Par Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijas Republikā laikposmā līdz 2002.gada 1.janvārim

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Tiesības uz darbu; tiesības brīvi

izvēlēties nodarbošanos

102. Satversmes 106.pantā

noteikts, ka "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos

un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Šis

pants lasāms saistībā ar Satversmes 91.pantu, kas paredz, ka

"visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā",

kā arī ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas".

103. Darba likuma kodeksa

15.pantā ir noteiktas garantijas, pieņemot darbā: "Pieņemot darbā

nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā

arī tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases,

ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas

pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā

stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko nosaka

likumi un citi normatīvie akti."

104. 2001.gada 20.jūnijā

tika pieņemts jauns Darba likums, kas stājas spēkā 2002.gada

1.jūnijā. Šī likuma 7.pantā noteikts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas

tiesības uz darbu un ka šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas

tiešas vai netiešas diskriminācijas.

105. Tabulās tiek sniegta

statistiskā informācija par tendencēm iedzīvotāju nodarbinātībā,

kā arī informācija par bezdarbnieku skaitu un sadalījumu pēc

vecuma un dzimuma. Saskaņā ar Statistikas pārvaldes 2001. gada

maijā veikto darbaspēka apsekojumu, 2001.gadā lielākais

nodarbināto skaits bija apstrādājošā rūpniecībā - 166,4 tūkst.;

tirdzniecībā - 149,0 tūkst.; lauksaimniecībā - 143,0 tūkst.;

izglītībā - 87,0 tūkst (Centrālās statistikas pārvaldes

dati).

Nodarbināto

iedzīvotāju gada vidējais skaits (tūkst. cilvēku)

1998

1999

2000

2001

Visi nodarbinātie

986

968

941

962

t.sk.

Sabiedriskajā sektorā

(%)

34

32

32

30

Privātajā sektorā (%)

66

68

68

70

pa darbības veidiem

Lauksaimniecība

183

156

134

143

Rūpniecība

208

193

193

186

Būvniecība

54

58

56

68

Tirdzniecība

145

142

145

151

Transports, glabāšana un

sakari

79

82

79

78

Finansu starpniecība un

operācijas ar nekustamo īpašumu

46

52

57

55

Valsts pārvalde, izglītība

un veselības aizsardzība

203

213

206

206

Pārējās nozares

68

72

71

76

106. Bezdarba līmeni un tā

dinamiku un bezdarbu sieviešu, jauniešu, gados vecāku cilvēku un

cilvēku ar invaliditāti vidū raksturo šādi dati (skat. tabulu,

Centrālās statistikas pārvaldes dati):

Bezdarba līmenis

Latvijā pārskata perioda beigās, procentos

Mēnesis

1997.g.

1998.g.

1999.g.

2000.g.

2001.g.

1

7,3

7,0

9,4

9,1

7,9

2

7,5

7,0

9,8

9,1

8,0

3

7,7

7,1

10,1

9,0

8,1

4

7,8

7,1

10,2

9,0

8,0

5

7,9

7,0

10,1

8,6

7,9

6

7,8

7,2

10,0

8,4

7,8

7

7,7

7,3

9,9

8,2

7,7

8

7,5

7,4

9,8

8,1

7,7

9

7,3

7,6

9,5

7,9

7,6

10

7,1

8,2

9,3

7,8

7,6

11

7,0

8,8

9,1

7,8

7,6

12

7,0

9,2

9,1

7,8

7,7

Sieviešu -

bezdarbnieču skaits pārskata perioda beigās

Mēnesis

1999.gads

% no bezdarbnieku skaita

2000.gads

% no bezdarbnieku skaita

2001.gads

% no bezdarbnieku skaita

1

66513

58,2

61811

56,7

53805

57,3

2

68132

58,0

61425

56,3

54330

56,7

3

69509

57,7

60890

56,1

54657

56,5

4

70316

57,7

60626

56,3

54358

56,6

5

69632

57,6

58152

56,3

53564

56,5

6

69613

57,9

57173

56,8

53498

57,1

7

69247

58,1

56602

57,5

53191

57,5

8

68526

58,3

55831

57,6

53159

57,7

9

66455

58,1

54514

57,8

52657

57,7

10

64551

58,2

54018

58,2

52477

57,9

11

63308

57,9

53942

58,1

52455

57,7

12

62830

57,4

53768

57,6

52573

57,4

Jaunieši -

bezdarbnieki vecumā 15-24 gadi

1999.gads

% no bezdarbnieku skaita

2000.gads

% no bezdarbnieku skaita

2001.gads

% no bezdarbnieku skaita

18366

16,1

15956

14,6

13618

14,5

19069

16,2

16342

15,0

14089

14,7

19720

16,4

16199

14,9

14230

14,7

19565

16,1

15872

14,7

13943

14,5

18925

15,7

15011

14,5

13629

14,4

18086

15,1

14309

14,2

13147

14,0

18306

15,4

14420

14,6

13317

14,4

18024

15,3

14573

15,0

13623

14,8

17306

15,1

14055

14,9

13474

14,8

16700

15,0

13707

14,8

13365

14,8

16369

15,0

13794

14,9

13612

15,0

16226

14,8

13713

14,7

13374

14,6

Sievietes vecumā

no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likuma "Par

valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai

Mēnesis

1999.gads

% no bezdarbnieku skaita

2000.gads

% no bezdarbnieku skaita

2001.gads

% no bezdarbnieku skaita

1

15218

13,3

15120

13,9

13881

14,8

2

15554

13,2

15200

13,9

14041

14,7

3

15918

13,2

15307

14,1

14265

14,7

4

16289

13,4

15428

14,3

14324

14,9

5

16356

13,5

15043

14,6

14287

15,1

6

16535

13,8

14792

14,7

14176

15,1

7

16479

13,8

14533

14,8

14043

15,2

8

16245

13,8

14203

14,7

13960

15,1

9

15748

13,8

13949

14,8

13867

15,2

10

15252

13,7

13675

14,7

13782

15,2

11

15054

13,8

13638

14,7

13758

15,1

12

15025

13,7

13745

14,7

13977

15,3

Cilvēku ar

invaliditāti - bezdarbnieku skaits pārskata perioda beigās

Mēnesis

1999.gads

% no bezdarbnieku skaita

2000.gads

% no bezdarbnieku skaita

2001.gads

% no bezdarbnieku skaita

1

1108

1,0

1451

1,3

1521

1,6

2

1174

1,0

1503

1,4

1614

1,7

3

1240

1,0

1541

1,4

1653

1,7

4

1273

1,0

1530

1,4

1655

1,7

5

1280

1,1

1454

1,4

1618

1,7

6

1319

1,1

1439

1,4

1619

1,7

7

1286

1,1

1414

1,4

1615

1,7

8

1252

1,1

1404

1,4

1639

1,8

9

1239

1,1

1442

1,5

1670

1,8

10

1287

1,2

1441

1,6

1711

1,9

11

1350

1,2

1479

1,6

1733

1,9

12

1431

1,3

1504

1,6

1804

2,0

107. Valstī veiktie

pasākumi, lai uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, tiek

koordinēti ikgadējā Nacionālajā nodarbinātības plānā. Jāatzīst,

ka Latvijā pagaidām nav izstrādāta nacionālā nodarbinātības

stratēģija. 2001.gada Nacionālais nodarbinātības plāns

sagatavots, pamatojoties uz ES Padomes apstiprinātām

nodarbinātības vadlīnijām 2000.gadam, 2000.gada NNP analīzes

rezultātiem un uz iegūto pieredzi nodarbinātības pasākumu

noteikšanas un definēšanas jomā.

108. Nodarbinātības

veicināšanas pasākumu izvēlē ņemta vērā to prioritāte atbilstoši

Latvijas ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai situācijai.

Plānā lielāka uzmanība veltīta aktīviem pasākumiem nodarbinātības

veicināšanai, līdz ar to atbalstot bezdarbnieku personisko

iniciatīvu sava statusa mainīšanai darba tirgū. Nacionālajā

nodarbinātības plānā 2000.gadam ietvēra 36 nodarbinātības

veicināšanas pasākumus, savukārt 2001.gadam paredzēti 43 šādi

pasākumus ar kopējo finansējumu 16 milj. latu apmērā (aptuveni

par 9% vairāk nekā 2000. gadā salīdzināmā pasākumu lokā).

Latvijas nodarbinātības politikā 2001. gadam ietverti šādi

aktuāli virzieni:

1) darbaspēka kvalitātes

paaugstināšana;

2) jauniešu nodarbinātības

veicināšana;

3) bezdarba ilguma

samazināšana;

4) pirmspensijas vecuma

bezdarbnieku integrēšana darba tirgū;

5) darba meklētājiem un

bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu uzlabošana.

109. Izstrādātais

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz iespēju

organizēt jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus bezdarbniekiem,

jo īpaši personām vecumā no 15 līdz 25 gadiem; personām, kurām ir

noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

personām, kurām līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā

pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi;

personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk

par vienu gadu (ilgstošajiem bezdarbniekiem); personām pēc soda

izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs. Likumā noteikta valsts

un pašvaldību institūciju kompetence nodarbinātības veicināšanas

un bezdarba samazināšanas jomā (Latvijas Nacionālā nodarbinātības

plāna izstrādāšanā un īstenošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā,

aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā un īstenošanā,

pakalpojumu sniegšanā bezdarbniekiem un darba meklētājiem).

110. Saskaņā ar Latvijas

tiesību aktiem persona vienlaicīgi var ieņemt vairākus amatus un

būt nodarbināta vairākās darba vietās, no kurām viena ir tās

pamata darba vieta. Daudzos gadījumos personas, kas ir

nodarbinātas vairākās darba vietās, papildus savam pamatdarbam

strādā izglītības iestādēs vai zinātnisku darbu, kā arī ir

eksperti specifiskās nozarēs, kur speciālistu skaits Latvijā ir

salīdzinoši neliels.

2000.g.maijs .

2001.g.maijs .

tūkst. cilv.

%

tūkst. cilv.

%

Nodarbinātie kopā

968,7

963,9

Nodarbinātie, kam ir

papilddarbs

45,1

4,7

47,7

4,9

Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un

kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas

111. Atbilstoši 1991. gada

23. decembra likuma "Par nodarbinātību" 7.pantam bezdarbniekam ir

tiesības un pienākums iesaistīties Nodarbinātības valsts dienesta

organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos, tai skaitā

profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā.

112. Saskaņā ar šo likumu

bezdarbniekam ir tiesības: saņemt informāciju par brīvajām darba

vietām; saņemt piemērota darba piedāvājumus; iesaistīties

profesionālajā apmācībā un pārkvalificēties; saņemt bezdarbnieka

pabalstu; saņemt stipendiju profesionālās apmācības vai

pārkvalificēšanās laikā; piedalīties algotos pagaidu

sabiedriskajos darbos un citos nodarbinātības valsts dienesta

organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos; pārsūdzēt

Nodarbinātības Valsts Dienesta lēmumu tiesā.

113. Savukārt bezdarbnieka

pienākumos ietilpst: patstāvīgi un ar nodarbinātības valsts

dienesta palīdzību meklēt darbu; reizi mēnesī ierasties

nodarbinātības valsts dienestā; ierasties nodarbinātības valsts

dienestā divu darbadienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

piedalīties nodarbinātības valsts dienesta organizētajos

bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālajā

apmācībā un pārkvalificēšanās kursos, darba praksē pie darba

devēja vai amata meistara pēc arodapmācības, darba meklētāju

kluba darbā, individuālo darba plānu pildīšanā un citos

pasākumos), kā arī pildīt darba līgumu par algotu pagaidu

sabiedrisko darbu veikšanu; personām, kurām atlicis mazāk par

pieciem gadiem līdz vecumam, kas dod tiesības uz vecuma pensiju

saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ir pienākums

iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir šīs personas integrēt

darba tirgū; ziņot nodarbinātības valsts dienestam: a) triju

darbadienu laikā - par pārmaiņām, uz kuru pamata tiek zaudēts

bezdarbnieka statuss; b) triju darbadienu laikā - par

dzīvesvietas maiņu; c) triju nedēļu laikā no slimošanas sākuma -

par slimības laiku, kas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.

114. Likuma "Par

nodarbinātību" 12.pantā ir noteikts, ka to bezdarbnieku apmācība,

kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības

speciālā budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri

ir jaunāki par 18 gadiem - par profesionālajai izglītībai

paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem: "Bezdarbniekam,

kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības uz profesionālo

apmācību vai pārkvalificēšanos ar nodarbinātības valsts dienesta

norīkojumu, ja viņš: 1) nevar atrast darbu tāpēc, ka trūkst

profesionālo zināšanu; 2) nevar atrast darbu iepriekš apgūtajā

profesijā vai specialitātē; 3) ir zaudējis profesionālās

iemaņas.

115. Bezdarbnieku

profesionālā apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas

paaugstināšana ir aktīvās nodarbinātības pasākums, kas palīdz

bezdarbniekiem ātrāk atgriezties darba tirgū, palielinot

bezdarbnieku konkurētspēju un tiek organizēts, ievērojot

ražošanas nozaru, kā arī modernu tehnoloģiju, attīstību un darba

devēju pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbiniekiem.

116. Bezdarbnieku iespējas

saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas

paaugstināšanu nodrošina Nodarbinātības Valsts Dienests (skatīt

tabulu).

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

Izteikuši vēlmi mācīties,

pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju

13 857

16 589

15 337

24 542

29 395

28 025

31 192

Nosūtīti mācīties,

pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju

6 339

8 831

7 950

16 602

9 704

10 267

10 269

117. Saskaņā ar likuma "Par

nodarbinātību" 12.pantu bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši

18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības speciālā budžeta

līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18

gadiem, - par profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts

pamatbudžeta līdzekļiem.

Iespējas cilvēkiem ar invaliditāti

iegūt profesionālo apmācību un iesaistīties darba tirgū

118. Kopš 1998.gada, kad

Ministru kabinetā tika apstiprināta koncepcija "Vienādas iespējas

visiem", pastiprināta uzmanība sabiedrībā tiek pievērsta cilvēku

ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā.

119. Koncepcijas "Vienādas

iespējas visiem" mērķis ir iezīmēt pamatnostādnes, lai radītu

vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem, tai skaitā

personām, kurām noteikta invaliditāte, veikt to lomu, kas ir

normāla atkarībā no vecuma, dzimuma, sociālajiem un kultūras

faktoriem katram indivīdam. Ikvienam ir nepieciešams respektēt

citu sabiedrības locekļu vajadzības un ir tiesības, lai tiktu

respektētas viņa vajadzības.

120. Cilvēku ar

invaliditāti profesionālā rehabilitācija ir uzskatāma par vienu

no aktuālākajām pasākumu grupām cilvēku ar invaliditāti

pilnvērtīgas sociālās funkcionēšanas nodrošināšanai. Tā dod

iespējas cilvēkiem ar invaliditāti apgūt savām fiziskajām un

garīgajām spējām atbilstošu profesiju un iekļauties darba tirgū.

Cilvēku ar invaliditāti profesionālajai rehabilitācijai 2001.gadā

izlietots Ls 637 649, kas nodrošina 288 personu profesionālo

rehabilitāciju gadā.

121. Profesionālās

rehabilitācijas centros cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir

noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte un kuri slimības

vai traumas dēļ nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, var apgūt

13 dažādas profesijas. 2001.gadā profesionālās rehabilitācijas

centros profesijas ieguvi pabeiguši 134 cilvēki ar

invaliditāti.

122. 2001.gada 28.augustā

tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.383 "Kārtība, kādā

personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un

prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem",

nosakot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem

izvirzāmās prasības un pakalpojuma saņemšanas kārtību.

123. Pašlaik Latvijā

darbojas 2 profesionālās rehabilitācijas centri: Republikas

Rehabilitācijas Centrs un Arodapmācības un rehabilitācijas centrs

"Alsviķi".

124. Republikas

rehabilitācijas centrs nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti

piemērotus profesionālās apmācības un rehabilitācijas

pakalpojumus. 2000.gadā Koledža RRC nodrošināja profesionālo

pamata, vidējo un pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledžas)

izglītību dienas, vakara un tālmācības nodaļās gan jauniešiem,

gan pieaugušajiem, ņemot vērā viņu funkcionālo traucējumu smaguma

pakāpi un raksturu. Pēc Koledžas RRC datiem atkarībā no iegūtās

profesijas 80% RRC absolventu iesaistās darba tirgū. Republikas

rehabilitācijas centrs nodrošina šādu apmācību: apmācību dienas

nodaļā (koledža) ekonomika, grāmatvedība un nodokļi, (vidējā

speciālā izglītība) rūpniecības tirgzinis, programmējamās

automātikas mehāniķis, komercdarbinieks rūpniecībā,

(arodizglītība) elektronikas montētājs, biroja komercdarbinieks,

pavārs, uzskaitvedis; apmācību vakara nodaļā (koledža) ekonomika,

grāmatvedība un nodokļi, mārketings un pārdošana, cilvēku resursu

vadīšana; apmācību tālmācībā (vidējā speciālā izglītība) sociālās

apdrošināšanas speciālists, rūpniecības tirgzinis; PRC tāpat

nodrošina profesionālās piemērotības noteikšanu cilvēkiem ar

invaliditāti. Paralēli mācībām Republikas rehabilitācijas centrs

nodrošina medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu,

sporta un atpūtas pasākumu organizēšanu saviem audzēkņiem.

125. Arodapmācības un

rehabilitācijas centrs "Alsviķi" ir profesionālās rehabilitācijas

iestāde, kas atrodas Labklājības ministrijas pārziņā. 2001.gadā

ARC "Alsviķi" bija 95 audzēkņi, to absolvēja 28 personas.

Arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi" piedāvā apgūt

šādas profesijas: šuvējs, mājkalpotāja, mājas amatnieks,

kurpnieks.

126. Darbā rehabilitācijas

centros ir iezīmējušās pirmās grūtības - audzēkņiem bieži ir

grūtības atrast prakses vietu ārpus centriem, dažās profesijās ir

grūti atrast darbu. Neskatoties uz minētajām grūtībām gados

jaunie cilvēki ar invaliditāti labprāt izmanto iespējas sev

piemērotas profesijas apgūšanai. Profesionālās rehabilitācijas

centriem ir pienākums sadarboties ar darba devējiem,

Nodarbinātības valsts dienestu, personu radiniekiem,

sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv cilvēku ar

invaliditāti intereses, un pašvaldībām, kuru administratīvajā

teritorijā ir personu pamatdzīvesvieta, lai nodrošinātu

profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un personu

iesaistīšanos darba tirgū.

127. Savos komentāros par

sagatavoto ziņojuma projektu invalīdu un viņu draugu apvienība

"Apeirons" kā pozitīvas iniciatīvas cilvēku ar invaliditāti

iesaistīšanai darba tirgū min arī Nodarbinātības valsts dienesta

organizētās speciālās apmācības grupas cilvēkiem ar invaliditāti

tādās specialitātēs kā datorapmācība, datoroperatora

specialitāte, informācijas apstrāde ar datoru, klūdziņu

izstrādājumu izgatavošana, skārdnieka-jumiķa specilitāte, iekšējo

apdares darbu veikšana, kā arī projekta "THINK Baltijā"

ieviešanu, kura ietvaros ar informācijas un telekomunikāciju

tehnoloģiju palīdzību paredzēts nodarbināt 20 cilvēkus ar

invaliditāti. Minētais projekts sācis darboties 2002. gadā un

konkursam uz 20 darba vietām jau pietiekušies 150 cilvēki ar

invaliditāti, kas norāda uz šāda darba augsto pieprasījumu.

Projekts paredzēts uz diviem gadiem.

Pakta