21. pants

Vērtējot piegādātāju atkarību,

jāņem vērā, ka atšķiras arī piegādātāju kopējās atkarības apmērs,

kas nepieciešams, lai varētu noteikt atrašanos klasiskajā

dominējošajā stāvoklī vai DSM. Pilnīgu atkarību, kad no

mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai tuvu lielākā daļa

piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā dominējošā stāvokļa

lietās.34 Līdz ar to, ja izpildītos piegādātāju

pilnīgas atkarības kritērijs visā konkrētajā iepirkuma tirgū, tad

būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja atrašanos klasiskajā

dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas nav Konkurences likuma

13.panta otrās daļas mērķis. No minētā izriet, ka DSM lietās, kad

mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis ir zem klasiskās dominances

līmeņa, piegādātāju atkarība per se nevar veidoties visā

iepirkuma tirgū. Turklāt, jāņem vērā, ka Rewe/Meinl lietā

noteiktais piegādes īpatsvars no piegādātāja apgrozījuma virs 22%

tika izvēlēts, vērtējot klasiskā dominējošā stāvokļa veidošanās

iespējas iepirkumu tirgū35. Tas ļauj tālāk secināt, ka

DSM lietās, kad tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā

dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt

piegādātāju atkarības veidošanos arī pie zemākā piegādes

īpatsvara.

22.1. Ņemot vērā minēto [20] - [21],

secināms, ka mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus kvantitatīvos

rādītājus (ekonomisko varu), iepirkuma varas konstatēšana

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros liecina, ka

iepirkuma tirgū ir piegādātāji, kuriem veidosies atkarība un kuri

ir aizsargājami atbilstoši normas 1. līdz 6.punktam. Līdz ar to

iepirkuma tirgū jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek

izmantota pret piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas

(mazumtirgotāja vienpusēji tirgus varas izpausmes gadījumi), no

gadījumiem, kad piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji

tirgus varas izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj

uzspiest netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu,

starptautiska mēroga piegādātāju gadījumā.

22.2. Šādos apstākļos secināms, ka

mazumtirgotāja iepirkuma vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma

tirgū var veidoties piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot

iepirkuma varu, piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū

tiek prezumēta. Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai

piegādātāju konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

varas izpausmes gadījumiem.

22.3. No minētā izriet secinājums, ka

iepirkuma vara ir DSM konstituējošs elements, savukārt

piegādātāju atkarība ir DSM ļaunprātīgas izmantošanas

priekšnoteikums, kas pārbaudāma konkrēta pārkāpuma ietvaros.