12. pants

Secinot, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts

ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāturpina

ierobežojuma vērtēšana, pārbaudot, vai tas noteikts leģitīma

mērķa labad.

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem

un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek

noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

lietā Nr. 2005‑19‑01 9. punktu).

Ja tiesību normā ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad

pienākums uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi

Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi

apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma

lietā Nr. 2012‑06‑01 12. punktu un 2014. gada 11. decembra

sprieduma lietā Nr. 2014‑05‑01 18. punktu).

Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētajā normā

ietvertais ierobežojums, tāpat kā citi no brīvības atņemšanas

fakta automātiski izrietošie ierobežojumi, ir vērsts uz to, lai

notiesātais turpmāk neizdarītu noziedzīgus nodarījumus un,

atgriežoties brīvībā, vēlētos un spētu dzīvot likumpaklausīgu

dzīvi, kā arī lai nodrošinātu ieslodzījuma vietā tiesisku vidi.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums izrietot

gan no notiesātās personas resocializācijas mērķa, gan no

ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības un sabiedrības drošības

aspektiem. Tātad apstrīdētā norma aizsargājot sabiedrības drošību

un citu personu tiesības. To, ka apstrīdētās normas leģitīmais

mērķis varētu būt sabiedrības drošības aizsardzība, norādījis arī

Pieteikuma iesniedzējs.

Satversmes tiesa atzinusi, ka sabiedrības drošības aizsardzība

kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir saistāma ar

demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek atzīta par

pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek skarti jautājumi

par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem. Šādā gadījumā

jākonstatē objektīvi pastāvoša vai potenciāli iespējama saikne

starp konkrētā tiesiskā regulējuma pieņemšanu un sabiedrības

drošības stiprināšanu, drošības apdraudējuma novēršanu vai

mazināšanu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 12.2. punktu).

Satversmes tiesa piekrīt tam, ka apstrīdētajā normā ietvertais

ierobežojums, kas liedz notiesātai personai tikties ar ģimenes

locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, ir

noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības drošību. Ierobežojuma

mērķis ir gan novērst kārtības un drošības apdraudējumus brīvības

atņemšanas iestādes iekšienē, gan mazināt iespēju, ka šādi

pārkāpumi tiks izdarīti, personai nonākot ārpus brīvības

atņemšanas iestādes teritorijas - vai nu pēc tam, kad tā saņēmusi

atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, vai arī pēc

brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertajam ierobežojumam, kas liedz notiesātai personai tikties

ar ģimenes locekli, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas

iestādē, ir leģitīms mērķis - sabiedrības drošības

aizsardzība.