1SIA "Dubultu šķelda"
2sniegtais viedoklis
31) SIA "Dubultu šķelda" norāda uz neprecizitāti
45.2.5.2.apakšpunktā ietvertajos aprēķinos, norādot, ka
5Konkurences padome nepareizi secinājusi, ka, ja no SIA
6"Dubultu šķelda" iepirkto siltumenerģiju 30 000 MWh
7apjomā SIA "Jūrmalas siltums" ražotu pati, SIA
8"Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams papildus
9iegādāties 3 314 SEG emisiju kvotas.
10SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka 30 000 MWh
11siltumenerģijas ražošanai ar dabasgāzi nepieciešamas 6 390 SEG
12emisiju kvotas (30 000MWh * 0,213 kvotas/MWh = 6 390 kvotas),
13tādējādi, ņemot vērā SEG emisiju kvotu 2010.gada decembra mēneša
14vidējo cenu (10,08LVL par vienu SEG emisiju kvotu), SIA
15"Jūrmalas siltums" izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni
1664 411 LVL nevis 33 405,12 LVL, kā minēts Konkurences padomes
17vēstulē.
18Konkurences padome skaidro, ka SIA "Dubultu šķelda"
19pareizi aprēķinājusi, ka vispārīgā gadījumā 30 000 MWh
20siltumenerģijas saražošanai ar dabasgāzi kopā nepieciešamas aptuveni 6
21390 SEG emisiju kvotas, tomēr konkrētajā gadījumā, kā jau sīkāk
22skaidrots gan lēmuma 5.2.4.apakšpunktā, gan arī
235.2.5.2.apakšpunktā, SIA "Jūrmalas siltums" noteikts
24apjoms SEG emisijas kvotu tiek piešķirts saskaņā ar Emisiju kvotu
25sadales plānu 2008.-2012.gadam. SIA "Jūrmalas siltums"
26ar tai piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu ir pietiekoši, lai
27saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.
28Saskaņā ar Vienošanās SIA "Jūrmalas siltums" bija
29paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA
30"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh
31siltumenerģijas. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem,
32Konkurences padome secina, ka, ņemot vērā piešķirto SEG emisiju
33kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA
34"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma
35saražošanai (ja SIA "Jūrmalas siltums" neiepirktu
36siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda", bet visu apjomu
37saražotu pati) SIA "Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams
38iegādāties papildus
39(papildus pie piešķirtajām SEG emisiju kvotām) 3 314 SEG emisiju
40kvotas (par saražoto siltumenerģijas apjomu virs 154 779
41MWh).
422) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,
43kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" uzskata par svarīgu
44atzīmēt, ka "faktiskais 2010.gada novembrī vidējais
45stundā iepirktais siltuma daudzums no SIA "Dubultu
46šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132 MWh diennaktī),
47savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums" rīkojuma par
48ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktais siltuma
49daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms rīkojuma
50iepirktā apjoma", uzsverot, ka 2010.gada novembra mēneša
51vidējā siltuma slodze bija 5,6 MW, un SIA "Dubultu
52šķelda" saražoja 99,7% no nepieciešamā siltumenerģijas
53daudzuma, savukārt 2010.gada decembra mēneša vidējā siltuma
54slodze bija 9,15 MW, bet jaudas ierobežošanas rezultātā SIA
55"Dubultu šķelda" saražoja tikai 44,4% no nepieciešamā
56siltuma daudzuma, lai gan varēja saražot 99,0%.
57Konkurences padome norāda, ka minētais SIA "Jūrmalas
58siltums" skaidrojums nav ņemts vērā izdarot secinājumus
59Lietā, jo tas Konkurences padomes ieskatā nekādā veidā neietekmē
60un nemaina konstatētos faktus Lietā, kā arī neskaidro
61siltumenerģijas iepirkuma apjoma samazināšanas iemeslus.
62Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā, ka
632010.gada decembra mēneša vidējā slodze bija 9,15 MW, var
64pieņemt, ka atbilstoši diennakts temperatūras svārstībām (starp
65nakti un dienu), atsevišķos periodos (naktīs un rīta stundās)
66nepieciešamā siltuma jauda bija lielāka par 9,15 MW, savukārt
67dienā nepieciešamā siltumenerģijas ražošanas jauda bija mazāka.
68Ņemot vērā minēto, kā arī SIA "Dubultu šķelda" sniegto
69informāciju par optimālo (8,5 MW) un maksimālo (9,5 MW) ar šķeldu
70kurināmā apkures katla jaudu (23.12.2010. vēstule
71Nr.10/12/23-01), Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu
72šķelda" apgalvojums, ka tā varēja saražot 99,0% no decembrī
73nepieciešamās siltumenerģijas apjoma, nav patiess.
743) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,
75kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas jaudas
76ierobežošanu saista ar sava gāzes katla Nr.4 optimālo ražošanas
77jaudu 8,60 MW apmērā, ja pēc pašas SIA "Jūrmalas
78siltums" sniegtās informācijas katla darbības vidējā jauda
792010.gada decembra mēnesī bija 5,12 MW.
80Vienlaikus SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka saskaņā
81ar SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas un gāzes
82patēriņa uzskaites žurnālu datiem 2010.gada decembrī gāzes katls
83Nr.4 ar optimālai jaudai tuvu ražošanas jaudu ir strādājis tikai
842 diennaktis - 2.decembrī vidējā ražošanas jauda bija 8,70 MW un
8524.decembrī - 8,62 MW. Gāzes patēriņš šajos datumos bija 127,07
86nm3 un 121,31 nm3. Tādējādi SIA
87"Dubultu šķelda" apšauba SIA "Jūrmalas
88siltums" sniegto informāciju, ka "iepriekšējo gadu
89apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,
90dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112
91nm3", papildus to pamatojot ar apkures katla
92lietderības koeficientu, kuram pie SIA "Jūrmalas
93siltums" norādītā gāzes patēriņa apjoma būtu jābūt 96%, kas
94ir pretrunā ar teorētisko informāciju zinātniski pētnieciskajos
95materiālos.
96Tāpat SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Konkurences
97padome ražošanas izmaksu aprēķinā pielietojusi teorētisko gāzes
98patēriņu, lai gan 2010.gada decembra faktiskais gāzes patēriņš un
99arī tarifa aprēķinā iekļautais gāzes patēriņš ir augstāks.
100Konkurences padome lēmuma 6.2.apakšpunktā, balstoties uz SIA
101"Jūrmalas siltums" sniegto apkures katlu tehnisko
102informāciju un skaidrojumiem, secināja, ka SIA "Jūrmalas
103siltums" apgalvojums, ka apkures katla Nr.4 optimālākā
104darbība ir pie jaudas 8,6 MW, ir pamatots. Tāpat jau iepriekšējā
105punktā Konkurences padome skaidroja, ka diennakts vidējā jauda
106atspoguļo vidējo ražošanas jaudu kopumā konkrētajā diennaktī, kas
107nozīmē, ka ražošanas jauda ir bijusi lielāka vienā diennakts
108laikā un attiecīgi mazāka nekā vidējais rādītājs citā diennakts
109laikā. Tāpat 2010.gada decembra mēneša vidējo jaudu nevar
110uzskatīt par pietiekami objektīvu ražošanas raksturojošo
111rādītāju, ņemot vērā, ka mēneša ietvaros gaisa temperatūra ir
112svārstīga, tādējādi arī nepieciešamā ražošanas jauda konkrētajā
113brīdī attiecīgi palielinās vai samazinās (siltumenerģijas
114ražošanas jauda ir atkarīga no patērētājiem nepieciešamās
115siltumenerģijas apjoma).
116Balstoties uz to var pieņemt, ka diennaktīs, kad vidējā
117ražošanas jauda ir bijusi 8,70 MW un 8,62 MW (kā to norāda SIA
118"Dubultu šķelda"), ražošanas faktiskā jauda konkrētā
119diennakts laikā visticamāk ir bijusi svārstīga (atšķirīga
120ražošanas jauda naktī un dienā), tādējādi SIA "Jūrmalas
121siltums" apkures katla Nr.4 faktiskā ražošanas jauda kādu
122diennakts periodu bija lielākā par optimālo, bet citu diennakts
123periodu katls tika darbināts ar mazāku jaudu. Ņemot vērā apkures
124katla Nr.4 tehniskos rādītājus (skatīt 1.attēlu), secināms, ka,
125gan palielinot katla ražošanas jaudu virs optimālās ražošanas
126jaudas (8,6 MW), gan arī jaudu samazinot zem optimālās ražošanas
127jaudas, dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas 1 MWh saražošanai
128palielinās, tādējādi izskaidrojot uzskaites žurnālā fiksēto
129faktisko dabasgāzes patēriņu. Vienlaikus Konkurences padome
130norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" apgalvojums par
131optimālo katla ražošanas jaudu un dabasgāzes patēriņu ir pamatots
132ar SIA "MRK Serviss" 2008.gada 6.martā sastādīto režīmu
133karti, kas sastādīta balstoties uz faktiskajiem katla darbības
134rādītāju mērījumiem, tādējādi Konkurences padomei nav pamata
135apšaubīt SIA "Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas
136patiesumu.
1374) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka "nav
138saprotams, kāpēc, "ražošanas efektivitātes
139paaugstināšanai", SIA "Jūrmalas siltums" ierobežo
140SIA "Dubultu šķelda" ražošanas jaudu, palaiž
141ekspluatācijā gāzes katlu Nr.4, kuram pēc pašas SIA
142"Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas gāzes patēriņš
1432010.gada decembra mēnesī bija 122,24 nm3/MWh pie
144vidējās mēneša ražošanas jaudas 5,12 MW, bet neļauj SIA
145"Dubultu šķelda" strādāt ar jaudu 8,5 MW un nepalaiž
146ekspluatācijā gāzes katlu Nr.5 ar jaudu 2,5 MW, pie kuras saskaņā
147ar SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto grafiku gāzes
148patēriņš ir 114 nm3/MWh."
149Konkurences padome norāda, ka situācijā, kad SIA
150"Jūrmalas siltums" ir pamatoti izdevīgāk ražot
151siltumenerģiju pašai gan ar apkures katlu Nr.4, gan arī ar
152apkures katlu Nr.5 (pamatojums sniegts 6.2.apakšpunktā), SIA
153"Jūrmalas siltums" nav pienākuma iepirkt siltumenerģiju
154no SIA "Dubultu šķelda". Konkurences padomes kompetencē
155nav vērtēt SIA "Jūrmalas siltums" rīcības pamatotību un
156motivāciju, ražojot siltumenerģiju ar apkures katlu Nr.4, ja
157atbilstoši Konkurences padomes rīcībā esošajai informācijai
158siltumenerģijas ražošana ar apkures katlu Nr.5 būtu ekonomiski
159izdevīgāka (samazinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas). Tas,
160kurā katlā SIA "Jūrmalas siltums" nodrošina faktisko
161siltumenerģijas ražošanu, šajā gadījumā ir SIA "Jūrmalas
162siltums" stratēģijas, uzņēmuma politikas u.tml. jautājums,
163kurš nekādā veidā neietekmē Lietā izdarītos secinājumus.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.