6. pants

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu

pārvalde - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

96. pantam.

Kodeksā esot noteikts to personu loks, kuras var apmeklēt

notiesātās personas cietumā, kā arī paredzēti gadījumi, kad

satikšanās ir aizliegta. Tie esot gadījumi, kad persona ir

notiesāta, tai ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -

vai satikšanās rezultātā var tikt apdraudēta drošība.

No Kodeksa normām varot secināt, ka notiesātie, kuri ir

saņēmuši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju,

juridiski nav uzskatāmi par īslaicīgi atbrīvotiem no soda

izciešanas. Tādējādi uz šādām personām joprojām attiecoties

apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums, kas liedz tām doties

uz citām brīvības atņemšanas iestādēm, lai satiktos ar tur

ieslodzījumā esošām personām.

Brīvības atņemšanas soda izpilde jebkurā gadījumā esot

nesaraujami saistīta ar notiesāto personu tiesību un saskarsmes

iespēju ierobežojumiem. Esot jāņem vērā tas, ka nav aizliegti

citi saziņas veidi - sarakste un sazvanīšanās. Neesot pamatots

Pieteikuma iesniedzēja arguments par situācijas absurdumu, ko

viņš saskata tajā apstāklī, ka notiesātajiem ir atļauts citam ar

citu satikties konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē. Šāda

savstarpēja ikdienas saskarsme esot neizbēgama un neesot

uzskatāma par notiesāto personu satikšanos Kodeksa izpratnē.

Tāpat Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka neesot skaidrs,

kādēļ pilngadīgais Pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā piemin

vecāku un bērnu tiesības.

Satikšanās ar ģimenes locekļiem varot sekmēt notiesātās

personas resocializāciju tikai tad, ja ir saskatāms noteikts šo

personu saiknes sociālais lietderīgums. Šāds lietderīgums neesot

saskatāms, ja notiesātā ģimenes locekļi paši pārkāpj likumu.

Aplūkojot gadījumus, kad vairāku paaudžu pārstāvji ir

izcietuši brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietās, esot

jāsecina, ka sociālo un morālo vērtību skala attiecīgajās ģimenēs

ir degradēta līdz absurdam. Šādas antisociālas un ārpus likuma

dzīvojošas ģimenes apgrūtinot un nereti pat pilnībā paralizējot

resocializācijas procesu. Tas ļoti uzskatāmi norādot uz kopējo

sabiedrības apdraudējumu. Tādēļ šādu personu kontaktēšanās esot

preventīvos nolūkos un pārējās sabiedrības drošības dēļ

samazināma līdz minimumam un pakļaujama stingrai kontrolei.