5. pants

Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums SIA

"Lattelecom" darbībās

Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu

"Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā

stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot

Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

var izpausties arī kā (..) 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas

cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai

netieša uzspiešana vai piemērošana (..)".

Saskaņā ar Iesniegumos norādīto SIA "Lattelecom"

piemēro plēsonīgi zemas cenas maksas televīzijas pakalpojuma

sniegšanas tirgū DVB-T platformā, šķērssubsidējot izmaksas no

ieņēmumiem no raidīšanas pakalpojuma, kas tiek sniegts

elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kura cenas ir

nepamatoti augstas.

Konkurences tiesību teorijā dominējošam uzņēmumam ir aizliegts

piemērot t.s. "plēsonīgās" cenas. Plēsonīgu cenu

noteikšanas principus Konkurences padome un Eiropas Komisija līdz

šim praksē ir pielietojusi netaisnīgas cenas noteikšanā, tomēr

tikai lietās, kurās pārmērīgi zemas cenas uzņēmums ir piemērojis

tirgū, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī. SIA

"Lattelecom" neatrodas dominējošā stāvoklī maksas

televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū Latvijas Republikas

teritorijā.

No Eiropas Kopienu tiesas judikatūras izriet, ka dominējoša

uzņēmuma ļaunprātīgas uzvedības ietekme (efekti) tirgū, kas ir

atšķirīgs no tirgus, kurā uzņēmums dominē, nav pamats, lai

nepiemērotu Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma

82.pantu20

(šobrīd Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants).

Pastāvot īpašiem apstākļiem (piemēram, kad tirgus, kurā notiek

pārkāpums, ir saistīts ar tirgu, kurā iespējamais pārkāpējs

atrodas dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī, iespējamā

pārkāpēja liela tirgus daļa tirgū, kurā notiek pārkāpums), kuri

var atšķirties katrā lietā, tirgus dalībnieks var ļaunprātīgi

izmantot savu tirgus varu citā konkrētajā tirgū, ierobežojot

konkurenci tajā. Ņemot vērā Latvijas un Eiropas Savienības

konkurences tiesību normu analoģiju, ir pamatoti piemērot Eiropas

Kopienu tiesu praksi.

Šķērssubsidēšana notiek gadījumos, kad ieņēmumi no konkrētā

pakalpojuma sniegšanas nav pietiekami, lai segtu šī pakalpojuma

nodrošināšanas papildizmaksas (t.i. izmaksas, kas rodas sakarā ar

darbības apjoma paplašināšanos), un kad pastāv vēl viens

pakalpojums vai pakalpojumu kopums (sasaistīti pakalpojumi), kura

ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas. Pakalpojums, kura

ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas, ir uzskatāms par

šķērssubsidēšanas avotu, savukārt pakalpojums, kura ieņēmumi ir

mazāki par papildizmaksām, ir uzskatāms par šķērssubsidēšanas

galamērķi.

Jāuzsver, ka dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var

sniegt pakalpojumus par zemāku cenu nekā konkurentam tādēļ, ka

pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas nekā konkurentam, un

tādā veidā izspiest to no tirgus; šāda rīcība nav uzskatāma par

ļaunprātīgu. Savukārt, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus

dalībnieks sniedz pakalpojumus lētāk nekā konkurents, turklāt par

cenu, kas ir mazāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šādu

rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu, ja tās mērķis ir konkurenta

izspiešana no tirgus.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu konkurences tiesību piemērošanas

praksi21,

lai pierādītu pret konkurenci vērstu izslēgšanas efektu,

konkurences iestādei nav nepieciešams konstatēt, ka kāds

konkurents ir izgājis no tirgus. Nevar izslēgt arī tādu iespēju,

ka dominējošais uzņēmums izvēlas tādu scenāriju, saskaņā ar kuru

pārmērīgi zemu cenu piemērošanas mērķis ir panākt, ka konkurents

nevar konkurēt un ir spiests sekot dominējošā uzņēmuma cenu

politikai, nevis pilnīgi izspiest konkurentu no tirgus.

Tāpat, lai pierādītu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, piemērojot netaisnīgi

zemas cenas uz "subsidējamiem" pakalpojumiem un

netaisnīgi augstas cenas uz "subsidējošiem"

pakalpojumiem, ir jākonstatē tirgus dalībnieka ilgstoša un

sistemātiska rīcība.

Konkurences padome uzskata, ka šobrīd, pamatojoties uz

Konkurences padomē iesniegtajiem provizoriskiem datiem par SIA

"Lattelecom" ieņēmumiem un izmaksām, nevar izdarīt

objektīvus secinājumus par to, ka sniegto pakalpojumu cenas ir

netaisnīgas, plēsonīgi augstas vai zemas vai ka notiek viena

pakalpojuma izmaksu subsidēšana no cita pakalpojuma sniegšanas

ieņēmumiem. Tas attiecas gan uz šī lēmuma 1.5.2., gan uz 1.5.3.

punktā definēto pakalpojumu tirgiem. Līdz ar to Konkurences

padomes ieskatā Lietā šobrīd trūkst faktu, lai konstatētu

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu SIA "Lattelecom" darbībās.

Ņemot vērā ciparu virszemes apraides ieviešanas un

nodrošināšanas projekta termiņu, kurā par projekta īstenotāju

noteikta SIA "Lattelecom" - līdz 2013.gada beigām,

ieņēmumu/izmaksu un iespējamās šķērssubsidēšanas analīzei

nepieciešamie dati 5 gadu griezumā būs pieejami ne ātrāk kā

2014.gadā. Saskaņā ar Konkurences likuma 27.panta trešo daļu

maksimālais lēmuma pieņemšanas termiņš lietā ir 2 gadi no lietas

ierosināšanas dienas, tātad šajā Lietā lēmuma pieņemšanas termiņš

ir 17.03.2012. Tādējādi Konkurences padomes lietu izskatīšanas

procesa juridiskais ietvars attiecībā uz lēmuma pieņemšanas

termiņu Lietā neļauj atlikt lēmuma pieņemšanu līdz laikam, kad

būs pieejama visa nepieciešamā informācija.

Konkrētajā Lietā, vērtējot SIA "Lattelecom" noteikto

maksājumu pamatotību attiecībā pret elektroniskajiem plašsaziņas

līdzekļiem, pašreiz iesniegtajos dokumentos pieejamās

informācijas ietvaros Konkurences padome nevar konstatēt

netaisnīgu cenu piemērošanu. Vienlaicīgi Konkurences padome

pieļauj, ka SIA "Lattelecom" cenas uz raidīšanas

pakalpojumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī

maksas televīzijas pakalpojuma cenas var būt pamatotas ar

tās reālajiem izdevumiem

(t.sk. par LVRTC, SIA "SIA Hannu Digital", citu

iesaistīto uzņēmumu pakalpojumiem). Vēl jo vairāk tāpēc,

ka izmaksu attiecināšanas pareizību uz regulējamiem pakalpojumiem

pārbauda gan speciāli šim nolūkam nolīgtais auditors, gan SPRK.

Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju

uzņēmumā ieviestais izmaksu attiecināšanas modelis tiek

pielietots arī, veicot izmaksu attiecināšanu virszemes

televīzijas pakalpojumam. Līdz ar to Konkurences padome uzskata,

ka pastāv maza ticamība, ka SIA "Lattelecom"

izstrādātais attiecināšanas modelis ir nekorekts, un tā rezultātā

tiek sadārdzinātas cenas par raidīšanas pakalpojumu nodrošināšanu

(bezmaksas virszemes televīzijas apraide).

Tai pašā laikā Konkurences padome norāda, ka jau ar Rīkojumu

Nr.115, uzliekot SIA "Lattelecom" pienākumu nodrošināt

bezmaksas TV programmu raidīšanu ciparformātā publiskai

uztveršanai un neparedzot modeli (nosacījumus), kā veidojama

maksa par apraides pakalpojumu televīzijas kanāliem, būtībā tika

radīta situācija, kurā bezmaksas apraides pakalpojuma izmaksas

neierobežotā apjomā nākas segt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem,

neatkarīgi no to skaita; ka investīciju ziņā apjomīgais projekts,

kas sākotnēji plānots uz pieciem gadiem, gluži racionālu biznesa

apsvērumu dēļ tā nodrošinātājiem rada vēlmi censties atgūt

ieguldījumus un gūt ievērojamu peļņu; ka projekta ieviešanas

sasteigtais laika grafiks, iespējams, ir kļuvis par iemeslu tam,

ka gan SIA "Lattelecom" finanšu plāns, gan tās partneru

izmaksu prognozes tika veidotas ļoti aptuvenas, nepieciešamā

apmērā neveicot izmaksu-apjoma-peļņas analīzi atkarībā no

atsevišķu rādītāju iespējamām izmaiņām un to ietekmes uz izmaksām

(un tāpēc nemitīgi tiek izdarītas korekcijas, galvenokārt izmaksu

pieauguma virzienā) utt.