Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Tiesības uz darbu; tiesības brīvi
izvēlēties nodarbošanos
102. Satversmes 106.pantā
noteikts, ka "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos
un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Šis
pants lasāms saistībā ar Satversmes 91.pantu, kas paredz, ka
"visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā",
kā arī ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas
diskriminācijas".
103. Darba likuma kodeksa
15.pantā ir noteiktas garantijas, pieņemot darbā: "Pieņemot darbā
nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā
arī tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases,
ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas
pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā
stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko nosaka
likumi un citi normatīvie akti."
104. 2001.gada 20.jūnijā
tika pieņemts jauns Darba likums, kas stājas spēkā 2002.gada
1.jūnijā. Šī likuma 7.pantā noteikts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas
tiesības uz darbu un ka šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas
tiešas vai netiešas diskriminācijas.
105. Tabulās tiek sniegta
statistiskā informācija par tendencēm iedzīvotāju nodarbinātībā,
kā arī informācija par bezdarbnieku skaitu un sadalījumu pēc
vecuma un dzimuma. Saskaņā ar Statistikas pārvaldes 2001. gada
maijā veikto darbaspēka apsekojumu, 2001.gadā lielākais
nodarbināto skaits bija apstrādājošā rūpniecībā - 166,4 tūkst.;
tirdzniecībā - 149,0 tūkst.; lauksaimniecībā - 143,0 tūkst.;
izglītībā - 87,0 tūkst (Centrālās statistikas pārvaldes
dati).
Nodarbināto
iedzīvotāju gada vidējais skaits (tūkst. cilvēku)
1998
1999
2000
2001
Visi nodarbinātie
986
968
941
962
t.sk.
Sabiedriskajā sektorā
(%)
34
32
32
30
Privātajā sektorā (%)
66
68
68
70
pa darbības veidiem
Lauksaimniecība
183
156
134
143
Rūpniecība
208
193
193
186
Būvniecība
54
58
56
68
Tirdzniecība
145
142
145
151
Transports, glabāšana un
sakari
79
82
79
78
Finansu starpniecība un
operācijas ar nekustamo īpašumu
46
52
57
55
Valsts pārvalde, izglītība
un veselības aizsardzība
203
213
206
206
Pārējās nozares
68
72
71
76
106. Bezdarba līmeni un tā
dinamiku un bezdarbu sieviešu, jauniešu, gados vecāku cilvēku un
cilvēku ar invaliditāti vidū raksturo šādi dati (skat. tabulu,
Centrālās statistikas pārvaldes dati):
Bezdarba līmenis
Latvijā pārskata perioda beigās, procentos
Mēnesis
1997.g.
1998.g.
1999.g.
2000.g.
2001.g.
1
7,3
7,0
9,4
9,1
7,9
2
7,5
7,0
9,8
9,1
8,0
3
7,7
7,1
10,1
9,0
8,1
4
7,8
7,1
10,2
9,0
8,0
5
7,9
7,0
10,1
8,6
7,9
6
7,8
7,2
10,0
8,4
7,8
7
7,7
7,3
9,9
8,2
7,7
8
7,5
7,4
9,8
8,1
7,7
9
7,3
7,6
9,5
7,9
7,6
10
7,1
8,2
9,3
7,8
7,6
11
7,0
8,8
9,1
7,8
7,6
12
7,0
9,2
9,1
7,8
7,7
Sieviešu -
bezdarbnieču skaits pārskata perioda beigās
Mēnesis
1999.gads
% no bezdarbnieku skaita
2000.gads
% no bezdarbnieku skaita
2001.gads
% no bezdarbnieku skaita
1
66513
58,2
61811
56,7
53805
57,3
2
68132
58,0
61425
56,3
54330
56,7
3
69509
57,7
60890
56,1
54657
56,5
4
70316
57,7
60626
56,3
54358
56,6
5
69632
57,6
58152
56,3
53564
56,5
6
69613
57,9
57173
56,8
53498
57,1
7
69247
58,1
56602
57,5
53191
57,5
8
68526
58,3
55831
57,6
53159
57,7
9
66455
58,1
54514
57,8
52657
57,7
10
64551
58,2
54018
58,2
52477
57,9
11
63308
57,9
53942
58,1
52455
57,7
12
62830
57,4
53768
57,6
52573
57,4
Jaunieši -
bezdarbnieki vecumā 15-24 gadi
1999.gads
% no bezdarbnieku skaita
2000.gads
% no bezdarbnieku skaita
2001.gads
% no bezdarbnieku skaita
18366
16,1
15956
14,6
13618
14,5
19069
16,2
16342
15,0
14089
14,7
19720
16,4
16199
14,9
14230
14,7
19565
16,1
15872
14,7
13943
14,5
18925
15,7
15011
14,5
13629
14,4
18086
15,1
14309
14,2
13147
14,0
18306
15,4
14420
14,6
13317
14,4
18024
15,3
14573
15,0
13623
14,8
17306
15,1
14055
14,9
13474
14,8
16700
15,0
13707
14,8
13365
14,8
16369
15,0
13794
14,9
13612
15,0
16226
14,8
13713
14,7
13374
14,6
Sievietes vecumā
no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likuma "Par
valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai
Mēnesis
1999.gads
% no bezdarbnieku skaita
2000.gads
% no bezdarbnieku skaita
2001.gads
% no bezdarbnieku skaita
1
15218
13,3
15120
13,9
13881
14,8
2
15554
13,2
15200
13,9
14041
14,7
3
15918
13,2
15307
14,1
14265
14,7
4
16289
13,4
15428
14,3
14324
14,9
5
16356
13,5
15043
14,6
14287
15,1
6
16535
13,8
14792
14,7
14176
15,1
7
16479
13,8
14533
14,8
14043
15,2
8
16245
13,8
14203
14,7
13960
15,1
9
15748
13,8
13949
14,8
13867
15,2
10
15252
13,7
13675
14,7
13782
15,2
11
15054
13,8
13638
14,7
13758
15,1
12
15025
13,7
13745
14,7
13977
15,3
Cilvēku ar
invaliditāti - bezdarbnieku skaits pārskata perioda beigās
Mēnesis
1999.gads
% no bezdarbnieku skaita
2000.gads
% no bezdarbnieku skaita
2001.gads
% no bezdarbnieku skaita
1
1108
1,0
1451
1,3
1521
1,6
2
1174
1,0
1503
1,4
1614
1,7
3
1240
1,0
1541
1,4
1653
1,7
4
1273
1,0
1530
1,4
1655
1,7
5
1280
1,1
1454
1,4
1618
1,7
6
1319
1,1
1439
1,4
1619
1,7
7
1286
1,1
1414
1,4
1615
1,7
8
1252
1,1
1404
1,4
1639
1,8
9
1239
1,1
1442
1,5
1670
1,8
10
1287
1,2
1441
1,6
1711
1,9
11
1350
1,2
1479
1,6
1733
1,9
12
1431
1,3
1504
1,6
1804
2,0
107. Valstī veiktie
pasākumi, lai uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, tiek
koordinēti ikgadējā Nacionālajā nodarbinātības plānā. Jāatzīst,
ka Latvijā pagaidām nav izstrādāta nacionālā nodarbinātības
stratēģija. 2001.gada Nacionālais nodarbinātības plāns
sagatavots, pamatojoties uz ES Padomes apstiprinātām
nodarbinātības vadlīnijām 2000.gadam, 2000.gada NNP analīzes
rezultātiem un uz iegūto pieredzi nodarbinātības pasākumu
noteikšanas un definēšanas jomā.
108. Nodarbinātības
veicināšanas pasākumu izvēlē ņemta vērā to prioritāte atbilstoši
Latvijas ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai situācijai.
Plānā lielāka uzmanība veltīta aktīviem pasākumiem nodarbinātības
veicināšanai, līdz ar to atbalstot bezdarbnieku personisko
iniciatīvu sava statusa mainīšanai darba tirgū. Nacionālajā
nodarbinātības plānā 2000.gadam ietvēra 36 nodarbinātības
veicināšanas pasākumus, savukārt 2001.gadam paredzēti 43 šādi
pasākumus ar kopējo finansējumu 16 milj. latu apmērā (aptuveni
par 9% vairāk nekā 2000. gadā salīdzināmā pasākumu lokā).
Latvijas nodarbinātības politikā 2001. gadam ietverti šādi
aktuāli virzieni:
1) darbaspēka kvalitātes
paaugstināšana;
2) jauniešu nodarbinātības
veicināšana;
3) bezdarba ilguma
samazināšana;
4) pirmspensijas vecuma
bezdarbnieku integrēšana darba tirgū;
5) darba meklētājiem un
bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu uzlabošana.
109. Izstrādātais
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz iespēju
organizēt jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus bezdarbniekiem,
jo īpaši personām vecumā no 15 līdz 25 gadiem; personām, kurām ir
noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;
personām, kurām līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā
pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi;
personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk
par vienu gadu (ilgstošajiem bezdarbniekiem); personām pēc soda
izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs. Likumā noteikta valsts
un pašvaldību institūciju kompetence nodarbinātības veicināšanas
un bezdarba samazināšanas jomā (Latvijas Nacionālā nodarbinātības
plāna izstrādāšanā un īstenošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā,
aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā un īstenošanā,
pakalpojumu sniegšanā bezdarbniekiem un darba meklētājiem).
110. Saskaņā ar Latvijas
tiesību aktiem persona vienlaicīgi var ieņemt vairākus amatus un
būt nodarbināta vairākās darba vietās, no kurām viena ir tās
pamata darba vieta. Daudzos gadījumos personas, kas ir
nodarbinātas vairākās darba vietās, papildus savam pamatdarbam
strādā izglītības iestādēs vai zinātnisku darbu, kā arī ir
eksperti specifiskās nozarēs, kur speciālistu skaits Latvijā ir
salīdzinoši neliels.
2000.g.maijs .
2001.g.maijs .
tūkst. cilv.
%
tūkst. cilv.
%
Nodarbinātie kopā
968,7
963,9
Nodarbinātie, kam ir
papilddarbs
45,1
4,7
47,7
4,9
Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un
kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas
111. Atbilstoši 1991. gada
23. decembra likuma "Par nodarbinātību" 7.pantam bezdarbniekam ir
tiesības un pienākums iesaistīties Nodarbinātības valsts dienesta
organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos, tai skaitā
profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā.
112. Saskaņā ar šo likumu
bezdarbniekam ir tiesības: saņemt informāciju par brīvajām darba
vietām; saņemt piemērota darba piedāvājumus; iesaistīties
profesionālajā apmācībā un pārkvalificēties; saņemt bezdarbnieka
pabalstu; saņemt stipendiju profesionālās apmācības vai
pārkvalificēšanās laikā; piedalīties algotos pagaidu
sabiedriskajos darbos un citos nodarbinātības valsts dienesta
organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos; pārsūdzēt
Nodarbinātības Valsts Dienesta lēmumu tiesā.
113. Savukārt bezdarbnieka
pienākumos ietilpst: patstāvīgi un ar nodarbinātības valsts
dienesta palīdzību meklēt darbu; reizi mēnesī ierasties
nodarbinātības valsts dienestā; ierasties nodarbinātības valsts
dienestā divu darbadienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;
piedalīties nodarbinātības valsts dienesta organizētajos
bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālajā
apmācībā un pārkvalificēšanās kursos, darba praksē pie darba
devēja vai amata meistara pēc arodapmācības, darba meklētāju
kluba darbā, individuālo darba plānu pildīšanā un citos
pasākumos), kā arī pildīt darba līgumu par algotu pagaidu
sabiedrisko darbu veikšanu; personām, kurām atlicis mazāk par
pieciem gadiem līdz vecumam, kas dod tiesības uz vecuma pensiju
saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ir pienākums
iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir šīs personas integrēt
darba tirgū; ziņot nodarbinātības valsts dienestam: a) triju
darbadienu laikā - par pārmaiņām, uz kuru pamata tiek zaudēts
bezdarbnieka statuss; b) triju darbadienu laikā - par
dzīvesvietas maiņu; c) triju nedēļu laikā no slimošanas sākuma -
par slimības laiku, kas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.
114. Likuma "Par
nodarbinātību" 12.pantā ir noteikts, ka to bezdarbnieku apmācība,
kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības
speciālā budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri
ir jaunāki par 18 gadiem - par profesionālajai izglītībai
paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem: "Bezdarbniekam,
kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības uz profesionālo
apmācību vai pārkvalificēšanos ar nodarbinātības valsts dienesta
norīkojumu, ja viņš: 1) nevar atrast darbu tāpēc, ka trūkst
profesionālo zināšanu; 2) nevar atrast darbu iepriekš apgūtajā
profesijā vai specialitātē; 3) ir zaudējis profesionālās
iemaņas.
115. Bezdarbnieku
profesionālā apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas
paaugstināšana ir aktīvās nodarbinātības pasākums, kas palīdz
bezdarbniekiem ātrāk atgriezties darba tirgū, palielinot
bezdarbnieku konkurētspēju un tiek organizēts, ievērojot
ražošanas nozaru, kā arī modernu tehnoloģiju, attīstību un darba
devēju pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbiniekiem.
116. Bezdarbnieku iespējas
saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas
paaugstināšanu nodrošina Nodarbinātības Valsts Dienests (skatīt
tabulu).
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
Izteikuši vēlmi mācīties,
pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju
13 857
16 589
15 337
24 542
29 395
28 025
31 192
Nosūtīti mācīties,
pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju
6 339
8 831
7 950
16 602
9 704
10 267
10 269
117. Saskaņā ar likuma "Par
nodarbinātību" 12.pantu bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši
18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības speciālā budžeta
līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18
gadiem, - par profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts
pamatbudžeta līdzekļiem.
Iespējas cilvēkiem ar invaliditāti
iegūt profesionālo apmācību un iesaistīties darba tirgū
118. Kopš 1998.gada, kad
Ministru kabinetā tika apstiprināta koncepcija "Vienādas iespējas
visiem", pastiprināta uzmanība sabiedrībā tiek pievērsta cilvēku
ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā.
119. Koncepcijas "Vienādas
iespējas visiem" mērķis ir iezīmēt pamatnostādnes, lai radītu
vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem, tai skaitā
personām, kurām noteikta invaliditāte, veikt to lomu, kas ir
normāla atkarībā no vecuma, dzimuma, sociālajiem un kultūras
faktoriem katram indivīdam. Ikvienam ir nepieciešams respektēt
citu sabiedrības locekļu vajadzības un ir tiesības, lai tiktu
respektētas viņa vajadzības.
120. Cilvēku ar
invaliditāti profesionālā rehabilitācija ir uzskatāma par vienu
no aktuālākajām pasākumu grupām cilvēku ar invaliditāti
pilnvērtīgas sociālās funkcionēšanas nodrošināšanai. Tā dod
iespējas cilvēkiem ar invaliditāti apgūt savām fiziskajām un
garīgajām spējām atbilstošu profesiju un iekļauties darba tirgū.
Cilvēku ar invaliditāti profesionālajai rehabilitācijai 2001.gadā
izlietots Ls 637 649, kas nodrošina 288 personu profesionālo
rehabilitāciju gadā.
121. Profesionālās
rehabilitācijas centros cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir
noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte un kuri slimības
vai traumas dēļ nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, var apgūt
13 dažādas profesijas. 2001.gadā profesionālās rehabilitācijas
centros profesijas ieguvi pabeiguši 134 cilvēki ar
invaliditāti.
122. 2001.gada 28.augustā
tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.383 "Kārtība, kādā
personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un
prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem",
nosakot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem
izvirzāmās prasības un pakalpojuma saņemšanas kārtību.
123. Pašlaik Latvijā
darbojas 2 profesionālās rehabilitācijas centri: Republikas
Rehabilitācijas Centrs un Arodapmācības un rehabilitācijas centrs
"Alsviķi".
124. Republikas
rehabilitācijas centrs nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti
piemērotus profesionālās apmācības un rehabilitācijas
pakalpojumus. 2000.gadā Koledža RRC nodrošināja profesionālo
pamata, vidējo un pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledžas)
izglītību dienas, vakara un tālmācības nodaļās gan jauniešiem,
gan pieaugušajiem, ņemot vērā viņu funkcionālo traucējumu smaguma
pakāpi un raksturu. Pēc Koledžas RRC datiem atkarībā no iegūtās
profesijas 80% RRC absolventu iesaistās darba tirgū. Republikas
rehabilitācijas centrs nodrošina šādu apmācību: apmācību dienas
nodaļā (koledža) ekonomika, grāmatvedība un nodokļi, (vidējā
speciālā izglītība) rūpniecības tirgzinis, programmējamās
automātikas mehāniķis, komercdarbinieks rūpniecībā,
(arodizglītība) elektronikas montētājs, biroja komercdarbinieks,
pavārs, uzskaitvedis; apmācību vakara nodaļā (koledža) ekonomika,
grāmatvedība un nodokļi, mārketings un pārdošana, cilvēku resursu
vadīšana; apmācību tālmācībā (vidējā speciālā izglītība) sociālās
apdrošināšanas speciālists, rūpniecības tirgzinis; PRC tāpat
nodrošina profesionālās piemērotības noteikšanu cilvēkiem ar
invaliditāti. Paralēli mācībām Republikas rehabilitācijas centrs
nodrošina medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu,
sporta un atpūtas pasākumu organizēšanu saviem audzēkņiem.
125. Arodapmācības un
rehabilitācijas centrs "Alsviķi" ir profesionālās rehabilitācijas
iestāde, kas atrodas Labklājības ministrijas pārziņā. 2001.gadā
ARC "Alsviķi" bija 95 audzēkņi, to absolvēja 28 personas.
Arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi" piedāvā apgūt
šādas profesijas: šuvējs, mājkalpotāja, mājas amatnieks,
kurpnieks.
126. Darbā rehabilitācijas
centros ir iezīmējušās pirmās grūtības - audzēkņiem bieži ir
grūtības atrast prakses vietu ārpus centriem, dažās profesijās ir
grūti atrast darbu. Neskatoties uz minētajām grūtībām gados
jaunie cilvēki ar invaliditāti labprāt izmanto iespējas sev
piemērotas profesijas apgūšanai. Profesionālās rehabilitācijas
centriem ir pienākums sadarboties ar darba devējiem,
Nodarbinātības valsts dienestu, personu radiniekiem,
sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv cilvēku ar
invaliditāti intereses, un pašvaldībām, kuru administratīvajā
teritorijā ir personu pamatdzīvesvieta, lai nodrošinātu
profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un personu
iesaistīšanos darba tirgū.
127. Savos komentāros par
sagatavoto ziņojuma projektu invalīdu un viņu draugu apvienība
"Apeirons" kā pozitīvas iniciatīvas cilvēku ar invaliditāti
iesaistīšanai darba tirgū min arī Nodarbinātības valsts dienesta
organizētās speciālās apmācības grupas cilvēkiem ar invaliditāti
tādās specialitātēs kā datorapmācība, datoroperatora
specialitāte, informācijas apstrāde ar datoru, klūdziņu
izstrādājumu izgatavošana, skārdnieka-jumiķa specilitāte, iekšējo
apdares darbu veikšana, kā arī projekta "THINK Baltijā"
ieviešanu, kura ietvaros ar informācijas un telekomunikāciju
tehnoloģiju palīdzību paredzēts nodarbināt 20 cilvēkus ar
invaliditāti. Minētais projekts sācis darboties 2002. gadā un
konkursam uz 20 darba vietām jau pietiekušies 150 cilvēki ar
invaliditāti, kas norāda uz šāda darba augsto pieprasījumu.
Projekts paredzēts uz diviem gadiem.
Pakta