5. pants

1Konkurences likuma 13.panta

2pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums SIA

3"Lattelecom" darbībās

4Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu

5"Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā

6stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot

7Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

8var izpausties arī kā (..) 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas

9cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai

10netieša uzspiešana vai piemērošana (..)".

11Saskaņā ar Iesniegumos norādīto SIA "Lattelecom"

12piemēro plēsonīgi zemas cenas maksas televīzijas pakalpojuma

13sniegšanas tirgū DVB-T platformā, šķērssubsidējot izmaksas no

14ieņēmumiem no raidīšanas pakalpojuma, kas tiek sniegts

15elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kura cenas ir

16nepamatoti augstas.

17Konkurences tiesību teorijā dominējošam uzņēmumam ir aizliegts

18piemērot t.s. "plēsonīgās" cenas. Plēsonīgu cenu

19noteikšanas principus Konkurences padome un Eiropas Komisija līdz

20šim praksē ir pielietojusi netaisnīgas cenas noteikšanā, tomēr

21tikai lietās, kurās pārmērīgi zemas cenas uzņēmums ir piemērojis

22tirgū, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī. SIA

23"Lattelecom" neatrodas dominējošā stāvoklī maksas

24televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū Latvijas Republikas

25teritorijā.

26No Eiropas Kopienu tiesas judikatūras izriet, ka dominējoša

27uzņēmuma ļaunprātīgas uzvedības ietekme (efekti) tirgū, kas ir

28atšķirīgs no tirgus, kurā uzņēmums dominē, nav pamats, lai

29nepiemērotu Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma

3082.pantu20

31(šobrīd Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants).

32Pastāvot īpašiem apstākļiem (piemēram, kad tirgus, kurā notiek

33pārkāpums, ir saistīts ar tirgu, kurā iespējamais pārkāpējs

34atrodas dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī, iespējamā

35pārkāpēja liela tirgus daļa tirgū, kurā notiek pārkāpums), kuri

36var atšķirties katrā lietā, tirgus dalībnieks var ļaunprātīgi

37izmantot savu tirgus varu citā konkrētajā tirgū, ierobežojot

38konkurenci tajā. Ņemot vērā Latvijas un Eiropas Savienības

39konkurences tiesību normu analoģiju, ir pamatoti piemērot Eiropas

40Kopienu tiesu praksi.

41Šķērssubsidēšana notiek gadījumos, kad ieņēmumi no konkrētā

42pakalpojuma sniegšanas nav pietiekami, lai segtu šī pakalpojuma

43nodrošināšanas papildizmaksas (t.i. izmaksas, kas rodas sakarā ar

44darbības apjoma paplašināšanos), un kad pastāv vēl viens

45pakalpojums vai pakalpojumu kopums (sasaistīti pakalpojumi), kura

46ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas. Pakalpojums, kura

47ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas, ir uzskatāms par

48šķērssubsidēšanas avotu, savukārt pakalpojums, kura ieņēmumi ir

49mazāki par papildizmaksām, ir uzskatāms par šķērssubsidēšanas

50galamērķi.

51Jāuzsver, ka dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var

52sniegt pakalpojumus par zemāku cenu nekā konkurentam tādēļ, ka

53pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas nekā konkurentam, un

54tādā veidā izspiest to no tirgus; šāda rīcība nav uzskatāma par

55ļaunprātīgu. Savukārt, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus

56dalībnieks sniedz pakalpojumus lētāk nekā konkurents, turklāt par

57cenu, kas ir mazāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šādu

58rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu, ja tās mērķis ir konkurenta

59izspiešana no tirgus.

60Saskaņā ar Eiropas Kopienu konkurences tiesību piemērošanas

61praksi21,

62lai pierādītu pret konkurenci vērstu izslēgšanas efektu,

63konkurences iestādei nav nepieciešams konstatēt, ka kāds

64konkurents ir izgājis no tirgus. Nevar izslēgt arī tādu iespēju,

65ka dominējošais uzņēmums izvēlas tādu scenāriju, saskaņā ar kuru

66pārmērīgi zemu cenu piemērošanas mērķis ir panākt, ka konkurents

67nevar konkurēt un ir spiests sekot dominējošā uzņēmuma cenu

68politikai, nevis pilnīgi izspiest konkurentu no tirgus.

69Tāpat, lai pierādītu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

704.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, piemērojot netaisnīgi

71zemas cenas uz "subsidējamiem" pakalpojumiem un

72netaisnīgi augstas cenas uz "subsidējošiem"

73pakalpojumiem, ir jākonstatē tirgus dalībnieka ilgstoša un

74sistemātiska rīcība.

75Konkurences padome uzskata, ka šobrīd, pamatojoties uz

76Konkurences padomē iesniegtajiem provizoriskiem datiem par SIA

77"Lattelecom" ieņēmumiem un izmaksām, nevar izdarīt

78objektīvus secinājumus par to, ka sniegto pakalpojumu cenas ir

79netaisnīgas, plēsonīgi augstas vai zemas vai ka notiek viena

80pakalpojuma izmaksu subsidēšana no cita pakalpojuma sniegšanas

81ieņēmumiem. Tas attiecas gan uz šī lēmuma 1.5.2., gan uz 1.5.3.

82punktā definēto pakalpojumu tirgiem. Līdz ar to Konkurences

83padomes ieskatā Lietā šobrīd trūkst faktu, lai konstatētu

84Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

85aizlieguma pārkāpumu SIA "Lattelecom" darbībās.

86Ņemot vērā ciparu virszemes apraides ieviešanas un

87nodrošināšanas projekta termiņu, kurā par projekta īstenotāju

88noteikta SIA "Lattelecom" - līdz 2013.gada beigām,

89ieņēmumu/izmaksu un iespējamās šķērssubsidēšanas analīzei

90nepieciešamie dati 5 gadu griezumā būs pieejami ne ātrāk kā

912014.gadā. Saskaņā ar Konkurences likuma 27.panta trešo daļu

92maksimālais lēmuma pieņemšanas termiņš lietā ir 2 gadi no lietas

93ierosināšanas dienas, tātad šajā Lietā lēmuma pieņemšanas termiņš

94ir 17.03.2012. Tādējādi Konkurences padomes lietu izskatīšanas

95procesa juridiskais ietvars attiecībā uz lēmuma pieņemšanas

96termiņu Lietā neļauj atlikt lēmuma pieņemšanu līdz laikam, kad

97būs pieejama visa nepieciešamā informācija.

98Konkrētajā Lietā, vērtējot SIA "Lattelecom" noteikto

99maksājumu pamatotību attiecībā pret elektroniskajiem plašsaziņas

100līdzekļiem, pašreiz iesniegtajos dokumentos pieejamās

101informācijas ietvaros Konkurences padome nevar konstatēt

102netaisnīgu cenu piemērošanu. Vienlaicīgi Konkurences padome

103pieļauj, ka SIA "Lattelecom" cenas uz raidīšanas

104pakalpojumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī

105maksas televīzijas pakalpojuma cenas var būt pamatotas ar

106tās reālajiem izdevumiem

107(t.sk. par LVRTC, SIA "SIA Hannu Digital", citu

108iesaistīto uzņēmumu pakalpojumiem). Vēl jo vairāk tāpēc,

109ka izmaksu attiecināšanas pareizību uz regulējamiem pakalpojumiem

110pārbauda gan speciāli šim nolūkam nolīgtais auditors, gan SPRK.

111Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju

112uzņēmumā ieviestais izmaksu attiecināšanas modelis tiek

113pielietots arī, veicot izmaksu attiecināšanu virszemes

114televīzijas pakalpojumam. Līdz ar to Konkurences padome uzskata,

115ka pastāv maza ticamība, ka SIA "Lattelecom"

116izstrādātais attiecināšanas modelis ir nekorekts, un tā rezultātā

117tiek sadārdzinātas cenas par raidīšanas pakalpojumu nodrošināšanu

118(bezmaksas virszemes televīzijas apraide).

119Tai pašā laikā Konkurences padome norāda, ka jau ar Rīkojumu

120Nr.115, uzliekot SIA "Lattelecom" pienākumu nodrošināt

121bezmaksas TV programmu raidīšanu ciparformātā publiskai

122uztveršanai un neparedzot modeli (nosacījumus), kā veidojama

123maksa par apraides pakalpojumu televīzijas kanāliem, būtībā tika

124radīta situācija, kurā bezmaksas apraides pakalpojuma izmaksas

125neierobežotā apjomā nākas segt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem,

126neatkarīgi no to skaita; ka investīciju ziņā apjomīgais projekts,

127kas sākotnēji plānots uz pieciem gadiem, gluži racionālu biznesa

128apsvērumu dēļ tā nodrošinātājiem rada vēlmi censties atgūt

129ieguldījumus un gūt ievērojamu peļņu; ka projekta ieviešanas

130sasteigtais laika grafiks, iespējams, ir kļuvis par iemeslu tam,

131ka gan SIA "Lattelecom" finanšu plāns, gan tās partneru

132izmaksu prognozes tika veidotas ļoti aptuvenas, nepieciešamā

133apmērā neveicot izmaksu-apjoma-peļņas analīzi atkarībā no

134atsevišķu rādītāju iespējamām izmaiņām un to ietekmes uz izmaksām

135(un tāpēc nemitīgi tiek izdarītas korekcijas, galvenokārt izmaksu

136pieauguma virzienā) utt.