11. pants

JJ argumenti Lietā

11.1. Lietas izpētes laikā Konkurences padome 27.04.2009.

saņēma JJ 22.04.2009. vēstuli Nr.42, kurā JJ norāda, ka, ņemot

vērā SPRK Metodikā attiecībā uz 4.tabulā ietvertajām pozīcijām

noteikto, komersants pēc vienošanās ar elektroenerģijas lietotāju

var pārdot elektroenerģiju pēc divdaļīga vai viendaļīga tarifa,

JJ ir vērsusies pie Latvenergo, lai vienotos par divdaļīgā tarifa

piemērošanu elektroenerģijas iepirkumam obligātā iepirkuma

ietvaros (skat. lēmuma 2.5.punktu), vienlaicīgi lūdzot

Konkurences padomi ierosinātās Lietas ietvaros vērsties pie

Latvenergo, lai saņemtu atbildi, ņemot vērā, ka Latvenergo

atbildi nav sniedzis. JJ ar 28.04.2009. vēstuli Nr.46 informēja

Konkurences padomi, ka ir saņēmusi Latvenergo atbildi uz

iepriekšminēto lūgumu, tomēr, tā kā Latvenergo nav atbildējusi

pēc būtības, JJ nosūtīja Latvenergo atkārtotu lūgumu (JJ

28.04.2009. vēstule Nr.45) izskatīt jautājumu par divdaļīgā

tarifa piemērošanu. JJ 28.09.2009. vēstulē Nr.70 norāda, ka

Latvenergo joprojām nav sniegusi atbildi uz JJ 28.04.2009.

vēstuli Nr.45.

Atbilstoši SPRK Metodikā noteiktajam, nemainīgas garantētās

maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu

saņemšana tiek realizēta ar divdaļīga tarifa palīdzību (skat.

lēmuma 2.3.punktu), t.i., ar elektroenerģiju saistītās pastāvīgās

izmaksas tiek iekļautas jaudas maksā, kura tiek maksāta kā

nemainīgs maksājums neatkarīgi no piegādātā enerģijas apjoma,

tādējādi garantējot koģenerācijas stacijas pastāvīgo izmaksu

apmaksu. Tādējādi garantēts elektriskās jaudas maksājums nav

uzskatāms par preci vai pakalpojumu ekonomikas izpratnē, bet ir

uzskatāms par pastāvīgo izmaksu kompensāciju, kura tiek maksāta,

neatkarīgi no saražotā elektroenerģijas apjoma.

Izskatot jautājumu par divdaļīgā tarifa piemērošanas

pamatotību, nevar neņemt vērā šīs Lietas faktiskos apstākļus.

Latvenergo kā publiskais tirgotājs un JJ savstarpēji konkurē par

siltumenerģijas piegādēm RS, un, ņemot vērā konkurences

vispārējos principus, noteiktās tirdzniecības nedēļās JJ var

neiegūt tiesības piegādāt siltumenerģiju RS. Vienlaicīgi JJ

koģenerācijas stacija neražo un attiecīgi arī nepārdod

elektroenerģiju Latvenergo. Ņemot vērā divdaļīgā tarifa

piemērošanas un apmaksas principus, divdaļīgā tarifa piemērošanas

gadījumā, Latvenergo būtu jāapmaksā JJ elektriskā jauda

(pastāvīgās izmaksas), pat ja elektroenerģija netiek ražota,

turklāt paaugstinātu elektroenerģijas izmaksas. Līdzīga situācija

rodas arī gadījumā, ja Latvenergo nesaražo elektroenerģijas

apjomu, kuru konkrētajā tirdzniecības nedēļā saražo JJ. Ņemot

vērā iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka SPRK

apstiprinātajā Metodikā paredzētā izvēles iespēja - vienoties par

divdaļīgo vai viendaļīgo tarifu, nav saderīga ar situāciju, kurā

vienā siltumapgādes zonā konkurē Latvenergo kā publiskais

operators, kuram ir pienākums iepirkt elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, un JJ kā neatkarīgais ražotājs.

Kā minēts iepriekš, elektriskās jaudas maksājums ir uzskatāms

par garantētu pastāvīgo izmaksu kompensāciju, kura pēc tās

būtības neatšķiras no Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumos

Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu

noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" paredzētās

garantētas jaudas apmaksas būtības.

JJ nedarbojas konkurences apstākļos elektroenerģijas piegāžu

tirgū, un divdaļīgā tarifa elektroenerģijai neesamības gadījumā

JJ netiek radīti konkurences ziņā nelabvēlīgāki apstākļi. Ja JJ

iegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS, tad vienlaicīgi JJ

pārdod arī elektroenerģiju Latvenergo obligātā iepirkuma ietvaros

par SPRK apstiprināto elektroenerģijas tarifu. Atbilstoši

Metodikā noteiktajiem elektroenerģijas tarifu noteikšanas

principiem, aprēķinot elektroenerģijas tarifu, gan viendaļīgā,

gan divdaļīgā tarifa vērtības ir vienādas, izņemot to

piemērošanas principus. JJ to norāda arī savā 16.03.2009. vēstulē

Nr.25, ka "pie vienāda ražošanas apjoma, kuru izmanto

aprēķinot tarifu, viendaļīgais un divdaļīgais tarifs dod pilnīgi

vienādu rezultātu". Tādējādi arī viendaļīgā tarifa

gadījumā JJ sedz visas ar elektroenerģijas ražošanu saistītās

izmaksas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, garantētas jaudas maksas

piemērošana, kura pēc tās būtības konkrētajos apstākļos izpaustos

kā JJ finansiālā ieguvuma palielinājums, un ar tās noteikšanas

atteikuma izvērtēšana neietilpst Konkurences padomes kompetencē,

ņemot vērā, ka konkurences apstākļi nav ietekmēti.

11.2. JJ 14.09.2009. vēstulē Nr.73 norāda, ka "viens

no iespējamiem risinājumiem vienlīdzīgas konkurences

nodrošināšanai siltumenerģijas ražotājiem, kuru uzstādītās jaudas

būtiski atšķiras, ir siltumenerģijas pieprasījuma tirdzniecības

nedēļai sadalīšana lotēs, kur lotes lielums ir vienāds [t.i.,

2000 MWh] vai mazāks [piem., 1000 MWh] ar mazākā

siltumenerģijas ražotāja [JJ] iespējamo siltumenerģijas

piegādes lielumu tirdzniecības nedēļai. (..) Šādā gadījumā visi

siltumenerģijas avoti varēs dot savus piedāvājumus uz katru

piegādājamās siltumenerģijas loti un varēs konkurēt savā starpā

ar siltumenerģijas cenu uz katru loti."

Līdzīgi kā Konkurences padome ir secinājusi lēmuma 10.punktā,

JJ piedāvātā risinājuma realizācija nenodrošina konkurences

apstākļu esamību tirgū. Siltumenerģijas sadalīšana vienādās lotēs

un konkurēšana atsevišķi uz katru loti novērš konkurenci

konkrētajos tirgos, jo Latvenergo nebūs stimula samazināt cenu

visām lotēm zemāku kā SPRK apstiprinātais tarifs un piegādāt

papildus siltumenerģijas vienības RS, lai konkurētu ar JJ nelielo

apjomu. Ražošanas izmaksu samazinājums ir atkarīgs no saražotā

enerģijas apjoma, kas arī ir pamats samazināt cenu papildus

apjoma vienībām attiecīgajā lotē, lai konkurētu tirgū. Tādējādi

atbilstošs konkurenta piedāvājuma izteikšanas veids ir secīga

lotu (t.i., progresīvu atlaižu) piemērošana, kas arī ir

konkurences apstākļu saglabāšanas tirgū priekšnoteikums.