2. pants

1Normatīvais regulējums

2Lietas izpētes laikā tika izvērtēts, vai pastāv aizliegta

3vienošanās starp Lietas dalībniekiem, galvenokārt par lielāko

4miltu pircēju (klientu) sadali.

5Saskaņā ar KL 11.panta pirmās daļas noteikumiem "Ir

6aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

7dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

8kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to

9skaitā vienošanās par:

102) ražošanas vai realizācijas

11apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu

12vai kontroli;

133) tirgu sadali, ņemot vērā

14teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus

15nosacījumu".

16KL 11.panta piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji

17vai daudzpusēji noslēgtu līgumu, KL ir piemērojams arī tirgus

18dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas

19sapratnes palīdzību un to sauc par saskaņotu darbību.

20Tādējādi vienošanās ir arī jebkurā citādā formā panākta un

21īstenota sadarbība starp konkurentiem, kuras ietvaros notiek

22apmaiņa ar informāciju par realizācijas apjomiem, apkalpojamām

23teritorijām vai to veidošanās/plānošanas noteikumiem, jo šāda

24darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences mazināšanu, t.i.,

25kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, starp konkurentiem.

26Lai tirgus dalībnieku darbībās konstatētu saskaņotu darbību,

27ir jāizpildās sekojošiem nosacījumiem:

281) starp tirgus dalībniekiem ir jābūt vienprātībai, ar ko

29apzināti ir aizstāta konkurence;

302) saskaņai starp tirgus dalībniekiem nav jābūt sasniegtai

31verbāli un to var būt izraisījuši tieši vai netieši kontakti

32starp karteļa vienošanās dalībniekiem.

33Saskaņā ar KL 11.panta pirmo daļu katram tirgus dalībniekam

34jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. Tirgus dalībnieks,

35neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un izlemt,

36ar kuriem klientiem sadarboties, taču ir aizliegti jebkuri

37kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir

38ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt

39konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus

40apstākļiem. Līdzīgu nostāju ir paudusi Eiropas Kopienu tiesa

41lietā Suiker Unie v Commission.1

42Ievērojot to, ka KL normas ir saskaņotas ar Eiropas Savienības

43konkurenci regulējošiem tiesību aktiem, KP uzskata par pamatotu

44atsaukties uz Eiropas Komisijas lēmumos un Eiropas Kopienu tiesas

45praksē pausto viedokli. 1986.gada 23.aprīļa lēmumā

46Polypropylene lietā Nr.86/398/EEC Eiropas Komisija atzina,

47ka saskaņotas darbības attiecas uz sadarbības veidu starp

48uzņēmumiem, kuri, nesasniedzot tā saukto īsto vienošanās pakāpi,

49apzināti aizstāj to ar praktisku sadarbību un tādējādi rada risku

50konkurencei.2 Saskaņošanas un sadarbības kritēriji,

51kurus ir iedibinājusi tiesas judikatūra attiecībā uz saskaņotas

52darbības jēdzienu, un kuri nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt

53izstrādātam reālam plānam, ir jāsaprot Līguma nosacījumu, kuri

54attiecas uz konkurenci, kontekstā tādējādi, ka katram tirgus

55dalībniekam ir neatkarīgi jānosaka politika, kuru tas plāno

56realizēt tirgū.3 Lai pierādītu saskaņotu darbību

57eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies

58attiecībā uz vienu vai dažiem citiem [konkurentiem] rīkoties

59zināmā veidā vai konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību

60tirgū.4 Ir pietiekami, ka konkurents ar savu

61paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski

62samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru gaidīt no cita

63tirgū.5 Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī

64divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad

65viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad

66pēdējais to lūdz vai, vismaz, akceptē šādu informācijas

67apmaiņu.6

68Lietā tika pārbaudīts, vai lielākie industriālie klienti

69(miltu patērētāji) kopš aptuveni 2005., 2006. gada ir

70"sadalīti" starp lielākajiem Latvijas dzirnavniekiem -

71AS "Rīgas Dzirnavnieks", tā saistīto uzņēmumu AS

72"Rēzeknes dzirnavnieks" un AS "Dobeles

73dzirnavnieks", t.i., ka lielākie Latvijas miltu pārstrādes

74uzņēmumi, iespējams, ir centušies saglabāt "status quo"

75situāciju attiecībā uz lielākajiem miltu pircējiem, tādējādi

76nekonkurējot par šiem klientiem.