Par Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijas Republikā laikposmā līdz 2002.gada 1.janvārim

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

98. Satversmes 89.pantā

noteikts, ka "valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības

saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem".

99. Satversme nepieļauj

lielākā daļa Paktā paredzēto tiesību ierobežojumus. Saskaņā ar

Satversmes 116.pantu, kurā izsmeļoši uzskaitītas tiesības, kuras

var tikt ierobežotas, personas tiesības uz privātās dzīves,

mājokļa un korespondences neaizskaramību, tiesības brīvi

pārvietoties Latvijas teritorijā un brīvi izvēlēties dzīvesvietu,

tiesības brīvi izbraukt no Latvijas, tiesības uz vārda un uzskatu

brīvību un tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, tiesības

uz biedrošanās un sapulču brīvību, tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos un tiesības streikot var tikt ierobežotas likumā

paredzētos gadījumos ar mērķi aizsargāt citu personu tiesības,

demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un

tikumību. Minētais Satversmes pants paredz, ka uz šo nosacījumu

pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.

100. Papildus 116.pantam,

Satversmes 105.pants pieļauj ierobežojumus arī tiesībām uz

īpašumu. Šis pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma

tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma

piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai

izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

atlīdzību.".

101. Savukārt

Krimināllikuma 78.pantā paredzēta atbildība par nacionālās un

rasu vienlīdzības pārkāpšanu un cilvēktiesību ierobežošanu.

Saskaņā ar šo pantu par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā

vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, kā arī par apzinātu

personas ekonomisko, politisko vai sociālo tiesību tiešu vai

netiešu ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību radīšanu

personai atkarībā no tās rases vai nacionālās piederības soda ar

brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu

līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Par tādu pašu darbību, ja

tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, kā arī tad, ja

to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, soda

ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

3.DAĻA

Pakta