2. pants

Nodarbinātības politika

2.1. Mērķi un prioritārie virzieni

Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus stāvokļa izmaiņām. Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības politikas noteikšanā stimulēs darba tirgus darbību un darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū. Veicinot nodarbinātību, ir svarīgi atbalstīt personīgo iniciatīvu mainīt savu statusu darba tirgū. Aktuālas nodarbinātības problēmas Latvijā ir:

– samērā augsts bezdarba līmenis (būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas bezdarba līmeņa atšķirības reģionos);

– salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis, kas ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa;

– darba vietu samazinājums atsevišķās nozarēs, īpaši lauksaimniecībā;

– nodarbinātībai “draudzīgas” algu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus) nodrošināšana;

– darbaspēka kvalitāte.

Latvijas nodarbinātības politikas aspekti ir atspoguļoti vairākos stratēģiskos dokumentos. Koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī”, Nacionālais attīstības plāns, valdības deklarācija ietver prioritātes, mērķus un uzdevumus nodarbinātības jomā, kuri lielā mērā orientēti uz ES nodarbinātības stratēģiju. Valdības deklarācija nodarbinātības jautājumos galveno akcentu liek uz uzdevumiem bezdarba līmeņa samazināšanas un jaunu darba vietu radīšanas jomā. Arī Nacionālajā attīstības plānā kā viens no valsts pamatuzdevumiem laika posmam no 2003. līdz 2006. gadam atzīmēts cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana.

Latvija kā ES kandidātvalsts apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas prasību kontekstā. Vienlaicīgi valsts mērķiem un uzdevumiem nodarbinātības jomā jātiecas tuvināties ES izvirzītiem mērķiem un uzdevumiem 2005. un 2010. gadam un jāpielāgojas tā saucamajam Lisabonas nodarbinātības scenārijam “No cīņas ar bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai”, kas ir izstrādāts laika periodam līdz 2015. gadam.

ES Padome Stokholmā, atbalstot Lisabonā izvirzītos mērķus 2010. gadam (nodarbinātības līmenis 70%, t.sk., sievietēm 60%), piedāvāja ieviest starpposma uzdevumus 2005. gadam – kopējās nodarbinātības līmenis 67%, t.sk. sievietēm – 57%, kā arī uzdevumu sasniegt 2010. gadā 50% nodarbinātības līmeni personām vecuma grupā 55–64 gadi.

Ievērojot augšminēto, Latvijas nodarbinātības politikas mērķis ir definējams ES mērķu kontekstā. Tādēļ par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu būtu uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, tālākā perspektīvā sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana.

Nodarbinātības pasākumu īstenošanā īpaša uzmanība tiks pievērsta šādiem virzieniem:

– iedzīvotāju profesionālās apmācības pielāgošana darba tirgus prasībām;

– aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana un pasākumu efektivitātes paaugstināšana;

– ekonomiskās politikas pasākumu, kas nodrošinās jaunu darba vietu radīšanu, īstenošana;

– darba ienākumu pieauguma, nevis paļaušanās uz ienākumiem no sociāliem pabalstiem, sekmēšana.

Atbilstoši ES nodarbinātības politikas principiem nodarbinātības sfērā konstatēto problēmu risināšanai iesaistītas ne tikai valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, darba devēju organizācijas un arodbiedrības.

2.2. NNP 2001. gadam īstenošanas rezultāti

NNP 2001. gadam, salīdzinot ar NNP 2000. gadam, paplašinājis nodarbinātības veicināšanas pasākumu loku par vienu ceturtdaļu.

Nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumi tāpat kā iepriekšējā gadā vērsti galvenokārt uz darbaspējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu.

Darbaspējas pilnveidošanas pasākumu izpildes gaita rāda, ka 2001. gadā Nodarbinātības valsts dienests (NVD) sekmīgi veica NNP paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus:

– algotos pagaidu sabiedriskos darbos bija iesaistīti 15218 bezdarbnieki, un tas ir par 52,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā;

– profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā bija iesaistīti 10269 bezdarbnieki, kas ir bija iepriekšējā gada apmērā;

– darba meklētāju klubu aktivitātēs piedalījās 24667 bezdarbnieku, kas ir par 37,5% vairāk nekā 2000. gadā.

Augusi pasākumu veikšanas efektivitāte. Pēc apmācībām vai pārkvalifikācijas darbā iekārtojušies 67,8% no kursus pabeigušajiem (iepriekšējā gadā – 66,3%), kas liecina par speciālistu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanu un specialitāšu struktūras pārskatīšanu atbilstoši darba tirgus prasībām.

Par Darba meklētāju kluba efektivitāti liecina bezdarbnieku skaits, kas iekārtojušies darbā pēc to apmeklēšanas. 2001.gadā pēc piedalīšanās Darba meklētāju kluba aktivitātēs darbā iekārtojās 29,1% no to apmeklējušiem bezdarbniekiem (iepriekšējā gadā – 31,1%).

Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos paaugstināja tiem iespēju iekārtoties darbā. 2001. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars iekārtojušos darbā bezdarbnieku kopskaitā veidoja 27,2 procentus.

Jaunieši ar bezdarbnieka stāžu līdz 6 mēnešiem aktīvos nodarbinātības pasākumos tika iesaistīti prioritārā kārtā, kas sekmēja to iekārtošanos darbā.

2001. gadā jauniešu īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 14,3%. Jauniešu bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2000. gada beigām, samazinājās par 2,5 procentiem.

Lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū, izstrādāta normatīvā bāze un uzsākta jauniešu darba prakses veikšana pie darba devēja (jauniešu – bezdarbnieku darba prakses organizēšanai tika izstrādāta “Darba prakses pie darba devēja vai amata meistara organizēšanas kārtība”; sadarbojoties NVD ar darba devējiem, 100 jaunieši – bezdarbnieki norīkoti dalībai darba praksē; noslēgti NVD līgumi ar darba devējiem par darba prakses organizēšanu u.c.)

Veikti pasākumi jauniešu nodrošināšanai ar darba tirgus prasībām atbilstošu amata prasmi un zināšanām. 2001. gadā bija izstrādāti vairāki izglītības programmu projekti, apstiprināti 32 profesiju standarti (pašlaik profesiju standartu reģistrā kopskaitā ir 58 profesiju standarti), licincētas 1303 izglītības programmas 254 profesionālās izglītības iestādēs, akreditētas 135 profesionāls izglītības programmas 27 profesionālās izglītības iestādēs. Izstrādāts kvalifikācijas eksāmenu saturs 28 profesijās u.c. 2001. gadā valstī tika veikti vairāki lietišķie pētījumi profesionālās izglītības jomā.

2001. gada bija veiktas aktivitātes saistībā ar konsultāciju un mācību lauku uzņēmējiem, lauku speciālistu tālākizglītības nodrošināšanu.

Pievērsta uzmanība aktivitātēm sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā – notiesāto izglītības un nodarbinātības veicināšanai, aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanai invalīdiem un no ieslodzījuma atbrīvotām personām u.c.

Uzņēmējdarbības attīstības jomā 2001. gadā īpaša uzmanība veltīta pasākumu realizēšanai, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī efektīva dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem ārvalstu investoriem. Panākts administratīvo šķēršļu un nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita samazinājums. Par vienu procentpunktu samazinātas darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turpinās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas projekta īstenošana. 2001. gadā MVU programmas ietvaros realizēti projekti, kas veicināja 453 jaunu darba vietu radīšanu u.c.

Bija izstrādāta vides aizsardzības un tūrisma infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju, kuras īstenošana veicinās jaunu darba vietu radīšanu.

Par svarīgo panākumu var atzīmēt normatīvo aktu bāzes pilnveidošanu (izglītības jomā, nodokļu sistēmā, aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem) nodarbinātības veicināšanai.

Nacionālajā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumu izpilde liecina, ka īstenotie pasākumi tiešā un netiešā veidā stimulē nodarbinātību, kaut arī ne visiem pasākumiem ir paredzami tūlītēji rezultāti.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ienesa savu ieguldījumu bezdarba līmeņa samazināšanā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2001. gada novembrī, salīdzinot ar 2000. gada novembri samazinājies no 14,6% līdz 12,8%. Nedaudz saruka reģistrētā bezdarba līmenis – no 7,8% 2001. gada sākumā līdz 7,7% gada beigās.

Kā rāda pasākumu izpildes rezultāti, joprojām galvenā problēma, kura bremzē pasākumu realizāciju pilnā mērā, ir finansu līdzekļu nepietiekamība un to racionāla izmantošana. Manāmi nepietiekoša aktivitāte sadarbībā ar sociāliem partneriem. Plāna izstrādes un īstenošanas analīze parādīja nepieciešamību turpināt arī tālāk nodarbinātības veicināšanas pasākumu loka paplašināšanu, pasākumu izpildes rezultātu novērtēšanas indikatoru atbilstoši uzstādītiem mērķiem pilnveidošanu.

2.3. Nacionālā nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2002. gadam kopsavilkums un finansējums

NNP 2002. gadam paredzēti 86 nodarbinātību veicinoši pasākumi, kas cieši saistīti ar NAP un Latvijas valdības un ES 2002. gada sākumā formulētajām nodarbinātības politikas vidējā termiņa prioritātēm (Joint Assessment Priorities).

Darbaspējas pilnveidošanas jomā

– Nodarbinātības valsts dienests (NVD), sadarbojoties ar citām institūcijām (izglītības iestādēm, pašvaldībām u.c.), kā arī ar darba devējiem, piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros plāno gada laikā apmācīt un pārkvalificēt ne mazāk kā 4000 bezdarbnieku, darba meklētāju klubu aktivitātēs iesaistīt 18000 bezdarbnieku, nodarbināt algotos pagaidu sabiedriskos darbos vidēji mēnesī 4000 bezdarbnieku. Tomēr par 57% samazinātā finansējuma dēļ (neskaitot stipendijas) apmācībās un pārkvalifikācijā iesaistīto bezdarbnieku skaits būs par 55% mazāks nekā 2001. gadā.

– Paaugstināta uzmanība pievērsta jauniešu bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvos nodarbinātības pasākumos, īpaši pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā, un ilgstošā bezdarba profilakses īstenošanai. Šajā nolūkā tiks turpināta pilotprojekta “Jauniešu – bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja” realizācija, iesaistot tajā ne mazāk kā 200 jauniešu – bezdarbnieku.

– Paredzēta aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana, realizējot pilotprojektus bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū. Pilotprojekts “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai” sākumā ļaus valstī izveidot 100 darba vietas ilgstošo un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai, bet turpmākos gados šādu darba vietu skaitu manāmi palielināt. Jauns projekts “Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem” paredz līdz gada beigām izveidot 200 jaunas darba vietas. Turpināsies projekta “Subsidētās darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem” realizācija.

Izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību Latvijas rajonos, aptverot ar tiem kā jauniešus tā arī pieaugušos. Profesionālās karjeras izvēles centrs 2002. gadā plāno sniegt konsultācijas 19 tūkst. iedzīvotājiem, no tiem: 4,5 tūkst. bezdarbniekiem, 12 tūkst. skolēniem, 500 citu izglītības iestāžu audzēkņiem u.c.

Jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izstrādāšana pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū un šo pasākumu ieviešana valstī, sākumā pilotprojektu veidā, ļaus paildzināt iedzīvotāju aktīvo darba mūžu.

Paredzēti pasākumi, kas veicinās darbaspēka mobilitāti, informācijas apmaiņas operativitātes nodrošināšanu par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.

NNP paredz turpināt valsts ekonomiskajai attīstībai un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas profesionālas izglītības un tālākizglītības sistēmas veidošanas procesu saistībā ar izstrādāto Izglītības koncepciju 2002.–2005. gadam un ar uzlabotu tiesisko bāzi.

IZM turpinās pasākumu pilnveidošanu un realizāciju saistībā ar profesiju standartu izstrādi, izglītības programmu licencēšanu, profesionālās izglītības sistēmas informācijas tīkla attīstību u.c.

Lai nodrošinātu ierobežoto līdzekļu racionālu izmantošanu un paaugstinātu izglītības kvalitāti, tiks veikti pasākumi Valsts investīciju programmas līdzekļu koncentrācijai spēcīgu, daudzprofila izglītības iestāžu attīstībai, kas spēs nodrošināt arī tālākizglītības piedāvājumu, apmācību darba tirgū pieprasītajās specialitātēs.

Turpināsies sociālo partneru ieguldījuma palielināšana profesionālās izglītības uzlabošanā un partnerības gara attīstīšana mūžizglītības nodrošināšanai.

Plānoti jauni pasākumi jauniešu iekļaušanas darba tirgū sekmēšanai un viņu apmācībai atbilstoši darba tirgus prasībām. Tiks izstrādātas un piedāvātas profesionālās izglītības, pārkvalifikācijas un apmācības programmas strādājošiem un bezdarbniekiem, lai apgūtu pamatprasmes IT, komunikāciju, valsts valodas, svešvalodu apguves u.c. mūsdienu darba tirgus prasību jomās. Jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem ar nepilnu pamatizglītību plānots jauns projekts profesionālo pamatiemaņu apguvei.

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas jomā

Lielāku vērību pievērsīs šķēršļu samazināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanai. Paredzēta nodokļu maksātāju apkalpošanas tālāka pilnveidošana; vienota nodokļu normatīvo aktu piemērošana, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, centralizētu tālruņa līniju nodokļu maksātāju informēšanai izveide. Tiks uzlabots, precizēts un papildināts ar jauniem pasākumiem plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas 2002. – 2006. gadam ietvaros, paredzēts dažu gadu laikā panākt būtisku uzņēmējdarbības uzsācēju, nesen dibinātu uzņēmumu un augšanas stadijā esošu uzņēmumu skaita pieaugumu (vidēji par 250 uzņēmumiem gadā).

Izstrādās priekšlikumus uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācijai. MVU kreditēšanas programmas otrās fāzes (LHZB) ietvaros izsniegs kredītus 7,5 milj. Ls apjomā, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, dodot iespēju radīt 440 jaunas darba vietas.

Veiks pasākumus jaunu darba vietu radīšanas sekmēšanai lauku apvidū. Šajā nolūkā paredzēts ieviest SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” atbalsta pasākumus u.c.

Reģionālā līmenī paredzēta arī konkrētu NVD un rajonu (pilsētu) pašvaldību. nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana, kā arī projektu realizēšana PHARE 2000 Nacionālās programmas ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros.

Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā

Turpināsies trīspusējā un divpusējā sadarbība starp sociālajiem partneriem, ko veicinās arī ES PHARE projektu “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā” un “Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos” realizācija.

LDDK un LBAS veiks aktivitātes darba attiecību saskaņošanai ar jauno Darba likumu, individuālo darba līgumu un darba koplīgumu slēgšanas optimizācijai, darba devēju stimulēšanai līdzekļu ieguldīšanā darbinieku pārkvalifikācijā, darbaspēka kvalitātes paaugstināšanā.

Vienādu iespēju politikas nodrošināšanas jomā

Realizēs pasākumus vienādu iespēju nodrošināšanai vīriešiem un sievietēm darba tirgū:

– sekmējot datu pieejamības dzimumu griezumā par bezdarba situāciju un aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu;

– iesaistot bezdarbniekus aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemt vērā sieviešu un vīriešu īpatsvaru kopējā bezdarbnieku skaitā;

– mazinot dzimumu atšķirību nodarbinātībā un darba ienākumos, īstenojot ģimenei draudzīgas aktivitātes, nodrošinot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumu īstenošanu;

– uzsākot jauna pilotprojekta īstenošanu “Bezdarbnieku bērna kopšanas pabalsta saņēmēju integrēšana darba tirgū.

NNP pasākumu finansēšana

NNP 2002. gadam nodarbinātību veicinošiem pasākumiem, aktivitātēm un projektiem, ir paredzēts izlietot 16,6 milj. Ls valsts budžeta līdzekļu, kas ir aptuveni par 4 procentiem vairāk nekā izlietots NNP 2001. gada pasākumiem. Bez tam 2002. gadā nodarbinātību veicinošiem pasākumiem no citiem avotiem paredzēti 11,6 milj. Ls.