Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

SIA "Dubultu šķelda"

sniegtais viedoklis

1) SIA "Dubultu šķelda" norāda uz neprecizitāti

5.2.5.2.apakšpunktā ietvertajos aprēķinos, norādot, ka

Konkurences padome nepareizi secinājusi, ka, ja no SIA

"Dubultu šķelda" iepirkto siltumenerģiju 30 000 MWh

apjomā SIA "Jūrmalas siltums" ražotu pati, SIA

"Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams papildus

iegādāties 3 314 SEG emisiju kvotas.

SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka 30 000 MWh

siltumenerģijas ražošanai ar dabasgāzi nepieciešamas 6 390 SEG

emisiju kvotas (30 000MWh * 0,213 kvotas/MWh = 6 390 kvotas),

tādējādi, ņemot vērā SEG emisiju kvotu 2010.gada decembra mēneša

vidējo cenu (10,08LVL par vienu SEG emisiju kvotu), SIA

"Jūrmalas siltums" izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni

64 411 LVL nevis 33 405,12 LVL, kā minēts Konkurences padomes

vēstulē.

Konkurences padome skaidro, ka SIA "Dubultu šķelda"

pareizi aprēķinājusi, ka vispārīgā gadījumā 30 000 MWh

siltumenerģijas saražošanai ar dabasgāzi kopā nepieciešamas aptuveni 6

390 SEG emisiju kvotas, tomēr konkrētajā gadījumā, kā jau sīkāk

skaidrots gan lēmuma 5.2.4.apakšpunktā, gan arī

5.2.5.2.apakšpunktā, SIA "Jūrmalas siltums" noteikts

apjoms SEG emisijas kvotu tiek piešķirts saskaņā ar Emisiju kvotu

sadales plānu 2008.-2012.gadam. SIA "Jūrmalas siltums"

ar tai piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu ir pietiekoši, lai

saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.

Saskaņā ar Vienošanās SIA "Jūrmalas siltums" bija

paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA

"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh

siltumenerģijas. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem,

Konkurences padome secina, ka, ņemot vērā piešķirto SEG emisiju

kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA

"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma

saražošanai (ja SIA "Jūrmalas siltums" neiepirktu

siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda", bet visu apjomu

saražotu pati) SIA "Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams

iegādāties papildus

(papildus pie piešķirtajām SEG emisiju kvotām) 3 314 SEG emisiju

kvotas (par saražoto siltumenerģijas apjomu virs 154 779

MWh).

2) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,

kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" uzskata par svarīgu

atzīmēt, ka "faktiskais 2010.gada novembrī vidējais

stundā iepirktais siltuma daudzums no SIA "Dubultu

šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132 MWh diennaktī),

savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums" rīkojuma par

ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktais siltuma

daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms rīkojuma

iepirktā apjoma", uzsverot, ka 2010.gada novembra mēneša

vidējā siltuma slodze bija 5,6 MW, un SIA "Dubultu

šķelda" saražoja 99,7% no nepieciešamā siltumenerģijas

daudzuma, savukārt 2010.gada decembra mēneša vidējā siltuma

slodze bija 9,15 MW, bet jaudas ierobežošanas rezultātā SIA

"Dubultu šķelda" saražoja tikai 44,4% no nepieciešamā

siltuma daudzuma, lai gan varēja saražot 99,0%.

Konkurences padome norāda, ka minētais SIA "Jūrmalas

siltums" skaidrojums nav ņemts vērā izdarot secinājumus

Lietā, jo tas Konkurences padomes ieskatā nekādā veidā neietekmē

un nemaina konstatētos faktus Lietā, kā arī neskaidro

siltumenerģijas iepirkuma apjoma samazināšanas iemeslus.

Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā, ka

2010.gada decembra mēneša vidējā slodze bija 9,15 MW, var

pieņemt, ka atbilstoši diennakts temperatūras svārstībām (starp

nakti un dienu), atsevišķos periodos (naktīs un rīta stundās)

nepieciešamā siltuma jauda bija lielāka par 9,15 MW, savukārt

dienā nepieciešamā siltumenerģijas ražošanas jauda bija mazāka.

Ņemot vērā minēto, kā arī SIA "Dubultu šķelda" sniegto

informāciju par optimālo (8,5 MW) un maksimālo (9,5 MW) ar šķeldu

kurināmā apkures katla jaudu (23.12.2010. vēstule

Nr.10/12/23-01), Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu

šķelda" apgalvojums, ka tā varēja saražot 99,0% no decembrī

nepieciešamās siltumenerģijas apjoma, nav patiess.

3) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,

kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas jaudas

ierobežošanu saista ar sava gāzes katla Nr.4 optimālo ražošanas

jaudu 8,60 MW apmērā, ja pēc pašas SIA "Jūrmalas

siltums" sniegtās informācijas katla darbības vidējā jauda

2010.gada decembra mēnesī bija 5,12 MW.

Vienlaikus SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka saskaņā

ar SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas un gāzes

patēriņa uzskaites žurnālu datiem 2010.gada decembrī gāzes katls

Nr.4 ar optimālai jaudai tuvu ražošanas jaudu ir strādājis tikai

2 diennaktis - 2.decembrī vidējā ražošanas jauda bija 8,70 MW un

24.decembrī - 8,62 MW. Gāzes patēriņš šajos datumos bija 127,07

nm3 un 121,31 nm3. Tādējādi SIA

"Dubultu šķelda" apšauba SIA "Jūrmalas

siltums" sniegto informāciju, ka "iepriekšējo gadu

apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,

dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112

nm3", papildus to pamatojot ar apkures katla

lietderības koeficientu, kuram pie SIA "Jūrmalas

siltums" norādītā gāzes patēriņa apjoma būtu jābūt 96%, kas

ir pretrunā ar teorētisko informāciju zinātniski pētnieciskajos

materiālos.

Tāpat SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Konkurences

padome ražošanas izmaksu aprēķinā pielietojusi teorētisko gāzes

patēriņu, lai gan 2010.gada decembra faktiskais gāzes patēriņš un

arī tarifa aprēķinā iekļautais gāzes patēriņš ir augstāks.

Konkurences padome lēmuma 6.2.apakšpunktā, balstoties uz SIA

"Jūrmalas siltums" sniegto apkures katlu tehnisko

informāciju un skaidrojumiem, secināja, ka SIA "Jūrmalas

siltums" apgalvojums, ka apkures katla Nr.4 optimālākā

darbība ir pie jaudas 8,6 MW, ir pamatots. Tāpat jau iepriekšējā

punktā Konkurences padome skaidroja, ka diennakts vidējā jauda

atspoguļo vidējo ražošanas jaudu kopumā konkrētajā diennaktī, kas

nozīmē, ka ražošanas jauda ir bijusi lielāka vienā diennakts

laikā un attiecīgi mazāka nekā vidējais rādītājs citā diennakts

laikā. Tāpat 2010.gada decembra mēneša vidējo jaudu nevar

uzskatīt par pietiekami objektīvu ražošanas raksturojošo

rādītāju, ņemot vērā, ka mēneša ietvaros gaisa temperatūra ir

svārstīga, tādējādi arī nepieciešamā ražošanas jauda konkrētajā

brīdī attiecīgi palielinās vai samazinās (siltumenerģijas

ražošanas jauda ir atkarīga no patērētājiem nepieciešamās

siltumenerģijas apjoma).

Balstoties uz to var pieņemt, ka diennaktīs, kad vidējā

ražošanas jauda ir bijusi 8,70 MW un 8,62 MW (kā to norāda SIA

"Dubultu šķelda"), ražošanas faktiskā jauda konkrētā

diennakts laikā visticamāk ir bijusi svārstīga (atšķirīga

ražošanas jauda naktī un dienā), tādējādi SIA "Jūrmalas

siltums" apkures katla Nr.4 faktiskā ražošanas jauda kādu

diennakts periodu bija lielākā par optimālo, bet citu diennakts

periodu katls tika darbināts ar mazāku jaudu. Ņemot vērā apkures

katla Nr.4 tehniskos rādītājus (skatīt 1.attēlu), secināms, ka,

gan palielinot katla ražošanas jaudu virs optimālās ražošanas

jaudas (8,6 MW), gan arī jaudu samazinot zem optimālās ražošanas

jaudas, dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas 1 MWh saražošanai

palielinās, tādējādi izskaidrojot uzskaites žurnālā fiksēto

faktisko dabasgāzes patēriņu. Vienlaikus Konkurences padome

norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" apgalvojums par

optimālo katla ražošanas jaudu un dabasgāzes patēriņu ir pamatots

ar SIA "MRK Serviss" 2008.gada 6.martā sastādīto režīmu

karti, kas sastādīta balstoties uz faktiskajiem katla darbības

rādītāju mērījumiem, tādējādi Konkurences padomei nav pamata

apšaubīt SIA "Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas

patiesumu.

4) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka "nav

saprotams, kāpēc, "ražošanas efektivitātes

paaugstināšanai", SIA "Jūrmalas siltums" ierobežo

SIA "Dubultu šķelda" ražošanas jaudu, palaiž

ekspluatācijā gāzes katlu Nr.4, kuram pēc pašas SIA

"Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas gāzes patēriņš

2010.gada decembra mēnesī bija 122,24 nm3/MWh pie

vidējās mēneša ražošanas jaudas 5,12 MW, bet neļauj SIA

"Dubultu šķelda" strādāt ar jaudu 8,5 MW un nepalaiž

ekspluatācijā gāzes katlu Nr.5 ar jaudu 2,5 MW, pie kuras saskaņā

ar SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto grafiku gāzes

patēriņš ir 114 nm3/MWh."

Konkurences padome norāda, ka situācijā, kad SIA

"Jūrmalas siltums" ir pamatoti izdevīgāk ražot

siltumenerģiju pašai gan ar apkures katlu Nr.4, gan arī ar

apkures katlu Nr.5 (pamatojums sniegts 6.2.apakšpunktā), SIA

"Jūrmalas siltums" nav pienākuma iepirkt siltumenerģiju

no SIA "Dubultu šķelda". Konkurences padomes kompetencē

nav vērtēt SIA "Jūrmalas siltums" rīcības pamatotību un

motivāciju, ražojot siltumenerģiju ar apkures katlu Nr.4, ja

atbilstoši Konkurences padomes rīcībā esošajai informācijai

siltumenerģijas ražošana ar apkures katlu Nr.5 būtu ekonomiski

izdevīgāka (samazinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas). Tas,

kurā katlā SIA "Jūrmalas siltums" nodrošina faktisko

siltumenerģijas ražošanu, šajā gadījumā ir SIA "Jūrmalas

siltums" stratēģijas, uzņēmuma politikas u.tml. jautājums,

kurš nekādā veidā neietekmē Lietā izdarītos secinājumus.