21. pants

1Vērtējot piegādātāju atkarību,

2jāņem vērā, ka atšķiras arī piegādātāju kopējās atkarības apmērs,

3kas nepieciešams, lai varētu noteikt atrašanos klasiskajā

4dominējošajā stāvoklī vai DSM. Pilnīgu atkarību, kad no

5mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai tuvu lielākā daļa

6piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā dominējošā stāvokļa

7lietās.34 Līdz ar to, ja izpildītos piegādātāju

8pilnīgas atkarības kritērijs visā konkrētajā iepirkuma tirgū, tad

9būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja atrašanos klasiskajā

10dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas nav Konkurences likuma

1113.panta otrās daļas mērķis. No minētā izriet, ka DSM lietās, kad

12mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis ir zem klasiskās dominances

13līmeņa, piegādātāju atkarība per se nevar veidoties visā

14iepirkuma tirgū. Turklāt, jāņem vērā, ka Rewe/Meinl lietā

15noteiktais piegādes īpatsvars no piegādātāja apgrozījuma virs 22%

16tika izvēlēts, vērtējot klasiskā dominējošā stāvokļa veidošanās

17iespējas iepirkumu tirgū35. Tas ļauj tālāk secināt, ka

18DSM lietās, kad tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā

19dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt

20piegādātāju atkarības veidošanos arī pie zemākā piegādes

21īpatsvara.

2222.1. Ņemot vērā minēto [20] - [21],

23secināms, ka mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus kvantitatīvos

24rādītājus (ekonomisko varu), iepirkuma varas konstatēšana

25Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros liecina, ka

26iepirkuma tirgū ir piegādātāji, kuriem veidosies atkarība un kuri

27ir aizsargājami atbilstoši normas 1. līdz 6.punktam. Līdz ar to

28iepirkuma tirgū jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek

29izmantota pret piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas

30(mazumtirgotāja vienpusēji tirgus varas izpausmes gadījumi), no

31gadījumiem, kad piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji

32tirgus varas izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj

33uzspiest netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu,

34starptautiska mēroga piegādātāju gadījumā.

3522.2. Šādos apstākļos secināms, ka

36mazumtirgotāja iepirkuma vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma

37tirgū var veidoties piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot

38iepirkuma varu, piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū

39tiek prezumēta. Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai

40piegādātāju konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

41mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

42mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

43izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

44Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

45iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

46otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

47gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

48tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

49varas izpausmes gadījumiem.

5022.3. No minētā izriet secinājums, ka

51iepirkuma vara ir DSM konstituējošs elements, savukārt

52piegādātāju atkarība ir DSM ļaunprātīgas izmantošanas

53priekšnoteikums, kas pārbaudāma konkrēta pārkāpuma ietvaros.