4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam.

Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību ietverot sevī tiesības veidot un uzturēt

attiecības ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, tostarp arī

tad, ja persona atrodas ieslodzījumā. Tomēr šīs tiesības neesot

absolūtas.

Pamattiesību ierobežojums, ko rada apstrīdētā norma, esot

noteikts ar likumu. Aplūkojot ierobežojuma leģitīmo mērķi, esot

jāņem vērā, ka brīvības atņemšanas soda pamatuzdevums ir

notiesāto resocializācija - tādu pasākumu kopuma īstenošana soda

izciešanas laikā, kas veicina notiesātā spēju iekļauties

sabiedrības noteiktajās normās un neizdarīt noziedzīgus

nodarījumus pēc atgriešanās no soda izciešanas vietas.

Resocializācija palīdzot saraut saikni ar noziedzīgo vidi, ar

personām, kuras tieši vai netieši ietekmējušas noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu, kā arī ar personām, kuras ietekmējušas vai

veicinājušas antisociālas (kriminālas) personības vai dzīves

uztveres veidošanos. Savukārt esot jāveicina sociāli pozitīva un

resocializācijas procesam nepieciešama kontaktēšanās ar tādiem

ģimenes locekļiem, kuriem ir pozitīva ietekme uz notiesāto.

Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz ārvalstīs veiktiem

pētījumiem, kuros konstatēts, ka tuva radinieka izdarītam

noziedzīgam nodarījumam ir tieša ietekme uz personas individuālo

noziedzīgas uzvedības risku. Šis secinājums apliecinot to, ka

ģimenē, kurā ir vairākas ieslodzītās personas, dominē kriminālas

vērtības un antisociāla attieksme. Tādējādi neesot atbalstāma

ieslodzīto personu tikšanās klātienē, kas ir ciešākais

kontaktēšanās veids, jo ieslodzītais, kurš resocializācijas gaitā

nav panācis vērā ņemamu progresu, varot ļoti būtiski ietekmēt

otra ieslodzītā vēlmi mainīties.