2. pants

40. Lai objektīvi varētu

izvērtēt Latvijas paveikto Paktā paredzēto tiesību

nodrošināšanai, jāņem vērā, ka laika posmā no 1940.gada līdz

1990.gadam neatkarīgā Latvija pastāvēja tikai de iure,

kamēr de facto Latvijas teritoriju kontrolēja PSRS. Līdz

ar to Latvijai nebija iespējas ietekmēt tās teritorijā notiekšos

tautsaimniecības procesus, kuru vadība plānveida ekonomikas

apstākļos notika no Maskavas.

41. Starpkaru periodā

Latvija bija neatkarīga un lielā mērā pasaules ekonomikā

integrēta valsts, kuras tautsaimniecībā dominēja privātīpašums.

1940.gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, un tika ieviesta

centralizēta plānošana. Ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi,

namīpašumi, lauksaimniecības zeme un iekārtas tika

nacionalizētas. Latvijā tika izveidoti arī lieli un pēc padomju

mērogiem moderni rūpniecības kompleksi. Šajā laikā Latvijā tika

ražots katrs otrais motovelosipēds, katrs piektais radioaparāts

un katra astotā veļas mašīna Padomju Savienībā.

Perestroikas laikā Latvijā uzreiz tika uzsāktas dažādas

ekonomiskās reformas, ko pieļāva padomju likumi: no visām

bijušajām padomju republikām tieši Latvijas uzņēmums saņēma pirmo

oficiālo valūtas maiņas licenci, Latvijā bija pirmās privātās

bankas, zemnieku saimniecības, ražošanas kooperatīvi.

42. Līdz ar neatkarības

atjaunošanu Latvijā tika uzsākta ekonomikas pārstrukturēšana no

plānveida uz tirgus ekonomiku, balstoties uz precīzi definētiem

principiem - demokrātija, likuma vara, cilvēktiesību ievērošana,

aktīva starptautiska sadarbība ar mērķi iestāties NATO un ES. Šo

principu ievērošana garantē Latvijas valsts stabilitāti un

drošību, tādējādi veicinot valsts tālāku attīstību.

43. Viens no nozīmīgākajiem

procesiem pārejas uz tirgus ekonomiku laikā ir privatizācijas

process, kas Latvijā ir jādala divos nozīmīgos periodos:

decentralizētais laika posms līdz 1994.gadam un centralizētais -

pēc Privatizācijas aģentūras nodibināšanas 1994.gadā.

44. Līdz 1994.gadam Latvijā

tika privatizēti vairāki nozīmīgi uzņēmumi, kas pēc

privatizācijas tika modernizēti, paplašināja ražošanu un

veiksmīgi konkurē gan iekšzemes, gan importa tirgos. Privātais

kapitāls tika piesaistīts virknei pārtikas rūpniecības uzņēmumu,

ieskaitot lielāko saldumu rūpnīcu Baltijā "Laima". No lielākajiem

ārvalstu investīciju projektiem līdz 1994.gadam ir jāmin "Brocēnu

šīfera kombināta" privatizācija, ko veica Vācijas "Reademix

group". Vēl ir jāatzīmē 1993.gadā notikusī privātā kapitāla

piesaiste Ventspils ostas stividorkompānijām.

45. No daudziem

tiesiskajiem aktiem, kas sākotnēji noteica valsts un pašvaldību

īpašuma privatizāciju, jāatzīmē 1992.gada 19. maija likums "Par

Latvijas Banku", kas radīja priekšnosacījumus privātā finansu

sektora attīstībai uz valsts banku tīkla bāzes. Latvijas

centrālās bankas restrukturizāciju veica 1993.gadā nodibinātais

Latvijas banku privatizācijas fonds, kas uz 15 Latvijas Bankas

nodaļu bāzes izveidoja astoņas privātās akciju sabiedrības, 11