3. pants

176. Dzimumu līdztiesības

2jautājums konstitucionālā līmenī ir regulēts Satversmes 8.nodaļas

3"Cilvēka pamattiesības" 91.pantā, kurš noteic, ka "visi cilvēki

4Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", kā arī ka

5"cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas".

6Minētie vienlīdzības un nediskriminācijas principi ir spēkā esoši

7jebkuru tiesību - pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo,

8kultūras - īstenošanā. Bez tam, Latvijas tiesību sistēmas

9sastāvdaļa ir arī 1979.gada konvencija par jebkuras sieviešu

10diskriminācijas izskaušanu, kas Latvijai ir saistoša kopš

111992.gada 14.maija.

12Izpratnes par dzimumu līdztiesību

13vēsturiskā attīstība

1477. Latvijā sieviešu un

15vīriešu izturēšanās sociālo un kultūras modeļu izveidi noteikusi

16valsts vēsture un kultūra, uz kuru paliekošu iespaidu ir

17atstājuši dažādi Latvijas teritorijā pastāvējuši politiskie

18režīmi un dominējošās kultūras formas. Kā vislielāko iespaidu

19atstājušās ir jāmin Latvijas etnisko pamatiedzīvotāju

20tradicionālā kultūra, kristietības tradīcijas un kanoniskās

21tiesību normas, valstiskās neatkarības perioda starp I un II

22Pasaules karu demokrātijas un autoritārisma tradīcijas, padomju

23varas gadu kultūra un sievietes pozīcija sabiedrībā, kopš

24neatkarības atjaunošanas veidotās politiskās un sadzīves kultūras

25tradīcija.

2678. Latvijas etnisko

27pamatiedzīvotāju tradicionālā kultūras bāze ir patriarhāla

28zemnieku ģimene, kurā sieviete galvenokārt ieņem mātes lomu. Šajā

29kontekstā sieviete tiek īpaši cienīta un saņem privilēģijas,

30savukārt sabiedrības sociālajā struktūrā sieviete ieņem

31patriarhālajam ģimenes modelim raksturīgo pozīciju.

3279. Kristietības tradīcijas

33un kanonisko tiesību normu ietekme uz sievietes lomu sabiedrībā

34Latvijas teritorijā pamatā ir saistāmas ar katolicisma (Latgalē)

35un luterānisma (Kurzemē un Vidzemē), kas ir visizplatītākās

36konfesijas Latvijā, ietekmi. Tomēr padomju varas gados šī

37tradīcija ir zaudējusi lielāko savas ietekmes daļu.

3880. Demokrātijas tradīcijas

39un dzimumu līdztiesības tradīcijas Latvijas teritorijai

40atrodoties cariskās Krievijas sastāvā attīstījās salīdzinoši

41ātrāk, kas ir saistāms ar iedzīvotāju augstāko izglītības līmeni

42un dzīves standartu. Par šo ideju iesakņošanās sabiedrībā

43pirmajiem apliecinājumiem var uzskatīt abu dzimumu aktivitāti

441905.gada revolūcijas laikā un pilsoniskās sabiedrības veidošanās

45procesā līdz I Pasaules kara sākumam.

4681. Līdz ar valsts

47nodibināšanu 1918.gadā sievietes ieguva vienlīdzīgas politiskās

48un pilsoniskās tiesības, kas arī tika plašos apmēros izmantotas

49gan demokrātijas, gan autoritārisma periodā.

5082. Padomju varas gados

51tika kultivēta brutāla vīrieša un sievietes vienlīdzības

52koncepcija, kas bieži vien noveda pie sociālo funkciju

53nepārdomātas vienādošanas neievērojot sievietes specifiskās

54fizioloģiskās un psiholoģiskās vajadzības. lai gan šāda

55koncepcija balstījās uz vispārēju sieviešu tiesību atzīšanu un

56ieviešanu dzīvē, tā bieži vien panāca pretēju, sievieti kā

57pilntiesīgu sabiedrības locekli degradējošu

58efektu.

5983. Kopš neatkarības

60atjaunošanas 1991.gadā Latvijā lēnām mainās attieksme jautājumā

61par dzimuma līdztiesību. Sabiedrībai ir pieejami materiāli par

62feminisma kustību un par tādu sieviešu organizāciju, kustību,

63politisko partiju un apvienību darbību, kas saistīta ar

64stereotipu maiņu. Pamatā visi sabiedrības masu saziņas līdzekļi

65sabiedriskās domas attieksmē pret jautājumu par dzimumu

66līdztiesību pakāpeniski un arvien noteiktāk pauž stereotipu

67maiņu. Dzimumu līdztiesības jautājumu risinot, tiek piedāvāti

68dažādi savstarpējo attiecību modeļi, ir tolerantāks vērtējums šai

69problemātikai, arvien biežāk tiek akcentēta sievietes personiskā

70izvēle un tās nozīme.

71Tiesību akti, kas garantē dzimumu

72līdztiesību, un to piemērošanas prakse

7384. Latvijai nav raksturīgi

74tiesību akti, kas ietvertu sievietes diskriminējošas normas.

75Gluži otrādi, virknē spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu ir

76nostiprināts dzimumu diskriminācijas aizliegums. Jaunajā Darba

77likumā, kas stājas spēka 2002.gada 1.jūnijā, ir iekļauta arī

78netiešās diskriminācijas definīcija un tās azliegums. Saskaņā ar

79šī likuma 29.panta 4.daļu, "netieša diskriminācija pastāv, ja

80acīmredzami neitrāli noteikumi, kritēriji vai prakse rada

81nelabvēlīgas sekas ievērojami lielākai daļai viena dzimuma

82personu, izņemot gadījumus, kad šādi noteikumi, kritēriji vai

83prakse ir piemērota un nepieciešama un var tikt attaisnota ar

84objektīviem apstākļiem, kas nav saistīti ar dzimumu".

8585. Tāpat Latvija ir

86veikusi nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dzimumu

87nevienlīdzību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Nepastāv ne

88aktīvo, ne pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi attiecībā uz

89personas dzimumu. Izvēloties vietu, kur piedalīties Saeimas vai

90vietējo pašvaldību vēlēšanās, sieviete nav saistīta ar saviem

91vīriešu kārtas ģimenes locekļiem vai to dzīves vietu - tiesības

92izvēlēties vēlēšanu vietu personām ir vienlīdzīgas neatkarīgi no

93to dzimuma. 1995. gada 25. maija Saeimas vēlēšanu likums noteic,

94ka Saeimas vēlēšanās persona var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī

95visā valstī. Vietējo pašvaldību vēlēšanās persona pēc sava

96ieskata var vēlēt tās pašvaldības teritorijā, kur tā ir

97pierakstīta vai kur atrodas tās likumā noteiktajā kārtībā

98reģistrēts nekustamais īpašums. Personai, kura vēlēšanu dienā

99nekur nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības

100administratīvajā teritorijā, kur ir tās pēdējā pieraksta

101vieta.

10286. Kā liecina Centrālās

103vēlēšanu komisijas sniegtie dati par sieviešu dalību Saeimas un

104vietējo pašvaldību vēlēšanās, sievietes aktīvi izmanto savas

105tiesības tikt ievēlētām (skat.tabulu).

106Sievietes .

107Vīrieši .

108Kandidāti

109Ievēlētie

110Kandidāti

111Ievēlētie

1121997.gada vietējo

1134843

114nav datu

1157099

116nav datu

117pašvaldību vēlēšanas

118(41%)

119(59%)

1201998.gada

121288

12217

123793

12483

1257.Saeimas vēlēšanas

126(26,64%)

127(17%)

128(73,36%)

129(83%)

1302001.gada vietējo

1315933

1321784

1337627

1342551

135pašvaldību vēlēšanas

136(43,75%)

137(41,15%)

138(56,25%)

139(58,85%)

14087. Latvijas tiesību akti

141neparedz nekādus ierobežojumus sievietēm piedalīties valsts

142politikas formulēšanā un ieņemt valsts amatus, kā arī izpildīt

143visas valsts funkcijas visos valsts pārvaldes līmeņos. Kopš

1441999.gada augusta augstākā valsts amatpersona, tai skaitā valsts

145bruņoto spēku augstākais vadonis, ir sieviete. Jāmin, ka V.Vīķe -

146Freiberga pēc statistiskas datiem kopš ievēlēšanas ir bijusi

147populārākā politiķe valstī. Sievietes ir pārstāvētas arī Latvijas

148izpildvaras galvenajā institūcijā - Ministru kabinetā. Arī

149tiesībām ieņemt amatus valsts civildienestā nepastāv nekādi

150ierobežojumi atkarībā no pretendenta dzimuma.

15188. Latvijā tiesības uz

152darbu kā neatņemamas tiesības sievietēm tiek garantētas tāpat kā

153vīriešiem. Latvijas Darba likumu kodeksa 1.pantā ir noteikts, ka

154"Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās

155attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas

156krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas

157pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā

158stāvokļa". Savukārt jau iepriekš minētais Darba likums paredz, ka

159ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem

160uz veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu

161darba samaksu. Šīm tiesībām ir jābūt nodrošinātām bez jebkādas

162tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas

163rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās,

164politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās

165izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.

166Šo tiesību nodrošināšanai ir noteikts arī aizliegums sodīt

167darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas

168sekas, tādēļ ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros

169pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

17089. Darba likumu kodeksā

171nav noteiktas prasības darbinieku atlases kritērijiem, savukārt

172jaunajā Darba likumā ir iekļauts aizliegums dzimuma

173diskriminācijai, veicot darbinieku atlasi. Ir noteikts, ka darba

174sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz

175sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma

176ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās

177objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

17890. Latvijas tiesību aktos

179nav ietvertas atšķirīgas iespējas sievietēm un vīriešiem

180izvirzīties amatā. Karjeras iespēju privātajā sektorā

181neierobežošanas pēc dzimuma pazīmes regulē, vadoties pēc

182atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa. Savukārt Valsts

183civildienesta likumā ir noteikta pretendentu atbilstības ierēdņa

184amatam pārbaudes kārtība un izvirzāmās prasības, kas neietver

185dzimumu diskriminējošas prasības. Ierēdņa tiesībās ietilpst

186pieteikšanās konkursam uz vakantajiem augstākas kvalifikācijas

187kategorijas ierēdņu amatiem, kā arī piedalīšanās apmācību

188programmās, lai iegūtu amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās

189iemaņas un prasmes. Pēc Valsts Civildienesta pārvaldes sniegtās

190informācijas kopumā sieviešu un vīriešu procentuālā attiecība

191valsts civildienestā uz 2000.gada 31.decembri ir 60% sieviešu un

19240% vīriešu, un šī ir lielākā vīriešu un sieviešu īpatsvara

193atšķirība kopš civildienesta ieviešanas valstī.

19491. Tabulā norādīts

195statistikas datu apkopojums par sieviešu un vīriešu nodarbinātību

196ne tikai valsts institūcijās, bet arī visās tautsaimniecības,

197tirdzniecības, ražošanas un pakalpojumu sfērās (Centrālās

198statistikas pārvaldes dati).

199Nodarbināto

200iedzīvotāju gada vidējais skaits sadalījumā pa darbības veidiem

201(pēc darbaspēka izlasveida apsekojuma datiem, tūkst.

202cilvēku)

203(1995. - 2001.g.)

204Vīrieši .

205Sievietes .

2061995

2071996

2081997

2091998

2101999

2112000

2122001

2131995

2141996

2151997

2161998

2171999

2182000

2192001

220Nodarbināti visos darbības

221veidos

222534,3

223494,0

224508,3

225511,8

226502,9

227479,7

228486,4

229511,3

230454,7

231482,0

232474,3

233465,6

234461,4

235475,7

236Lauksaimniecība, medniecība

237un mežsaimniecība

238118,7

23998,0

240117,9

241106,1

24289,7

24377,5

24487,7

24569,5

24660,7

24790,1

24877,2

24966,8

25056,4

25155,1

252lauksaimniecība un

253medniecība

254105,9

25580,0

25699,6

25788,7

25872,5

25961,2

26067,5

26167,8

26258,6

26387,7

26475,2

26564,7

26653,3

26752,3

268mežsaimniecība

26912,8

27018,0

27118,3

27217,4

27317,2

27416,3

27520,2

2761,7

2772,1

2782,4

2792,1

2802,0

2813,1

2822,7

283Zvejniecība

2844,5

2853,6

2864,0

2873,5

2883,7

2891,3

2901,9

2910,7

2921,4

2931,2

2941,1

2950,7

2960,8

2970,5

298Rūpniecība - kopā

299118,3

300123,0

301119,1

302122,5

303117,1

304113,8

305105,8

30695,4

30784,0

30885,2

30985,7

31076,0

31179,2

31280,5

313ieguves rūpniecība un

314karjeru izstrāde

3152,2

3161,9

3170,7

3180,9

3191,1

3201,6

3211,1

3220,9

3230,6

3240,1

3250,1

3260,1

3270,2

3280,3

329apstrādes rūpniecība

330102,7

331104,7

332102,4

333104,7

334100,4

33597,3

33688,9

33790,7

33878,7

33980,5

34078,6

34169,9

34272,9

34376,7

344elektroenerģija, gāzes un

345ūdens apgāde

34613,4

34716,4

34816,0

34916,9

35015,5

35115,0

35215,8

3533,8

3544,8

3554,6

3567,0

3576,1

3586,1

3593,5

360Būvniecība

36148,1

36243,5

36345,5

36448,1

36551,6

36651,0

36762,1

3688,3

3697,6

3706,0

3715,9

3726,3

3735,1

3745,8

375Vairumtirdzniecība un

376mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās

377lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu

378remonts

37956,9

38053,3

38158,4

38260,0

38364,9

38460,6

38561,2

38689,7

38763,7

38874,1

38984,9

39077,0

39184,7

39289,6

393Viesnīcas un restorāni

3945,8

3954,7

3964,7

3973,9

3984,9

3995,6

4005,1

40117,2

40210,9

40311,2

40413,6

40515,8

40616,5

40717,1

408Transports, glabāšana un

409sakari

41060,7

41156,2

41258,1

41355,3

41455,5

41555,2

41654,1

41731,3

41828,1

41923,5

42023,3

42126,1

42223,5

42324,1

424Finansu starpniecība

4254,8

4264,9

4273,6

4283,4

4293,8

4304,7

4314,8

4329,1

4339,5

4347,0

4358,3

4367,8

4377,6

4388,9

439Operācijas ar nekustamo

440īpašumu, noma un cita komercdarbība

44127,6

44218,2

44314,9

44417,9

44521,4

44623,5

44722,0

44822,6

44913,3

45011,5

45116,1

45219,3

45321,3

45418,9

455Valsts pārvalde un

456aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

45733,6

45834,7

45933,4

46039,1

46141,1

46239,6

46338,0

46423,5

46525,4

46624,7

46728,0

46833,1

46931,4

47029,5

471Izglītība

47218,9

47320,2

47418,2

47520,2

47618,8

47718,5

47816,0

47971,6

48074,6

48174,1

48263,9

48368,2

48468,2

48572,3

486Veselība un sociālā

487parūpe

48810,7

48910,6

4908,9

49111,5

4929,9

4936,7

4948,0

49554,1

49647,2

49744,3

49840,7

49942,4

50041,3

50141,8

502Pārējie komunālie, sociālie

503un individuālie pakalpojumi

50425,7

50522,5

50620,8

50719,5

50820,0

50920,6

51018,7

51118,3

51227,9

51327,6

51424,8

51524,2

51623,7

51730,4

51892. Saskaņā ar 1998. gada

51929. oktobra Izglītības likumu, Latvijā izglītības iegūšanas

520iespējas nav atkarīgas no personas dzimuma. Latvijā nepastāv

521dalīta meiteņu un zēnu izglītība, un spēkā esošie tiesību akti to

522arī neparedz. Šī iemesla dēļ Latvijā nepastāv dažādas kvalitātes

523skolas, skolu telpu, iekārtu un pedagogu pieejamība zēniem un

524meitenēm ir vienlīdzīga. Tā kā uzņemšanas noteikumi mācību

525iestādēs neparedz nekādus uzņemšanas ierobežojumus atkarībā no

526dzimuma un uzņemšana mācību iestādēs norisinās konkursa kārtībā

527vai vadoties pēc audzēkņa dzīves vietas, meitenēm ir pieejamas

528jebkuras specialitātes apgūšana, gan profesionālās izglītības

529mācību centros, koledžās un augstskolās.

530skolēnu skaits

531meiteņu skaits

532meiteņu skaits %

5332000/2001.mācību gads

534Vispārizglītojošās (dienas)

535skolās mācās

536344822

537173238

53850,24

5391999/2000. mācību gads

540Beigušo skaits 1. - 4.klasi

541vispārizglītojošās (dienas) skolās

542133039

54364542

54448,51

545Beigušo skaits 5. - 9. klasi

546vispārizglītojošās (dienas) skolās

547159601

54878128

54948,95

550beigušo skaits 10.-12.klasi

551vispārizglītojošās (dienas) skolās

55249148

55329853

55460,74

555beigušo skaits vakara maiņu

556skolā

55711765

5585844

55949,67

560Veiktie pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai

56193. Kopš 1999.gada janvāra Labklājības

562ministrijas Sociālās politikas attīstības departaments ir

563atbildīgā struktūrvienība, kura koordinē dzimumu līdztiesības

564jautājumus valstī. 2000.gadā tika izveidota Sabiedrības

565integrācijas un dzimumu līdztiesības nodaļa. Dzimumu līdztiesības

566jautājumu koordinatora galvenie uzdevumi ir koordinēt dzimumu

567līdztiesības jautājumus Labklājības ministrijā un sadarboties ar

568citām valsts institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;

569organizēt seminārus, vākt un apkopot materiālus par dzimumu

570līdztiesības jautājumiem un attīstības tendencēm šajā jomā;

571sadarboties ar starptautiskajām organizācijām un to ekspertiem

572jautājumos, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību; sagatavot

573priekšlikumus un projektus saistībā ar dzimumu līdztiesības

574jautājumiem.

57594. Pašreiz ir izstrādāta

576koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā, kurā ir

577iestrādāts institucionālais mehānisms dzimumu līdztiesības

578jautājumu risināšanai.

57995. Sievietes Latvijā

580iesaistās dzimumu līdztiesības problēmu risināšanā gan tieši, gan

581netieši. Šā jautājuma izskatīšanai tiek organizētas konferences

582(piem., 2001. gada maijā notika 1.nacionālā konference par

583dzimumu līdztiesības jautājumiem, kuru organizēja Labklājības

584ministrija sadarbībā ar Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību).

585Rakstnieces, filozofes, aktrises, uzņēmējas un politiskās

586darbinieces, publiski izsakot savus uzskatus un attieksmi pret

587dzīvi, apliecina sievietes garīgās, intelektuālās spējas un

588uzskatu dažādību dzimumu līdztiesības jautājumā.

58996. Latvijas divos valsts

590televīzijas un divos komerctelevīzijas kanālos ziņu dienestos,

591kultūras un mākslas raidījumos, ģimenes programmās strādājošo

592žurnālistu vidū lielākā daļa ir sievietes. Abu veidu televīzijas

593kanālos veidotajos raidījumos, kas domāti ģimenēm, akcentētas abu

594vecāku līdzvērtīgas rūpes par ģimeni, vienlīdzīgas iespējas

595profesionālās karjeras veidošanā. Arī Latvijas valsts radio un

596komercraidstacijās sagatavotajās pārraidēs nav jūtama sieviešu un

597vīriešu īpaša pretstatīšana, vērojams, ka uzsvērtas tiek

598sievietes profesionālās īpašības un viņas karjeras izaugsmes.

599Aizvien biežāk, runājot par sabiedriskiem jautājumiem, radio

600raidījumos kā vērtība tiek atzītas sievietes tiesības uz brīvu

601personisku izvēli.

60297. Latvijas tiesas

603vairākkārt ir piemērojušas 1979.gada konvenciju par jebkuras

604sieviešu diskriminācijas izskaušanu, lai izlemtu jautājumu par

605diskrimināciju dzimuma dēļ fakta esamību. Piemēram, atsaucoties

606uz minēto 1979.gada konvenciju, Satversmi un Darla likumu

607kodeksu, tiesa secināja, ka atteikums pieņemt sievieti darbā par

608uzraudzi cietumā, pamatojoties uz to, ka kandidāte ir sieviete un

609ka uzrauga darbs saistīts ar smagiem fiziskiem apstākļiem un

610specifiskām prasībām, ir kandidātes pamattiesību brīvi izvēlēties

611nodarbošanos un darba vietu pārkāpums. Citā gadījumā tiesa

612atzina, ka zemākas darba algas noteikšana sievietei,

613salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, kas ir vīrieši, nav

614savienojama ar diskriminācijas aizliegumu un tiesībām saņemt

615vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu. Šāda tiesu prakse

616liecina, ka dzimumu līdztiesība tik būtiskā jomā kā darba

617tiesiskās attiecības tiek garantēta ne tikai tiesību aktu

618tekstos, bet arī tiesu praksē, kas nodrošina vienlīdzības

619principa piemērošanu praksē.

620Pakta 4. un