3. pants

LDZ Cargo dominējošais stāvokļa

izvērtējums starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijas

teritorijā

Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka

dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus

dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū,

ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū

pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji

neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai

patērētājiem.

3.1. Saskaņā ar LDZ Cargo 2008.gada pārskatu, LDZ

reorganizācijas rezultātā LDZ Cargo tika piešķirtas tiesības

veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus. LDZ Cargo ir dibināta

09.12.2005., bet aktīvu saimniecisko darbību uzsāka pēc veiktās

reorganizācijas no 05.07.2007.

LDZ Cargo ietilpst LDZ koncernā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma

6.panta otrajai daļai LDZ ir publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītājs. Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 9.punktu pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir

viens tirgus dalībnieks. LDZ ir vēsturiski praktiski vienīgais

dzelzceļa kravu pārvadātājs ar ilggadēju praksi pārvadājumos,

nokomplektētu ritošo sastāvu, remonta bāzi un starptautiskajiem

sakariem.

Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto

informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts

starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana

pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek,

pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts

dzelzceļiem.

Atbilstoši LDZ un LDZ Cargo 04.07.2007. līguma Nr.DJu-9/780

noteikumiem, LDZ kā starptautiskajos līgumos atzīts

starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs piešķir LDZ Cargo tiesības

LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus,

izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju

un tiesības stāties līgumattiecībās ar trešajām personām. Ar

minēto līgumu LDZ bez īpaša pilnvarojuma piešķir LDZ Cargo

tiesības:

1) noformēt starptautisko dzelzceļa pavadzīmi un ar to

saistošus dokumentus, izmantojot LDZ saīsināto nosaukumu

"LDZ" un kodu "25";

2) uz starp pusēm noslēgta nomas līguma pamata izmantot LDZ

kravas vagonus un lokomotīves;

3) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu

dzelzceļa pārvadātājiem (ārvalstu dzelzceļa administrācijām vai

ārvalstu dzelzceļiem Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa

transporta padomes (turpmāk - DzTp) un OSŽD izpratnē, turpmāk -

ārvalstu dzelzceļa pārvadātāji) un ir iekļauti vagonu kopējā

parkā saskaņā ar 12.03.1993. noslēgto starpvaldību Vienošanos par

kravas vagonu un konteineru kopīgu izmantošanu un 20.10.1992.

noslēgto Nolīgumu par kravas vagonu kopīgas izmantošanas

starpvalstu satiksmē principiem;

4) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder trešajām

personām ("privātos" un "nomātos" vagonus

DzTP un OSŽD dokumentu izpratnē), un kuri tiek pielaisti

kursēšanai kopējā dzelzceļu tīklā;

5) piemērot LDZ saistošos starptautiskos (tranzīta, eksporta

un importa) kravu pārvadājumu tarifus;

6) starptautisko kravu pārvadājumu nodrošināšanai izmantot LDZ

iekšējos normatīvos dokumentus, tehnoloģiskos procesus, noslēgtos

līgumus un LDZ saistošus starptautiskos normatīvos un tehniskos

dokumentus un ierosināt to grozījumus;

7) ierosināt veikt grozījumus līgumos un normatīvajos

dokumentos, kas saistīti ar norēķinu veikšanu ar ārvalstu

dzelzceļa pārvadātājiem par dzelzceļa starptautiskajiem pasažieru

un kravu pārvadājumiem, kā arī ierosināt jaunu līgumu

noslēgšanu;

8) LDZ vārdā nodot DzTP noteikto operatīvo un statistisko

informāciju;

9) slēgt pārvadājuma līguma blakus līgumus (par maksu par

pārvadājumiem, par norēķiniem, par vagonu padošanu/novākšanu

u.c.);

10) veikt norēķinus ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par

starptautiskiem kravu pārvadājumiem, vagonu izmantošanu;

11) LDZ slēgt līgumus par kravas un vagonu nodošanas

organizēšanu un vilces izmantošanu pārobežu satiksmē.

3.2. Dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā vēl bez LDZ Cargo

sniedz divi uzņēmumi: AS "Baltijas tranzīta serviss"

(turpmāk - BTS) un AS "Baltijas ekspresis" (turpmāk -

BE).

Saskaņā ar BTS 25.08.2010. vēstulē Nr. 477 29.01.2010. vēstulē

Nr. 81 sniegto informāciju tā veic tikai tranzīta kravu

pārvadājumus caur ostām un tās klienti ir (*). BTS nesniedz un

tuvākajā nākotnē negatavojas sniegt kravu pārvadājumu

pakalpojumus eksporta un importa kravām. BTS specializējas

tranzīta kravu pārvadājumu darbībā un plāno attīstīt šo

pārvadājumu darbības virzienu.

Atbilstoši BTS 21.11.2011. vēstulē Nr.774 minētajai

informācijai, BTS nevar pastāvīgi veikt visas darbības, lai

nodrošinātu preču nodošanu un saņemšanu uz robežas. (*).

BE ir sniegusi dzelzceļa kravu pārvadājumus AS

"Ventbunkers" un AS "Ventspils Grain

Terminal". (*).

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstuli

Nr.04.1-02/5882 dzelzceļa pārvadājumos pa Latviju, Lietuvu un

Igauniju nekādas papildus vienošanās nav nepieciešamas, jo

pārvadātāja tiesības jau izriet no ES tiesības aktiem. Piemēram,

ne Igaunija, ne Lietuva savā teritorijā nedrīkst ierobežot

Latvijā licencētu dzelzceļa pārvadātāja darbību, jo tas būtu

pretēji direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību

10.panta 3.punkta prasībām, kas vēlākais 01.01.2007. dzelzceļa

uzņēmumiem ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt

infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu visu veidu

dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus. Minētais noteikums

izslēdz nepieciešamību saņemt vai nodot kravas uz dalībvalstu

savstarpējās robežas, jo dod tiesības vienā dalībvalstī

licencētam dzelzceļa pārvadātājam pilntiesīgi veikt pārvadājumus

citas dalībvalsts teritorijā. Satiksmes ministrija turpat

informē, ka 2005.gadā Baltkrievija ir atzinusi BE un BTS tiesības

līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos, bet

Krievijas valdība šādas tiesības nav pašreiz vēl

apstiprinājusi.

Tomēr tas, kuru pārvadātāju Krievijas vai Baltkrievijas puses

pārvadātājs atzīs par saviem partneriem Latvijā, paliek

pārvadātāju kompetencē un ir risināms starp pašiem

pārvadātājiem.

LDZ Cargo 29.06.2012. vēstulē Nr.K-4.-1/53 (saņemta KP

02.07.2012.) saistībā ar BTS iespējām veikt preču saņemšanu un

nodošanu uz Latvijas Republikas robežas, LDZ Cargo paskaidro:

"(..) Saskaņā ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas

publiski pieejamo informāciju AS "Baltijas Tranzīta

serviss" ir izsniegta drošības sertifikāta B daļa, t.sk.

piešķirtas tiesības braukt dzelzceļa iecirkņos līdz Igaunijas un

Baltkrievijas valsts robežai. Šis fakts liecina par to, ka AS

"Baltijas tranzīta serviss" ir jābūt līgumiem (varbūt

arī vēstulēm vai citiem dokumentiem, kas apliecina šādu

vienošanos) ar Baltkrievijas un Igaunijas valsts dzelzceļiem par

kravas pārvadājumu organizēšanu un AS "Baltijas Tranzīta

serviss" tiesībām iebraukt minēto kaimiņvalsts teritorijā un

nodot/saņemt vagonus un kravu. Lietā esošajā Satiksmes

ministrijas 17.11.2010. vēstulē Nr.04.1-02/5882 saskaņā ar

Padomes direktīvas (1991.gada 29.jūlijs) par Kopienas dzelzceļa

attīstību (91/440/EEK) 10.panta 3.punktu un arī 2.punktu, ir

norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm un tādējādi gan

Latvijai, gan Igaunijai ir pienākums nodrošināt vienā dalībvalstī

licencētam dzelzceļa pārvadātājām iespējas piekļūt

infrastruktūrai un pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas

dalībvalsts teritorijā un preču nodošana un saņemšana uz robežas

nav nepieciešama. LDZ Cargo atkārtoti uzsver, ka AS

"Baltijas ekspresis" un AS "Baltijas tranzīta

serviss" nav būtisku šķēršļu nodot un saņemt preces uz LR

robežas. (..)" Turpat LDZ Cargo norāda, ka ņemot vērā,

ka LDZ Cargo pārvadājuma apjoms attiecībā pret kopējo pārvadājumu

apjomu ir samazinājies, savukārt BE un BTS pārvadājuma apjomi ir

pieauguši šādas pārvadājuma apjomu attiecību tendences pierāda,

ka visu šo pārvadātāju starpā pastāv aktīva konkurences

sacensība, pie tam BE un BTS nesaskaras ar būtiskiem šķēršļiem

savā darbībā.

KP norāda, ka direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa

attīstību attiecas uz pārvadātāju tiesībām piekļūt dzelzceļa

infrastruktūrai ES dalībvalstīs. Savukārt, attiecībā uz parējām

Latvijas robežvalstīm (Krievija, Baltkrievija) minētais

regulējums neattiecas. Kā jau secināts iepriekš lēmumā, Krievijas

valdība pašreiz nav apstiprinājusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi

darboties starptautiskajos pārvadājumos (Satiksmes ministrijas

17.11.2010. vēstule Nr.04.1-02/5882). KP rīcībā esošā BTS

11.11.2011. vēstule Nr.744 norāda, (*).

KP izvērtē LDZ Cargo tirgus varu eksporta un importa kravu

pārvadājumu tirgū. Tā kā BTS un BE sniedz tikai dzelzceļa

tranzītkravu pārvadājuma pakalpojumu, tad tranzītkravu

pārvadājuma apjoma pieaugums BE un BTS neietekmē LDZ Cargo tirgus

varas novērtējumu eksporta un importa kravu pārvadājumu

tirgū.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka, neskatoties uz kopējo tirgu

ES dalībvalstīs un Latvijas un ārvalstu noslēgtajiem sadarbības

līgumiem, pašreiz LDZ Cargo faktiski vienīgais var veikt

dzelzceļa kravu pārvadājumus ar robežas šķērsošanu, proti, nodot

un pieņemt kravas tieši no ārvalstu dzelzceļa kravu pārvadātāja.

(*). BTS un BE ir norādījuši, ka tie neveic un negatavojas sniegt

dzelzceļa kravas pārvadājumus eksporta un importa kravu

pārvadājumiem. Šie uzņēmumi sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu

pakalpojumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tranzītpreču

pārvadājumu organizēšanu vai veic terminālu darbību Latvijas

ostās.

3.3. Lai ienāktu Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū,

nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Ievērojot to un LDZ Cargo

tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu

pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo

īpašumu, tehnoloģiju un tiesības izmantot vagonus, kas pieder

ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem un ir iekļauti vagonu kopējā

parkā, ir pamats secināt, ka LDZ Cargo kā LDZ meitas uzņēmums

atrodas īpašā stāvoklī Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū

kopumā. LDZ Cargo neizjūt nopietnas konkurences spiedienu arī no

citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to ierobežotās iespējas

nodot/pieņemt kravu uz Latvijas robežas.

Saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas 07.10.2010.

vēstulē Nr.1-9/115 sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo

Valsts dzelzceļa administrācijas 2010.gada pārskatu9 LDZ Cargo, BTS, BE

tirgus daļas, kas aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku kravu

pārvadājumu apjoms (neatkarīgi no pārvadājuma veida)

tonnkilometros ir attēlotas 4. tabulā.

4.tabula

LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas

Latvijas teritorijā 2008.-2010.gadā, %

Uzņēmums

2008.gads

2009.gads

2010.gads

LDZ Cargo

90,43

78,23

76,7

BTS

4,35

15,65

16,63

BE

5,22

6,12

6,67

Saskaņā ar LDZ Cargo 2009.gada pārskatā norādīto, LDZ Cargo

tranzītpārvadājumu īpatsvars no kopējā kravu pārvadājuma apjoma

2009.gadā ir 89,8%. Tranzīta kravu pārvadājumos caur pieostu

stacijām lielāko pārvadājuma apjoma daļu 2009.gadā nodrošināja

Krievija - 71,8%, Baltkrievija - 24,5%, Ukraina 0,7%, Lietuva

1,1%.

Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju lielāko apgrozījumu

no kopīgā kravu apgrozījuma pamatā veido tranzītkravu

pārvadājumi, proti, 2008.gadā 86 %, 2009.gadā 90 % un 2010.gadā

87 %. Pārējo kravu apgrozījuma daļu veido eksporta, importa un

iekšzemes kravas pārvadājumi.

3.4. Ņemot vērā visu iepriekš minēto kopsakarā, secināms, ka

eksporta un importa dzelzceļa kravu pārvadājumos LDZ Cargo ir

tirgus vara Latvijā, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu

pircējiem nav iespēju izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.

Tranzīta preces dzelzceļa kravu pārvadājumu caur Latvijas ostām

gadījumā LDZ Cargo tirgus vara ir ierobežotāka, jo, izvēloties

kombinētos pārvadājumus, tiek ņemti vērā arī iespējamie maršruti

caur citām valstīm. Ņemot vērā LDZ Cargo dominējošo stāvokli

importa un eksporta pārvadājumu tirgū Latvijas teritorijā,

secināms, ka LDZ Cargo ir iespējams izmantot savu tirgus varu

dzelzceļa pārvadājumos Latvijā.