11. pants

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var

ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs.

Tādējādi, lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 96. pantam, visupirms jāpārbauda, vai pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

proti:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2019.

gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018‑24‑01 11.

punktu).

Aizliegums notiesātai personai tikties ar personām, kuras

izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs, Kodeksā tika

iekļauts ar likumu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā", kas stājās spēkā 2004. gada 9. decembrī.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis un

arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma

pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir izsludināta un

publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir

skaidri formulēta.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.