7. pants

Tiesības uz taisnīgu darba

atalgojumu

128. Satversmes 107.pants

nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam

darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto

minimumu.

129. Bez tam, Latvijā darba

līgumu nosacījumi nedrīkst pasliktināt darbinieku stāvokli. To

nosaka Latvijas Darba likumu kodeksa 7.pants: "Nav spēkā darba

līgumu nosacījumi, kas salīdzinājumā ar Latvijas Republikas darba

likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli."

Tiesības uz minimālo darba

algu

130. Latvijas Darba likumu

kodeksa 84.pants noteic: "Darbinieku minimālās algas (stundas

tarifa likmes, mēneša algas un mēneša amatalgas) nosaka Latvijas

Republikas Ministru kabinets." Minimālā mēneša darba alga ir

zemākā darba alga, kuru visiem darba devējiem obligāti

jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika

ietvaros (40 stundas nedēļā).

131. Minimālās mēneša darba

algas noteikšanas mērķis ir garantēt vismaz izdzīvošanas minimumu

visiem darbiniekiem - gan privātajā, gan valsts sektorā

strādājošajiem. Tādēļ minimālā darba alga tiek noteikta vienota

visā valstī un tā ir obligāta visiem darba devējiem, neatkarīgi

no to statusa un īpašuma formas. Nosakot minimālās mēneša darba

algas līmeni valstī, tiek ņemts vērā attiecīgajā laika posmā

valsts noteiktais iztikas minimums. Šī norma ir paredzēta

Latvijas Darba likumu kodeksa 83.pantā: "Minimāla mēneša darba

samaksa normāla darba laika ietvaros pamatdarbā nedrīkst būt

mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts

noteikto iztikas minimumu.", kā arī 84.pantā: "minimālās algas

nedrīkst būt mazākas par valsts noteikto iztikas minimumu".

132. Iztikas minimumu pēc

Ministru kabineta uzdevuma aprēķina Centrālā statistikas pārvalde

un atbilstoši Latvijas Darba likumu kodeksam tam būtu jākalpo par

pamatu minimālās mēnešalgas noteikšanai valstī. Ņemot vērā valsts

budžeta ierobežotās iespējas finansēt no tā uzturamo budžeta

sfēru, Ministru kabinets no gada gadā minimālo mēnešalgu nosaka

zemāku nekā iztikas minimumu (skat. tabulu zemāk).

133. Minimālā mēneša darba

alga (amatalga) ir apstiprināta ar 2001.gada 6.marta Ministru

kabineta noteikumiem Nr.103 "Noteikumi par minimālo darba algu",

un tā ir 60 lati (minimālā stundas tarifa likme - 0,355

lati).

134. Minimālā mēneša darba

alga valstī periodiski tiek paaugstināta (skatīt tabulu). Pirms

minimālās mēnešalgas (amatalgas) paaugstināšanas, jautājums tiek

saskaņots Nacionālās trīspusējā sadarbības padomē (darba devēji,

valsts un arodbiedrība). Galvenais faktors, kas ietekmē minimālās

mēneša darba algas apmēru, ir valsts budžeta iespējas, no kurām

atkarīgs minimālās mēneša darba algas palielinājums no budžeta

finansējamo iestāžu darbiniekiem. Jāņem vērā apstāklis, ka

paaugstinot minimālo darba algu, būtu jāpārskata un jāpaaugstina

no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku mēneša darba

algu skalas, līdz ar to ievērojami palielinās nepieciešamo

budžeta līdzekļu daudzums.

Darba samaksa,

minimālā mēneša darba alga un iztikas minimums

(1993. - 2001.g.)

Gads

Minimālā mēneša darba alga

vidēji gadā,

Ls

Iztikas minimum vidēji

gadā,

Ls

Minimālā mēneša darba alg %

no iztika alga minimuma

Tautsaimniecībā nodarbināt

mēneša vidēj darba samaksa, Ls

Minimālā mēneš darba alga %

no tautsaimniecīb nodarbināto mēneša vidējās darba

samaksas

1993

12,50

37,59

33,3

47,23

26,5

1994

22,00

51,50

42,7

71,87

30,6

1995

28,00

63,82

43,9

89,50

31,3

1996

35,50

73,78

48,1

98,73

36,0

1997

38,00

78,78

48,2

120,03

31,7

1998

42,00

82,15

51,1

133,30

31,5

1999

50,00

83,18

60,1

140,99

35,5

2000

50,00

84,47

59,2

149,53

33,4

2001

55,00

86,93

63,3

159,30

34,5

135. 2000.gada 1.augustā

Ministru kabinets pieņema lēmumu par minimālās mēneša darba algas

paaugstināšanu no 2001.gada 1.jūlija. Pamatojoties uz šo lēmumu

tika izstrādāti un apstiprināti 2001.gada 6.marta Ministru

kabineta noteikumi Nr.103 "Noteikumi par minimālo darba algu",

kas paredz, ka sākot no 2001.gada 1.jūlija minimālā mēneša darba

alga valstī ir 60 lati (minimālā stundas tarifa likme - 0,355

lati).

136. Darba algas apmērs var

būt mazāks par valdības noteikto minimālo mēneša darba algu tikai

gadījumos, kad darbiniekam ir noteikts nepilnais darba laiks

(nepilna darba diena vai darba nedēļa), kuru nosaka saskaņā ar

Latvijas Darba likumu kodeksa 52.pantu: "Ja darbinieks vienojas

ar darba devēju, tad pieņemot darbā, kā arī vēlāk viņam var

noteikt nepilnu darba dienu vai darba nedēļu. Ja to lūdz

grūtniece, viens no laulātajiem, kuram ir bērns līdz 14 gadu

vecumam, vai tēvs, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 14 gadu

vecumam (bērnu ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam), minētā

vecuma bērnu aizbildnis vai persona, kas saskaņā ar medicīnisko

atzinumu kopj slimu ģimenes locekli, darba devējs nosaka viņiem

nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu. Darba samaksa šajos

gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no

izstrādes".

137. Atsevišķi Latvijas

Darba likumu kodeksa panti paredz, kādos gadījumos darbiniekiem

tiek garantēta minimālā darba samaksa:

1) Latvijas Darba likumu kodeksa