šo jomu reglamentē vairāki Eiropas Savienības
14sekundārie tiesību akti, no kuriem svarīgākās ir divas
15direktīvas. Viena ir direktīva 77/249/EEC "Par brīvu juridisko
16pakalpojumu kustību" (Council Directive 77/249/EEC of 22 March
171977 to facilitate the effective exercise by lawyers of freedom
18to provide services), kas regulē juridisko pakalpojumu sniegšanu
19citā Eiropas Savienības dalībvalstī īslaicīgā laika periodā. Otra
20ir direktīva 98/5/EC "Par jurista pastāvīgu profesionālo darbību
21citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā iegūta kvalifikācija"
22(Directive 98/5/EC of the European Parliament and of the Council
23of 16 February 1998 to facilitate practice of the profession of
24lawyer on a permanent basis in a Member State other than that in
25which the qualification was obtained). Pirmā direktīva attiecas
26tikai uz juridisko pakalpojumu sniegšanu, turpretī otra - uz
27nodibināšanas tiesībām un brīvu darbinieku kustību.
28Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā,
29Latvijas advokātiem pavērsies plašs darba lauks. Viņiem būs
30iespēja ne tikai tikt nodarbinātiem publiskās institūcijās vai
31privātos uzņēmumos, bet arī praktizēt citās Eiropas Savienības
32dalībvalstīs. Tātad valstī jābūt tādam tiesiskajam regulējumam,
33lai Latvijas advokāti un praktizējošie juristi varētu uz
34līdztiesības principa pamatiem sniegt juridiskos pakalpojumus
35citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un lai Latvijas tiesiskais
36regulējums šai jomā neatšķirtos no citām Eiropas Savienības
37dalībvalstīm. Pretējā gadījumā var rasties nevienlīdzība un
38konkurences deformācija, kas savukārt var kļūt par šķērsli brīvas
39personu kustības īstenošanai. Ekonomiskās un profesionālās
40prasības ir tādas, ka juristiem jāsniedz juridiskie pakalpojumi
41visā Eiropas Savienībā un jāveido dažādas profesionālo asociāciju
42formas, kurās var apvienoties gan vienas, gan vairāku dalībvalstu
43juristi.
44Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas
45Republika sarunu pozīcijas 2.sadaļā "Brīva personu kustība" ir
46apņēmusies atzīt un pilnībā ieviest acquis communautaire
47brīvas personu kustības jomā. Lai saskaņotu Latvijas likumdošanu
48ar Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz advokātiem, Latvija
49sarunu pozīcijā pauda apņēmību izstrādāt likumu "Par
50reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
51atzīšanu". Šis likums Saeimā ir pieņemts 2001.gada 20.jūnijā un
52stājies spēkā tā paša gada 20.jūlijā. Taču no abām minētajām
53direktīvām izrietošo saistību būtība likumā ir ietverta,
54iestrādājot tajā tikai atsevišķas minēto direktīvu prasības. Tas
55savukārt var būtiski apgrūtināt direktīvās izvirzīto mērķu
56sasniegšanu. Turklāt Latvija līdz 2001.gada beigām bija
57apņēmusies izstrādāt arī likumu "Grozījumi Latvijas Republikas
58Advokatūras likumā" un Ministru kabineta noteikumus "Prasības
59Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu
60advokātu profesionālajai kvalifikācijai un viņu profesionālās
61prakses noteikumi". Taču tikai nesen Saeimā otrajā lasījumā ir
62izskatīti grozījumi Advokatūras likumā, kur iestrādātas Eiropas
63Savienības direktīvu prasības.
64Tādējādi
65Latvijai ir nepieciešams steidzami grozīt tiesību uz juridisko
66palīdzību tiesisko regulējumu tādā veidā, lai tas atbilstu
67Eiropas Savienības prasībām.
68Līdz ar to
69apstrīdētā norma praksē nenodrošina Satversmes 92.pantā
70garantētās personas tiesības uz savlaicīgu, kvalitatīvu un
71pieejamu juridisko palīdzību kriminālprocesā un negarantē
72personas tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu realizāciju.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.