Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2002.gadam

1Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par nodarbinātības plānā paredzēto pasākumu izpildi:

24.1. līdz 2002.gada 15.septembrim – par pirmajā pusgadā veiktajiem pasākumiem;

34.2. līdz 2003.gada 15.martam – par 2002.gadā veiktajiem pasākumiem.

1Ekonomikas ministram:

25.1. līdz 2002.gada 15.oktobrim iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par vadības grupas izveidošanu Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003.gadam projekta sagatavošanai. Projektu izstrādāt, pamatojoties uz Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējās deklarācijas par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm projektu;

35.2. apkopot un attiecīgi līdz 2002.gada 15.oktobrim un 2003.gada 15.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par nodarbinātības plāna izpildes gaitu.

1Labklājības ministrijai izstrādāt priekšlikumus par pasākumiem darba jomā, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību, un labklājības ministram līdz 2003.gada 30.novembrim iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

1Finanšu ministrijai sagatavot priekšlikumus par pasākumiem finanšu uzraudzības un nodokļu politikas jomā, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību, un finanšu ministram līdz 2004.gada 31.janvārim iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

1Ekonomiskā situācija un nodarbinātības tendences

21.1. Ekonomiskā attīstība

3Pēdējo divu gadu laikā izaugsme Latvijā ir paātrinājusies. IKP vidējais gada pieaugums šajos gados sasniedza 7% un arī turpmāk tiek prognozēts vismaz 5% līmenī. Ņemot vērā, ka šobrīd pasaules ekonomikas attīstība ir būtiski palēninājusies, Latvijā sasniegtais ir jāvērtē ļoti pozitīvi.

4Aktivitāte pieaug gandrīz visās nozarēs. Vairāk nekā 3/4 no šī pieauguma nodrošina 4 nozaru – apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, komercpakalpojumu un transporta un sakaru – attīstība. 2001.gads bija labvēlīgs Latvijas eksportam. Preču eksporta apjomi jūtami palielinājās uz Krieviju kā arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Pieauga arī tranzītpakalpojumu apjoms.

5Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē:

6– inflācija Latvijā ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gadus gada vidējā inflācija ir bijusi 2,4–2,6% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules cenām;

7– Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP. 2001. gadā tas bija 1,8% no IKP. Saeima ir apstiprinājusi 2002. gada valsts budžetu ar 2,5% no IKP lielu deficītu. Deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu pamatā ir izskaidrojams ar būtiski lielākiem izdevumiem tādās jomās kā aizsardzība un drošība (saistībā ar iestāšanos NATO), pensijas, iestāšanās Eiropas Savienībā, skolotāju algas un veselības aprūpe, kā arī ar lielākiem piešķirtiem līdzekļiem valsts investīciju programmas realizācijai;

8– turpina samazināties procentu likmes pateicoties zemai inflācijai un kredītresursu pieaugumam;

9– lata kurss pret valūtu grozu SDR jau daudzus gadus ir nemainīgs. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES. Ir jāatzīmē, ka Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pilnībā sedz naudas bāzi.

10Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts. 2000. gadā tas bija 6,9% no IKP, un 2001. gadā tas vēl palielinājās un sasniedza10,1% no IKP. Tā kā tekošā konta deficīts pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem, šobrīd tā līmenis nav uzskatāms par kritisku.

11Ekonomiskās izaugsmes iespējas vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no 1996. gada līdz 2000. gadam kopējā pamatkapitāla veidošana vidēji katru gadu pieauga par 19,6%. Investīcijas īpaši strauji pieauga 1996.–1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa norisi. Tomēr arī pēdējos divos gados, lai arī masveida privatizācija pamatā ir beigusies, kopējā pamatkapitāla veidošanas apjoms pieaug par aptuveni 10% gadā. Investīciju kāpumu sekmē vairāki faktori: ārvalstu investīciju ieplūdums, kredītu procentu likmju pazemināšanās un banku sektora stabilizēšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c.

12Augstais investīciju līmenis, iespējas gūt būtisku atbalstu no ES pirmsstrukturālajiem fondiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās vieš cerības, ka izaugsme būs noturīga arī nākamajos gados. Šobrīd vērojamā pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās varētu nedaudz piebremzēt Latvijas IKP pieaugumu 2002. gadā līdz 4–6% atkarībā no ārējās vides stāvokļa. Tomēr 2003. gadā un turpmākajos gados vidēja termiņa periodā ir sagaidāms, ka izaugsmes tempi atkal paātrināsies.

131.1. tabula

14Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji

151997

161998

171999

182000

192001

202002 p

21(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

22Iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās cenās)

238,63,9

241,1

256,8

267,6

275,0

28Privātais patēriņš

295,0

306,2

315,1

325,6

338,0n

345,0

35Valsts patēriņš

360,3

376,1

380,0

39–1,9

401,8n

413,0

42Kopējā pamatkapitāla veidošana

4320,7

4444,0

45–4,0

4620,0

4711,6 n

486,0

49Patēriņa cenas

508,4

514,7

522,4

532,6

542,5

552,5

56(procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts cits)

57Kopbudžeta fiskālais saldo (bez privatizācijas ieņēmumiem)

580,6–0,9

59–4,2

60–2,8

61–1,8

62–2,5

63Valsts parāds

6412,0

6510,4

6613,1

6713,2

6815,0

6916,0

70Ārējās tirdzniecības bilance

71–15,1

72–18,5

73–15,4

74–14,9

75–16,6

76–15,2

77Maksājumu bilances tekošais konts

78–6,1

79–10,6

80–9,7

81–6,9

82–10,1

83–7,6

84Gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas

859,3

865,8

875,2

885,7

892,6

905,0

91Darba meklētāju īpatsvars (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

9214,8

9314,0

9413,5

9513,2

9613,1

9713,0

98Lata kurss pret SDR (perioda beigās)

990,79

1000,79

1010,79

1020,79

1030,79

1040,79

105n – novērtējums; p – prognoze

1061.2. Nodarbinātība un bezdarbs

107Būtiskā ekonomisko aktivitāšu samazināšanās pārejas perioda sākuma posmā, izraisīja arī jūtamu nodarbinātības līmeņa samazināšanos un pārmaiņas nodarbinātības struktūrā. Strauji pieauga bezdarbs. Sekojošā izaugsme notika galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, minimāli mainoties nodarbināto skaitam.

108Pēdējos gados nodarbināto iedzīvotāju skaits praktiski nav mainījies, bet ir uzlabojušies bezdarba līmeņa rādītāji, jo samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

109Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits kļuvis mazāks galvenokārt divu iemeslu dēļ: iedzīvotāju skaita samazinājuma un dienas nodaļas studentu skaita strauja pieauguma rezultātā. Mazākā mērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tie iedzīvotāji, kas zaudējuši cerības atrast darbu vai arī personas, kas vēlas darboties mājsaimniecībā.

110Latvijā turpinās strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem. Pēdējo piecu gadu laikā būtiski ir samazinājies strādājošo skaits lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet palielinājies pakalpojumu nozarēs un celtniecībā (skatīt pielikumā P.1. tabulu). Kaut gan pēdējos 2 gados šī tendence vairs nav izteikta. Tā, piemēram, 2000. gadā tieši rūpniecībā pieauga strādājošo skaits, bet tirdzniecībā un komercpakalpojumos tas samazinājās.

1111.2. tabula

112Nodarbinātības un bezdarba galvenie rādītāji

1131997

1141998

1151999

1162000

1172001

118Nodarbināto skaits (tūkst)

1191036,81043,0

1201037,8

1211037,9

1221036,9

123Nodarbinātības līmenis (%)*

12459,8

12559,7

12659,0

12757,7

12858,8

129Bezdarba līmenis (%)**

13014,8

13114,0

13213,5

13313,2

13413,1

135Reģistrētā bezdarba līmenis (gada beigās, %)***

1367,0

1379,2

1389,1

1397,8

1407,7

141* Nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos (15–64 gadi), 2001. gada rezultātu vispārināšanai izmantoti 2000. gada tautas skaitīšanas dati

142** Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos

143*** Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos

144Bet kopumā gandrīz visās nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā nereti ved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, mazāk radot strādājošo skaita palielinājumu.

145Latvijas nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa caurmērā par 5 procentu punktiem. Jāatzīmē, ka sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, bet vīriešu ir ievērojami zemāks (gandrīz par 10 procentu punktiem). Pie tam, pastāv tendence sieviešu nodarbinātībai palielināties, bet vīriešu – samazināties, kas galvenokārt saistīts ar nozaru struktūras izmaiņām, kad straujāk attīstās nozares, kurās tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars (piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi).

146Atšķirīgs ir nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos. Visaugstākais tas ir Rīgas reģionā, bet zemākais – Kurzemē un Latgalē . Pie tam atpalicība šajos rajonos ik gadu pieaug. Kaut gan 2001. gada beigās situācija ir nedaudz mainījusies (skatīt pielikumā P.3. tabulu), jo Latgalē bija vērojams neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, pateicoties ekonomisko aktivitāšu pieaugumam Daugavpilī un Rēzeknē.

147Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju un pašnodarbināto īpatsvars. Tāpat relatīvi zems ir to nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku. Piemēram, tikai 11% no Latvijā strādājošām sievietēm (pēc 2001. gada novembra darba spēka apsekojuma datiem) ir nodarbinātas nepilnā slodzē, kamēr ES valstīs tādu ir 34 procenti.

148Nodarbinātības tendenču raksturojumā jāņem vērā slēptā nodarbinātība un slēptais bezdarbs. Saskaņā ar CSP aplēsēm, ēnu ekonomikas daļa no IKP ir 16–17% apmērā, un apmēram puse no tās ir saistīta ar nereģistrēto nodarbinātību. Visvairāk nodarbināto netiek oficiāli noformēti celtniecībā, tirdzniecībā un dažādos pakalpojumos.

149Slēptais bezdarbs pastāv stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki strādā saīsinātas darba nedēļas vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad, kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. No visiem nodarbinātiem piespiedu kārtā nepilnu darba laiku strādājošie 2001. novembrī bija 5,6%.

150Kā liecina demogrāfiskie rādītāji par iedzīvotāju sadalījumu pa vecuma grupām, tad līdz 2010. gadam būs neliels iedzīvotāju darbspējas vecumā pieaugums, kā rezultātā tuvākajos gados nodarbinātības līmenis var nepieaugt pat pie strādājošo skaita palielinājuma.

151Bezdarba līmeņa samazinājums ir saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu, nevis nodarbinātības pieaugumu.

152Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas un Zemgales reģionā, bet visaugstākais Latgalē (skatīt pielikumā P.4. tabulu un P.5. tabulu). Pie tam pēdējo piecu gadu tendences liecina, ka bezdarba līmenis samazinās tieši Rīgā un Zemgalē, bet Latgalē tas pieaug. Kaut gan 2001. gada otrajā pusē arī Latgalē ir pozitīvas pārmaiņas un bezdarba līmenis tur nedaudz samazinājies.

153Analizējot bezdarba struktūru un iemeslus, vēl nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādam faktoram kā darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte. Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas palielinātu pašlaik īstenojamo nodarbinātības veicināšanas pasākumu efektivitāti, kā arī ļautu precīzāk plānot jaunos pasākumus.

154Relatīvi augsts bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk kā viena gada laikā. Tādu ir apmēram puse no visiem bezdarbniekiem (pēc CSP darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2001.gadā).

155Tāpat kā citās valstīs, bezdarba līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū. Latvijā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15–24 gadi ir aptuveni pusotru reizi augstāks nekā personām vecumā starp 25–54 gadiem. Tomēr atšķirība starp jauniešiem un pieaugušajiem nav tik liela, kā ES, kur 15–24 gadu vecu cilvēku bezdarba līmenis ir divas reizes augstāks nekā vecākiem cilvēkiem. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa. Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību. Trīskārt augstāks tas ir darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību.

156Reģistrētā bezdarba līmenis ir gandrīz uz pusi mazāks nekā faktiskais, kas novērtēts atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem ir iespējas dabūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas, it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka noteikumus. Jāņem vērā arī tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā bezdarba rādītājus skatīt pielikuma P. 5.– P. 7. tabulās.

157Tādejādi kā zīmīgākās Latvijas nodarbinātības un bezdarba tendences jāizdala:

158– neraugoties uz ekonomisko izaugsmi, pēdējos gados nodarbināto iedzīvotāju skaits praktiski nav mainījies;

159– samazinās strādājošo skaits lauksaimniecībā un rūpniecība, bet pieaug pakalpojumos;

160– zems nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem;

161– izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības dažādos Latvijas reģionos;

162– bezdarba līmeņa rādītāju uzlabojumi valstī saistīti ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu, nevis nodarbinātības pieaugumu;

163– bezdarbnieku skaits samazinās rajonos ar zemāku bezdarba līmeni, bet rajonos ar augstu līmeni tas praktiski nemainās;

164– augsts ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku un jaunatnes vidū;

165– reģistrēto bezdarbnieku skaits ir gandrīz uz pusi mazāks nekā kopējais darba meklētāju skaits.

1Nodarbinātības politika

22.1. Mērķi un prioritārie virzieni

3Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus stāvokļa izmaiņām. Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības politikas noteikšanā stimulēs darba tirgus darbību un darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū. Veicinot nodarbinātību, ir svarīgi atbalstīt personīgo iniciatīvu mainīt savu statusu darba tirgū. Aktuālas nodarbinātības problēmas Latvijā ir:

4– samērā augsts bezdarba līmenis (būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas bezdarba līmeņa atšķirības reģionos);

5– salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis, kas ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa;

6– darba vietu samazinājums atsevišķās nozarēs, īpaši lauksaimniecībā;

7– nodarbinātībai “draudzīgas” algu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus) nodrošināšana;

8– darbaspēka kvalitāte.

9Latvijas nodarbinātības politikas aspekti ir atspoguļoti vairākos stratēģiskos dokumentos. Koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī”, Nacionālais attīstības plāns, valdības deklarācija ietver prioritātes, mērķus un uzdevumus nodarbinātības jomā, kuri lielā mērā orientēti uz ES nodarbinātības stratēģiju. Valdības deklarācija nodarbinātības jautājumos galveno akcentu liek uz uzdevumiem bezdarba līmeņa samazināšanas un jaunu darba vietu radīšanas jomā. Arī Nacionālajā attīstības plānā kā viens no valsts pamatuzdevumiem laika posmam no 2003. līdz 2006. gadam atzīmēts cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana.

10Latvija kā ES kandidātvalsts apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas prasību kontekstā. Vienlaicīgi valsts mērķiem un uzdevumiem nodarbinātības jomā jātiecas tuvināties ES izvirzītiem mērķiem un uzdevumiem 2005. un 2010. gadam un jāpielāgojas tā saucamajam Lisabonas nodarbinātības scenārijam “No cīņas ar bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai”, kas ir izstrādāts laika periodam līdz 2015. gadam.

11ES Padome Stokholmā, atbalstot Lisabonā izvirzītos mērķus 2010. gadam (nodarbinātības līmenis 70%, t.sk., sievietēm 60%), piedāvāja ieviest starpposma uzdevumus 2005. gadam – kopējās nodarbinātības līmenis 67%, t.sk. sievietēm – 57%, kā arī uzdevumu sasniegt 2010. gadā 50% nodarbinātības līmeni personām vecuma grupā 55–64 gadi.

12Ievērojot augšminēto, Latvijas nodarbinātības politikas mērķis ir definējams ES mērķu kontekstā. Tādēļ par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu būtu uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, tālākā perspektīvā sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana.

13Nodarbinātības pasākumu īstenošanā īpaša uzmanība tiks pievērsta šādiem virzieniem:

14– iedzīvotāju profesionālās apmācības pielāgošana darba tirgus prasībām;

15– aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana un pasākumu efektivitātes paaugstināšana;

16– ekonomiskās politikas pasākumu, kas nodrošinās jaunu darba vietu radīšanu, īstenošana;

17– darba ienākumu pieauguma, nevis paļaušanās uz ienākumiem no sociāliem pabalstiem, sekmēšana.

18Atbilstoši ES nodarbinātības politikas principiem nodarbinātības sfērā konstatēto problēmu risināšanai iesaistītas ne tikai valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, darba devēju organizācijas un arodbiedrības.

192.2. NNP 2001. gadam īstenošanas rezultāti

20NNP 2001. gadam, salīdzinot ar NNP 2000. gadam, paplašinājis nodarbinātības veicināšanas pasākumu loku par vienu ceturtdaļu.

21Nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumi tāpat kā iepriekšējā gadā vērsti galvenokārt uz darbaspējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu.

22Darbaspējas pilnveidošanas pasākumu izpildes gaita rāda, ka 2001. gadā Nodarbinātības valsts dienests (NVD) sekmīgi veica NNP paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus:

23– algotos pagaidu sabiedriskos darbos bija iesaistīti 15218 bezdarbnieki, un tas ir par 52,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā;

24– profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā bija iesaistīti 10269 bezdarbnieki, kas ir bija iepriekšējā gada apmērā;

25– darba meklētāju klubu aktivitātēs piedalījās 24667 bezdarbnieku, kas ir par 37,5% vairāk nekā 2000. gadā.

26Augusi pasākumu veikšanas efektivitāte. Pēc apmācībām vai pārkvalifikācijas darbā iekārtojušies 67,8% no kursus pabeigušajiem (iepriekšējā gadā – 66,3%), kas liecina par speciālistu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanu un specialitāšu struktūras pārskatīšanu atbilstoši darba tirgus prasībām.

27Par Darba meklētāju kluba efektivitāti liecina bezdarbnieku skaits, kas iekārtojušies darbā pēc to apmeklēšanas. 2001.gadā pēc piedalīšanās Darba meklētāju kluba aktivitātēs darbā iekārtojās 29,1% no to apmeklējušiem bezdarbniekiem (iepriekšējā gadā – 31,1%).

28Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos paaugstināja tiem iespēju iekārtoties darbā. 2001. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars iekārtojušos darbā bezdarbnieku kopskaitā veidoja 27,2 procentus.

29Jaunieši ar bezdarbnieka stāžu līdz 6 mēnešiem aktīvos nodarbinātības pasākumos tika iesaistīti prioritārā kārtā, kas sekmēja to iekārtošanos darbā.

302001. gadā jauniešu īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 14,3%. Jauniešu bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2000. gada beigām, samazinājās par 2,5 procentiem.

31Lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū, izstrādāta normatīvā bāze un uzsākta jauniešu darba prakses veikšana pie darba devēja (jauniešu – bezdarbnieku darba prakses organizēšanai tika izstrādāta “Darba prakses pie darba devēja vai amata meistara organizēšanas kārtība”; sadarbojoties NVD ar darba devējiem, 100 jaunieši – bezdarbnieki norīkoti dalībai darba praksē; noslēgti NVD līgumi ar darba devējiem par darba prakses organizēšanu u.c.)

32Veikti pasākumi jauniešu nodrošināšanai ar darba tirgus prasībām atbilstošu amata prasmi un zināšanām. 2001. gadā bija izstrādāti vairāki izglītības programmu projekti, apstiprināti 32 profesiju standarti (pašlaik profesiju standartu reģistrā kopskaitā ir 58 profesiju standarti), licincētas 1303 izglītības programmas 254 profesionālās izglītības iestādēs, akreditētas 135 profesionāls izglītības programmas 27 profesionālās izglītības iestādēs. Izstrādāts kvalifikācijas eksāmenu saturs 28 profesijās u.c. 2001. gadā valstī tika veikti vairāki lietišķie pētījumi profesionālās izglītības jomā.

332001. gada bija veiktas aktivitātes saistībā ar konsultāciju un mācību lauku uzņēmējiem, lauku speciālistu tālākizglītības nodrošināšanu.

34Pievērsta uzmanība aktivitātēm sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā – notiesāto izglītības un nodarbinātības veicināšanai, aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanai invalīdiem un no ieslodzījuma atbrīvotām personām u.c.

35Uzņēmējdarbības attīstības jomā 2001. gadā īpaša uzmanība veltīta pasākumu realizēšanai, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī efektīva dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem ārvalstu investoriem. Panākts administratīvo šķēršļu un nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita samazinājums. Par vienu procentpunktu samazinātas darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turpinās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas projekta īstenošana. 2001. gadā MVU programmas ietvaros realizēti projekti, kas veicināja 453 jaunu darba vietu radīšanu u.c.

36Bija izstrādāta vides aizsardzības un tūrisma infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju, kuras īstenošana veicinās jaunu darba vietu radīšanu.

37Par svarīgo panākumu var atzīmēt normatīvo aktu bāzes pilnveidošanu (izglītības jomā, nodokļu sistēmā, aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem) nodarbinātības veicināšanai.

38Nacionālajā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumu izpilde liecina, ka īstenotie pasākumi tiešā un netiešā veidā stimulē nodarbinātību, kaut arī ne visiem pasākumiem ir paredzami tūlītēji rezultāti.

39Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ienesa savu ieguldījumu bezdarba līmeņa samazināšanā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2001. gada novembrī, salīdzinot ar 2000. gada novembri samazinājies no 14,6% līdz 12,8%. Nedaudz saruka reģistrētā bezdarba līmenis – no 7,8% 2001. gada sākumā līdz 7,7% gada beigās.

40Kā rāda pasākumu izpildes rezultāti, joprojām galvenā problēma, kura bremzē pasākumu realizāciju pilnā mērā, ir finansu līdzekļu nepietiekamība un to racionāla izmantošana. Manāmi nepietiekoša aktivitāte sadarbībā ar sociāliem partneriem. Plāna izstrādes un īstenošanas analīze parādīja nepieciešamību turpināt arī tālāk nodarbinātības veicināšanas pasākumu loka paplašināšanu, pasākumu izpildes rezultātu novērtēšanas indikatoru atbilstoši uzstādītiem mērķiem pilnveidošanu.

412.3. Nacionālā nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2002. gadam kopsavilkums un finansējums

42NNP 2002. gadam paredzēti 86 nodarbinātību veicinoši pasākumi, kas cieši saistīti ar NAP un Latvijas valdības un ES 2002. gada sākumā formulētajām nodarbinātības politikas vidējā termiņa prioritātēm (Joint Assessment Priorities).

43Darbaspējas pilnveidošanas jomā

44– Nodarbinātības valsts dienests (NVD), sadarbojoties ar citām institūcijām (izglītības iestādēm, pašvaldībām u.c.), kā arī ar darba devējiem, piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros plāno gada laikā apmācīt un pārkvalificēt ne mazāk kā 4000 bezdarbnieku, darba meklētāju klubu aktivitātēs iesaistīt 18000 bezdarbnieku, nodarbināt algotos pagaidu sabiedriskos darbos vidēji mēnesī 4000 bezdarbnieku. Tomēr par 57% samazinātā finansējuma dēļ (neskaitot stipendijas) apmācībās un pārkvalifikācijā iesaistīto bezdarbnieku skaits būs par 55% mazāks nekā 2001. gadā.

45– Paaugstināta uzmanība pievērsta jauniešu bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvos nodarbinātības pasākumos, īpaši pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā, un ilgstošā bezdarba profilakses īstenošanai. Šajā nolūkā tiks turpināta pilotprojekta “Jauniešu – bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja” realizācija, iesaistot tajā ne mazāk kā 200 jauniešu – bezdarbnieku.

46– Paredzēta aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana, realizējot pilotprojektus bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū. Pilotprojekts “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai” sākumā ļaus valstī izveidot 100 darba vietas ilgstošo un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai, bet turpmākos gados šādu darba vietu skaitu manāmi palielināt. Jauns projekts “Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem” paredz līdz gada beigām izveidot 200 jaunas darba vietas. Turpināsies projekta “Subsidētās darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem” realizācija.

47Izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību Latvijas rajonos, aptverot ar tiem kā jauniešus tā arī pieaugušos. Profesionālās karjeras izvēles centrs 2002. gadā plāno sniegt konsultācijas 19 tūkst. iedzīvotājiem, no tiem: 4,5 tūkst. bezdarbniekiem, 12 tūkst. skolēniem, 500 citu izglītības iestāžu audzēkņiem u.c.

48Jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izstrādāšana pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū un šo pasākumu ieviešana valstī, sākumā pilotprojektu veidā, ļaus paildzināt iedzīvotāju aktīvo darba mūžu.

49Paredzēti pasākumi, kas veicinās darbaspēka mobilitāti, informācijas apmaiņas operativitātes nodrošināšanu par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.

50NNP paredz turpināt valsts ekonomiskajai attīstībai un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas profesionālas izglītības un tālākizglītības sistēmas veidošanas procesu saistībā ar izstrādāto Izglītības koncepciju 2002.–2005. gadam un ar uzlabotu tiesisko bāzi.

51IZM turpinās pasākumu pilnveidošanu un realizāciju saistībā ar profesiju standartu izstrādi, izglītības programmu licencēšanu, profesionālās izglītības sistēmas informācijas tīkla attīstību u.c.

52Lai nodrošinātu ierobežoto līdzekļu racionālu izmantošanu un paaugstinātu izglītības kvalitāti, tiks veikti pasākumi Valsts investīciju programmas līdzekļu koncentrācijai spēcīgu, daudzprofila izglītības iestāžu attīstībai, kas spēs nodrošināt arī tālākizglītības piedāvājumu, apmācību darba tirgū pieprasītajās specialitātēs.

53Turpināsies sociālo partneru ieguldījuma palielināšana profesionālās izglītības uzlabošanā un partnerības gara attīstīšana mūžizglītības nodrošināšanai.

54Plānoti jauni pasākumi jauniešu iekļaušanas darba tirgū sekmēšanai un viņu apmācībai atbilstoši darba tirgus prasībām. Tiks izstrādātas un piedāvātas profesionālās izglītības, pārkvalifikācijas un apmācības programmas strādājošiem un bezdarbniekiem, lai apgūtu pamatprasmes IT, komunikāciju, valsts valodas, svešvalodu apguves u.c. mūsdienu darba tirgus prasību jomās. Jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem ar nepilnu pamatizglītību plānots jauns projekts profesionālo pamatiemaņu apguvei.

55Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas jomā

56Lielāku vērību pievērsīs šķēršļu samazināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanai. Paredzēta nodokļu maksātāju apkalpošanas tālāka pilnveidošana; vienota nodokļu normatīvo aktu piemērošana, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, centralizētu tālruņa līniju nodokļu maksātāju informēšanai izveide. Tiks uzlabots, precizēts un papildināts ar jauniem pasākumiem plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

57Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas 2002. – 2006. gadam ietvaros, paredzēts dažu gadu laikā panākt būtisku uzņēmējdarbības uzsācēju, nesen dibinātu uzņēmumu un augšanas stadijā esošu uzņēmumu skaita pieaugumu (vidēji par 250 uzņēmumiem gadā).

58Izstrādās priekšlikumus uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācijai. MVU kreditēšanas programmas otrās fāzes (LHZB) ietvaros izsniegs kredītus 7,5 milj. Ls apjomā, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, dodot iespēju radīt 440 jaunas darba vietas.

59Veiks pasākumus jaunu darba vietu radīšanas sekmēšanai lauku apvidū. Šajā nolūkā paredzēts ieviest SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” atbalsta pasākumus u.c.

60Reģionālā līmenī paredzēta arī konkrētu NVD un rajonu (pilsētu) pašvaldību. nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana, kā arī projektu realizēšana PHARE 2000 Nacionālās programmas ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros.

61Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā

62Turpināsies trīspusējā un divpusējā sadarbība starp sociālajiem partneriem, ko veicinās arī ES PHARE projektu “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā” un “Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos” realizācija.

63LDDK un LBAS veiks aktivitātes darba attiecību saskaņošanai ar jauno Darba likumu, individuālo darba līgumu un darba koplīgumu slēgšanas optimizācijai, darba devēju stimulēšanai līdzekļu ieguldīšanā darbinieku pārkvalifikācijā, darbaspēka kvalitātes paaugstināšanā.

64Vienādu iespēju politikas nodrošināšanas jomā

65Realizēs pasākumus vienādu iespēju nodrošināšanai vīriešiem un sievietēm darba tirgū:

66– sekmējot datu pieejamības dzimumu griezumā par bezdarba situāciju un aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu;

67– iesaistot bezdarbniekus aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemt vērā sieviešu un vīriešu īpatsvaru kopējā bezdarbnieku skaitā;

68– mazinot dzimumu atšķirību nodarbinātībā un darba ienākumos, īstenojot ģimenei draudzīgas aktivitātes, nodrošinot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumu īstenošanu;

69– uzsākot jauna pilotprojekta īstenošanu “Bezdarbnieku bērna kopšanas pabalsta saņēmēju integrēšana darba tirgū.

70NNP pasākumu finansēšana

71NNP 2002. gadam nodarbinātību veicinošiem pasākumiem, aktivitātēm un projektiem, ir paredzēts izlietot 16,6 milj. Ls valsts budžeta līdzekļu, kas ir aptuveni par 4 procentiem vairāk nekā izlietots NNP 2001. gada pasākumiem. Bez tam 2002. gadā nodarbinātību veicinošiem pasākumiem no citiem avotiem paredzēti 11,6 milj. Ls.

1Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gada pasākumi

2I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

31. vadlīnija. Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba novēršana

41.1. Situācijas raksturojums

5Jauniešu (vecumā no 15 līdz 25 gadiem) īpatsvars darba meklētāju skaitā 2001. gada beigās pārsniedza 18% un gada laikā nedaudz pieauga (par 0,3 procenta punktiem). Tomēr absolūtā izteiksmē to skaits samazinājies gandrīz par četriem tūkstošiem. Darbaspēka apsekojumu rezultāti 2001. gada novembrī rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā veidoja 20,8%.

6Valstī ir vērojams jauniešu – bezdarbnieku, kas nav pabeiguši pamatizglītības iegūšanu skaita pieaugums. NVD 2001. gada sākumā bija reģistrējušies 818 jaunieši bez pamatizglītības, bet gada beigās 838. Lielai daļai jauniešu ir tikai pamatizglītība.

7Ievērojama daļa jauniešu – bezdarbnieku ir ieguvuši profesionālo izglītību (2001.gada beigās 4154 jaunieši – bezdarbnieki jeb 31% no jauniešu – bezdarbnieku kopskaita bija ieguvuši vidējo profesionālo izglītību vai arodizglītību uz pamatizglītības bāzes) vai beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus, tomēr nepietiekamu darba iemaņu dēļ viņi nevar iekārtoties darbā. No tiem 10 jaunieši bija vecumā 15–18 gadi un 4144–vecumā 18–24 gadi.

8Izglītības iestāžu absolventiem ir nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un sociālo partnerību.

92001./02.m.g valstī darbojas 130 profesionālās izglītības iestādes (sadalījumu pēc pakļautības skat. pielikuma P. 10.tabulu) un tajās mācās 48 tūkstoši audzēkņi, kuri sadalās atbilstoši pielikuma P.11. tabulā norādītājām programmām. 2001.gadā profesionālās vidējās un arodizglītības iestādes absolvējuši 12,7 tūkst. audzēkņi (skat. pielikumā P.9. tabulu). No tiem (pēc stāvokļa uz 2001. gada 1. oktobri) 561 (4,4%) bija reģistrējies NVD kā bezdarbnieks. No IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu 2001. gada absolventu skaita bezdarbnieku īpatsvars 2001. gada 1. oktobrī bija 3,4%, no ZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu absolventu skaita – 6,5%, no citu profesionālās izglītības iestāžu absolventu skaita – 3,2%.

10Vispārējās izglītības iestādes 2001.gadā (ieskaitot vakarskolas) 9.klasi bija absolvējuši 27,1 tūkst. skolēnu, no tiem ar liecību (nav iegūta pamatizglītība) – 894. Vidusskolas 12.klasi absolvēja 20,1 tūkst. jauniešu, no tiem ar liecību (nav iegūta vispārējā vidējā izglītība) – 282. Absolvēšanas gadā – 2001.gada 1.oktobrī – reģistrējušies NVD kā bezdarbnieki 510 jaunieši.

11Speciālās izglītības iestādes (9.vai 12.klasi) absolvējuši 927 skolēni, arodklases – 205, no tiem 134 spējuši iegūt profesionālo kvalifikāciju.

12No vispārizglītojošām dienas skolām 2000./01.gadā vidējās izglītības līmenī atskaitīti – 9,7 tūkst. jauniešu, pamatizglītības līmenī – 7,8 tūkst. jauniešu.

13Pēc studējošo skaita augstākajās mācību iestādēs Latvija starp Eiropas valstīm ir ierindojusies vienā no augstākajām vietām – 47 studējošie uz 1000 iedzīvotājiem.

14Valstī jāturpina pasākumi, kas personām ar nepabeigtu pamatizglītību dotu iespēju turpināt mācības pēc profesionālās izglītības programmām ar pedagoģisko korekciju, lai nodrošinātu tām darbaspēju prasmju apguvi un izglītības turpināšanu nākamajā pakāpē. Tāpat jāattīsta vakarskolu tīkls un iespējas izglītības (vispārējās vai profesionālās) ieguvei neklātienes formā.

152001./2002.m.g. IZM pārziņā esošajās izglītības iestādēs PI programmās ar pedagoģisko korekciju mācās 661 audzēknis (t.sk. uzņemti 2001./2002.m.g sākumā – 245).

16Latvijas Republikas Akadēmiskās informācijas centra veiktais profesionālajās mācību iestādēs izglītojamo skaita un nodarbināto tautsaimniecības nozarēs procentuāls salīdzinājums liecina, ka jāturpina pakāpenisks studējošo skaita samazinājums ražošanas tehnoloģiju jomās (līdz 30–35%) un jāpalielina to skaits pakalpojumu, datorzinātņu, būvniecības, uzņēmējdarbības, administrēšanas un pārējās jomās (līdz 60–65%). Tāpat jāturpina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu piedāvājuma attīstība.

172001. gadā, pievēršot īpašu uzmanību jauniešu – bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvās nodarbinātības pasākumos, ir veikti nozīmīgi pasākumi šīs mērķgrupas bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanā (skat. pielikumā P. 8.tabulu). 2001.gadā bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju ir pabeiguši 2064 jauniesi – bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no viņiem darbā iekārtojušies 1281 (62,1%) .

182001. gadā NVD pilotprojekta veidā ir uzsācis jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma “Jauniešu darba prakse pie darba devēja” īstenošanu, kurā ir iesaistīti 100 jaunieši – bezdarbnieki. Profesionālās orientācijas pakalpojumus saņēmuši 918 jaunieši – bezdarbnieki.

19Kā pozitīvs rādītājs atzīmējams ir tas, ka 72,2% no aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto jauniešu – bezdarbnieku skaita ir iesaistīti šajos pasākumos pirmo 6 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas.

20Vispārizglītojošo skolu skolēniem aktuāli ir jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli un tiem ir nepieciešama konsultatīva palīdzība (skat. pielikumā P. 12.tabulu).

212001. gada beigās NVD bija reģistrēti 24,4 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku jeb 26,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. 2001.gada laikā NVD par vienu no mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba pieauguma stabilizāciju un ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu. Ilgstošo bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības pasākumos (skat. pielikumā P.8.tabulu).

222001.gadā NVD veica visus nepieciešamos sagatavošanās darbus (normatīvās bāzes izstrāde, izsoles organizēšana u.c.) jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai” īstenošanas uzsākšanai pilotprojekta veidā. Tā mērķis ir nodarbināt ilgstošos bezdarbniekus un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus speciāli izveidotajās darba vietās, tādējādi radot priekšnoteikumus profesionālo darba iemaņu apgūšanai un viņu konkurētspējas paaugstināšanai.

23Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

24• jauniešu – bezdarbnieku iesaistīšana aktīvās nodarbinātības pasākumos, īpaši pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā;

25• piedāvāto aktīvās nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana, pilotprojektu veidā uzsākot jaunus pasākumus bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū;

26• bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos pēc iespējas agrāk pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas;

27• nodrošināt profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamību visos Latvijas rajonos, aptverot ar tiem kā pieaugušos tā jauniešus.

281.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

29• mazināt ilgstošā bezdarba pieauguma risku valstī;

30• mazināt bezdarbnieku izstumtību no darba tirgus un nokļūšanu ekonomiski neaktīvo valsts iedzīvotāju skaitā;

31• uzlabot bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū;

32• veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū pēc iespējami mazāka pārtraukuma;

33• mazināt risku jauniešiem ar profesionālo izglītību kļūt par bezdarbniekiem;

34• veicināt jauniešu iespējas apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes;

35• samazināt jauniešu skaitu ar nepabeigtu pamatizglītību, veicinot atbilstošu PI programmu piedāvājumu;

36• nodrošināt visu līmeņu izglītības iestāžu absolventus ar elementāru profesionālo sagatavotību, zināšanām par darba tirgu, darba likumdošanu;

37• nodrošināt profesionālo vidējo un arodizglītības skolu audzēkņus ar darba pieredzi reālos tirgus apstākļos;

38• turpināt reģionālo profesionālās orientācijas un karjeras izvēles kabinetu tīkla izveidošanu reģionālajos centros un lielākajās pilsētās.

391.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

40Nr. p.k.

41Pasākuma nosaukums

42Izpildes laiks

43Resursi (milj. Ls)

44Atbildīgās institūcijas(sadarbības partneri)2001.g.

452002.g.

462003.g. (nepieciešamie resursi)

471.

48Bezdarbnieku apmācība un pārkvalifikācija (ieskaitot stipendijas bezdarbnieku apmācības kursu laikā)

492002.g.

504,7866

512,5018

52Atbilstoši valsts budžetā plānotajam

53LM, NVD, IZM, LDDK, Izglītības iestādes

542.

55Darba meklētāju klubs

562002.g.

570,295

580,295

59Atbilstoši valsts budžetā plānotajam

60LM, NVD

613.

62Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

632002.g.

642,366

652,366

66Atbilstoši valsts budžetā plānotajam

67LM, NVD, pašvaldības, darba devēji