3. pants

1LDZ Cargo dominējošais stāvokļa

2izvērtējums starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijas

3teritorijā

4Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka

5dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus

6dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū,

7ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt,

8ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū

9pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji

10neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai

11patērētājiem.

123.1. Saskaņā ar LDZ Cargo 2008.gada pārskatu, LDZ

13reorganizācijas rezultātā LDZ Cargo tika piešķirtas tiesības

14veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus. LDZ Cargo ir dibināta

1509.12.2005., bet aktīvu saimniecisko darbību uzsāka pēc veiktās

16reorganizācijas no 05.07.2007.

17LDZ Cargo ietilpst LDZ koncernā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma

186.panta otrajai daļai LDZ ir publiskās lietošanas dzelzceļa

19infrastruktūras pārvaldītājs. Saskaņā ar Konkurences likuma

201.panta 9.punktu pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir

21viens tirgus dalībnieks. LDZ ir vēsturiski praktiski vienīgais

22dzelzceļa kravu pārvadātājs ar ilggadēju praksi pārvadājumos,

23nokomplektētu ritošo sastāvu, remonta bāzi un starptautiskajiem

24sakariem.

25Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto

26informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts

27starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana

28pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek,

29pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts

30dzelzceļiem.

31Atbilstoši LDZ un LDZ Cargo 04.07.2007. līguma Nr.DJu-9/780

32noteikumiem, LDZ kā starptautiskajos līgumos atzīts

33starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs piešķir LDZ Cargo tiesības

34LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus,

35izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju

36un tiesības stāties līgumattiecībās ar trešajām personām. Ar

37minēto līgumu LDZ bez īpaša pilnvarojuma piešķir LDZ Cargo

38tiesības:

391) noformēt starptautisko dzelzceļa pavadzīmi un ar to

40saistošus dokumentus, izmantojot LDZ saīsināto nosaukumu

41"LDZ" un kodu "25";

422) uz starp pusēm noslēgta nomas līguma pamata izmantot LDZ

43kravas vagonus un lokomotīves;

443) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu

45dzelzceļa pārvadātājiem (ārvalstu dzelzceļa administrācijām vai

46ārvalstu dzelzceļiem Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa

47transporta padomes (turpmāk - DzTp) un OSŽD izpratnē, turpmāk -

48ārvalstu dzelzceļa pārvadātāji) un ir iekļauti vagonu kopējā

49parkā saskaņā ar 12.03.1993. noslēgto starpvaldību Vienošanos par

50kravas vagonu un konteineru kopīgu izmantošanu un 20.10.1992.

51noslēgto Nolīgumu par kravas vagonu kopīgas izmantošanas

52starpvalstu satiksmē principiem;

534) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder trešajām

54personām ("privātos" un "nomātos" vagonus

55DzTP un OSŽD dokumentu izpratnē), un kuri tiek pielaisti

56kursēšanai kopējā dzelzceļu tīklā;

575) piemērot LDZ saistošos starptautiskos (tranzīta, eksporta

58un importa) kravu pārvadājumu tarifus;

596) starptautisko kravu pārvadājumu nodrošināšanai izmantot LDZ

60iekšējos normatīvos dokumentus, tehnoloģiskos procesus, noslēgtos

61līgumus un LDZ saistošus starptautiskos normatīvos un tehniskos

62dokumentus un ierosināt to grozījumus;

637) ierosināt veikt grozījumus līgumos un normatīvajos

64dokumentos, kas saistīti ar norēķinu veikšanu ar ārvalstu

65dzelzceļa pārvadātājiem par dzelzceļa starptautiskajiem pasažieru

66un kravu pārvadājumiem, kā arī ierosināt jaunu līgumu

67noslēgšanu;

688) LDZ vārdā nodot DzTP noteikto operatīvo un statistisko

69informāciju;

709) slēgt pārvadājuma līguma blakus līgumus (par maksu par

71pārvadājumiem, par norēķiniem, par vagonu padošanu/novākšanu

72u.c.);

7310) veikt norēķinus ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par

74starptautiskiem kravu pārvadājumiem, vagonu izmantošanu;

7511) LDZ slēgt līgumus par kravas un vagonu nodošanas

76organizēšanu un vilces izmantošanu pārobežu satiksmē.

773.2. Dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā vēl bez LDZ Cargo

78sniedz divi uzņēmumi: AS "Baltijas tranzīta serviss"

79(turpmāk - BTS) un AS "Baltijas ekspresis" (turpmāk -

80BE).

81Saskaņā ar BTS 25.08.2010. vēstulē Nr. 477 29.01.2010. vēstulē

82Nr. 81 sniegto informāciju tā veic tikai tranzīta kravu

83pārvadājumus caur ostām un tās klienti ir (*). BTS nesniedz un

84tuvākajā nākotnē negatavojas sniegt kravu pārvadājumu

85pakalpojumus eksporta un importa kravām. BTS specializējas

86tranzīta kravu pārvadājumu darbībā un plāno attīstīt šo

87pārvadājumu darbības virzienu.

88Atbilstoši BTS 21.11.2011. vēstulē Nr.774 minētajai

89informācijai, BTS nevar pastāvīgi veikt visas darbības, lai

90nodrošinātu preču nodošanu un saņemšanu uz robežas. (*).

91BE ir sniegusi dzelzceļa kravu pārvadājumus AS

92"Ventbunkers" un AS "Ventspils Grain

93Terminal". (*).

94Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstuli

95Nr.04.1-02/5882 dzelzceļa pārvadājumos pa Latviju, Lietuvu un

96Igauniju nekādas papildus vienošanās nav nepieciešamas, jo

97pārvadātāja tiesības jau izriet no ES tiesības aktiem. Piemēram,

98ne Igaunija, ne Lietuva savā teritorijā nedrīkst ierobežot

99Latvijā licencētu dzelzceļa pārvadātāja darbību, jo tas būtu

100pretēji direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību

10110.panta 3.punkta prasībām, kas vēlākais 01.01.2007. dzelzceļa

102uzņēmumiem ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt

103infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu visu veidu

104dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus. Minētais noteikums

105izslēdz nepieciešamību saņemt vai nodot kravas uz dalībvalstu

106savstarpējās robežas, jo dod tiesības vienā dalībvalstī

107licencētam dzelzceļa pārvadātājam pilntiesīgi veikt pārvadājumus

108citas dalībvalsts teritorijā. Satiksmes ministrija turpat

109informē, ka 2005.gadā Baltkrievija ir atzinusi BE un BTS tiesības

110līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos, bet

111Krievijas valdība šādas tiesības nav pašreiz vēl

112apstiprinājusi.

113Tomēr tas, kuru pārvadātāju Krievijas vai Baltkrievijas puses

114pārvadātājs atzīs par saviem partneriem Latvijā, paliek

115pārvadātāju kompetencē un ir risināms starp pašiem

116pārvadātājiem.

117LDZ Cargo 29.06.2012. vēstulē Nr.K-4.-1/53 (saņemta KP

11802.07.2012.) saistībā ar BTS iespējām veikt preču saņemšanu un

119nodošanu uz Latvijas Republikas robežas, LDZ Cargo paskaidro:

120"(..) Saskaņā ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas

121publiski pieejamo informāciju AS "Baltijas Tranzīta

122serviss" ir izsniegta drošības sertifikāta B daļa, t.sk.

123piešķirtas tiesības braukt dzelzceļa iecirkņos līdz Igaunijas un

124Baltkrievijas valsts robežai. Šis fakts liecina par to, ka AS

125"Baltijas tranzīta serviss" ir jābūt līgumiem (varbūt

126arī vēstulēm vai citiem dokumentiem, kas apliecina šādu

127vienošanos) ar Baltkrievijas un Igaunijas valsts dzelzceļiem par

128kravas pārvadājumu organizēšanu un AS "Baltijas Tranzīta

129serviss" tiesībām iebraukt minēto kaimiņvalsts teritorijā un

130nodot/saņemt vagonus un kravu. Lietā esošajā Satiksmes

131ministrijas 17.11.2010. vēstulē Nr.04.1-02/5882 saskaņā ar

132Padomes direktīvas (1991.gada 29.jūlijs) par Kopienas dzelzceļa

133attīstību (91/440/EEK) 10.panta 3.punktu un arī 2.punktu, ir

134norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm un tādējādi gan

135Latvijai, gan Igaunijai ir pienākums nodrošināt vienā dalībvalstī

136licencētam dzelzceļa pārvadātājām iespējas piekļūt

137infrastruktūrai un pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas

138dalībvalsts teritorijā un preču nodošana un saņemšana uz robežas

139nav nepieciešama. LDZ Cargo atkārtoti uzsver, ka AS

140"Baltijas ekspresis" un AS "Baltijas tranzīta

141serviss" nav būtisku šķēršļu nodot un saņemt preces uz LR

142robežas. (..)" Turpat LDZ Cargo norāda, ka ņemot vērā,

143ka LDZ Cargo pārvadājuma apjoms attiecībā pret kopējo pārvadājumu

144apjomu ir samazinājies, savukārt BE un BTS pārvadājuma apjomi ir

145pieauguši šādas pārvadājuma apjomu attiecību tendences pierāda,

146ka visu šo pārvadātāju starpā pastāv aktīva konkurences

147sacensība, pie tam BE un BTS nesaskaras ar būtiskiem šķēršļiem

148savā darbībā.

149KP norāda, ka direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa

150attīstību attiecas uz pārvadātāju tiesībām piekļūt dzelzceļa

151infrastruktūrai ES dalībvalstīs. Savukārt, attiecībā uz parējām

152Latvijas robežvalstīm (Krievija, Baltkrievija) minētais

153regulējums neattiecas. Kā jau secināts iepriekš lēmumā, Krievijas

154valdība pašreiz nav apstiprinājusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi

155darboties starptautiskajos pārvadājumos (Satiksmes ministrijas

15617.11.2010. vēstule Nr.04.1-02/5882). KP rīcībā esošā BTS

15711.11.2011. vēstule Nr.744 norāda, (*).

158KP izvērtē LDZ Cargo tirgus varu eksporta un importa kravu

159pārvadājumu tirgū. Tā kā BTS un BE sniedz tikai dzelzceļa

160tranzītkravu pārvadājuma pakalpojumu, tad tranzītkravu

161pārvadājuma apjoma pieaugums BE un BTS neietekmē LDZ Cargo tirgus

162varas novērtējumu eksporta un importa kravu pārvadājumu

163tirgū.

164Ņemot vērā minēto, secināms, ka, neskatoties uz kopējo tirgu

165ES dalībvalstīs un Latvijas un ārvalstu noslēgtajiem sadarbības

166līgumiem, pašreiz LDZ Cargo faktiski vienīgais var veikt

167dzelzceļa kravu pārvadājumus ar robežas šķērsošanu, proti, nodot

168un pieņemt kravas tieši no ārvalstu dzelzceļa kravu pārvadātāja.

169(*). BTS un BE ir norādījuši, ka tie neveic un negatavojas sniegt

170dzelzceļa kravas pārvadājumus eksporta un importa kravu

171pārvadājumiem. Šie uzņēmumi sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu

172pakalpojumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tranzītpreču

173pārvadājumu organizēšanu vai veic terminālu darbību Latvijas

174ostās.

1753.3. Lai ienāktu Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū,

176nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Ievērojot to un LDZ Cargo

177tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu

178pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo

179īpašumu, tehnoloģiju un tiesības izmantot vagonus, kas pieder

180ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem un ir iekļauti vagonu kopējā

181parkā, ir pamats secināt, ka LDZ Cargo kā LDZ meitas uzņēmums

182atrodas īpašā stāvoklī Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū

183kopumā. LDZ Cargo neizjūt nopietnas konkurences spiedienu arī no

184citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to ierobežotās iespējas

185nodot/pieņemt kravu uz Latvijas robežas.

186Saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas 07.10.2010.

187vēstulē Nr.1-9/115 sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo

188Valsts dzelzceļa administrācijas 2010.gada pārskatu9 LDZ Cargo, BTS, BE

189tirgus daļas, kas aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku kravu

190pārvadājumu apjoms (neatkarīgi no pārvadājuma veida)

191tonnkilometros ir attēlotas 4. tabulā.

1924.tabula

193LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas

194Latvijas teritorijā 2008.-2010.gadā, %

195Uzņēmums

1962008.gads

1972009.gads

1982010.gads

199LDZ Cargo

20090,43

20178,23

20276,7

203BTS

2044,35

20515,65

20616,63

207BE

2085,22

2096,12

2106,67

211Saskaņā ar LDZ Cargo 2009.gada pārskatā norādīto, LDZ Cargo

212tranzītpārvadājumu īpatsvars no kopējā kravu pārvadājuma apjoma

2132009.gadā ir 89,8%. Tranzīta kravu pārvadājumos caur pieostu

214stacijām lielāko pārvadājuma apjoma daļu 2009.gadā nodrošināja

215Krievija - 71,8%, Baltkrievija - 24,5%, Ukraina 0,7%, Lietuva

2161,1%.

217Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju lielāko apgrozījumu

218no kopīgā kravu apgrozījuma pamatā veido tranzītkravu

219pārvadājumi, proti, 2008.gadā 86 %, 2009.gadā 90 % un 2010.gadā

22087 %. Pārējo kravu apgrozījuma daļu veido eksporta, importa un

221iekšzemes kravas pārvadājumi.

2223.4. Ņemot vērā visu iepriekš minēto kopsakarā, secināms, ka

223eksporta un importa dzelzceļa kravu pārvadājumos LDZ Cargo ir

224tirgus vara Latvijā, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu

225pircējiem nav iespēju izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.

226Tranzīta preces dzelzceļa kravu pārvadājumu caur Latvijas ostām

227gadījumā LDZ Cargo tirgus vara ir ierobežotāka, jo, izvēloties

228kombinētos pārvadājumus, tiek ņemti vērā arī iespējamie maršruti

229caur citām valstīm. Ņemot vērā LDZ Cargo dominējošo stāvokli

230importa un eksporta pārvadājumu tirgū Latvijas teritorijā,

231secināms, ka LDZ Cargo ir iespējams izmantot savu tirgus varu

232dzelzceļa pārvadājumos Latvijā.