10. pants

Kodeksa 45. panta pirmā, otrā un trešā daļa

atkarībā no cietuma veida un soda izciešanas režīma pakāpes

notiesātajam paredz divu veidu satikšanās ar citām personām,

tostarp radiniekiem, - īslaicīgās satikšanās un ilglaicīgās

satikšanās. Apstrīdētā norma liedz notiesātajai personai šādas

satikšanās ar ģimenes locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības

atņemšanas iestādē.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka aizliegums

personai, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē, tikties ar

ģimenes locekļiem ir uzskatāms par tiesību uz ģimenes dzīves

neaizskaramību ierobežojumu (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 18. februāra sprieduma lietā

"Kungurov v. Russia", pieteikums Nr. 70468/17, 17.

punktu).

Jau iepriekš tika secināts, ka tikšanās ar ģimenes locekļiem

un savstarpēju kontaktu uzturēšana un atjaunošana ir nozīmīgs

personas tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību

īstenošanas elements. Apstrīdētā norma, kas pēc būtības liedz

notiesātai personai tikties ar ģimenes locekli, ierobežo

notiesātās personas pamattiesības šajā aspektā tajos gadījumos,

kad šis ģimenes loceklis izcieš sodu citā brīvības atņemšanas

iestādē.

Līdz ar to apstrīdētā norma

notiesātajam, kurš vēlas satikties ar ģimenes locekli, kas izcieš

sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, ierobežo Satversmes 96.

pantā ietvertās pamattiesības.