12. pants

1Secinot, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts

2ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāturpina

3ierobežojuma vērtēšana, pārbaudot, vai tas noteikts leģitīma

4mērķa labad.

5Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem

6un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek

7noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk.,

8piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

9lietā Nr. 2005‑19‑01 9. punktu).

10Ja tiesību normā ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad

11pienākums uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi

12Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi

13apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk.,

14piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma

15lietā Nr. 2012‑06‑01 12. punktu un 2014. gada 11. decembra

16sprieduma lietā Nr. 2014‑05‑01 18. punktu).

17Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētajā normā

18ietvertais ierobežojums, tāpat kā citi no brīvības atņemšanas

19fakta automātiski izrietošie ierobežojumi, ir vērsts uz to, lai

20notiesātais turpmāk neizdarītu noziedzīgus nodarījumus un,

21atgriežoties brīvībā, vēlētos un spētu dzīvot likumpaklausīgu

22dzīvi, kā arī lai nodrošinātu ieslodzījuma vietā tiesisku vidi.

23Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums izrietot

24gan no notiesātās personas resocializācijas mērķa, gan no

25ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības un sabiedrības drošības

26aspektiem. Tātad apstrīdētā norma aizsargājot sabiedrības drošību

27un citu personu tiesības. To, ka apstrīdētās normas leģitīmais

28mērķis varētu būt sabiedrības drošības aizsardzība, norādījis arī

29Pieteikuma iesniedzējs.

30Satversmes tiesa atzinusi, ka sabiedrības drošības aizsardzība

31kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir saistāma ar

32demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek atzīta par

33pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek skarti jautājumi

34par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem. Šādā gadījumā

35jākonstatē objektīvi pastāvoša vai potenciāli iespējama saikne

36starp konkrētā tiesiskā regulējuma pieņemšanu un sabiedrības

37drošības stiprināšanu, drošības apdraudējuma novēršanu vai

38mazināšanu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra

39sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 12.2. punktu).

40Satversmes tiesa piekrīt tam, ka apstrīdētajā normā ietvertais

41ierobežojums, kas liedz notiesātai personai tikties ar ģimenes

42locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, ir

43noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības drošību. Ierobežojuma

44mērķis ir gan novērst kārtības un drošības apdraudējumus brīvības

45atņemšanas iestādes iekšienē, gan mazināt iespēju, ka šādi

46pārkāpumi tiks izdarīti, personai nonākot ārpus brīvības

47atņemšanas iestādes teritorijas - vai nu pēc tam, kad tā saņēmusi

48atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, vai arī pēc

49brīvības atņemšanas soda izciešanas.

50Līdz ar to apstrīdētajā normā

51ietvertajam ierobežojumam, kas liedz notiesātai personai tikties

52ar ģimenes locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas

53iestādē, ir leģitīms mērķis - sabiedrības drošības

54aizsardzība.