JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

7. pantsViss likums

1SIA "Dubultu šķelda"

2sniegtais viedoklis

31) SIA "Dubultu šķelda" norāda uz neprecizitāti

45.2.5.2.apakšpunktā ietvertajos aprēķinos, norādot, ka

5Konkurences padome nepareizi secinājusi, ka, ja no SIA

6"Dubultu šķelda" iepirkto siltumenerģiju 30 000 MWh

7apjomā SIA "Jūrmalas siltums" ražotu pati, SIA

8"Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams papildus

9iegādāties 3 314 SEG emisiju kvotas.

10SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka 30 000 MWh

11siltumenerģijas ražošanai ar dabasgāzi nepieciešamas 6 390 SEG

12emisiju kvotas (30 000MWh * 0,213 kvotas/MWh = 6 390 kvotas),

13tādējādi, ņemot vērā SEG emisiju kvotu 2010.gada decembra mēneša

14vidējo cenu (10,08LVL par vienu SEG emisiju kvotu), SIA

15"Jūrmalas siltums" izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni

1664 411 LVL nevis 33 405,12 LVL, kā minēts Konkurences padomes

17vēstulē.

18Konkurences padome skaidro, ka SIA "Dubultu šķelda"

19pareizi aprēķinājusi, ka vispārīgā gadījumā 30 000 MWh

20siltumenerģijas saražošanai ar dabasgāzi kopā nepieciešamas aptuveni 6

21390 SEG emisiju kvotas, tomēr konkrētajā gadījumā, kā jau sīkāk

22skaidrots gan lēmuma 5.2.4.apakšpunktā, gan arī

235.2.5.2.apakšpunktā, SIA "Jūrmalas siltums" noteikts

24apjoms SEG emisijas kvotu tiek piešķirts saskaņā ar Emisiju kvotu

25sadales plānu 2008.-2012.gadam. SIA "Jūrmalas siltums"

26ar tai piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu ir pietiekoši, lai

27saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas.

28Saskaņā ar Vienošanās SIA "Jūrmalas siltums" bija

29paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA

30"Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh

31siltumenerģijas. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem,

32Konkurences padome secina, ka, ņemot vērā piešķirto SEG emisiju

33kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA

34"Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma

35saražošanai (ja SIA "Jūrmalas siltums" neiepirktu

36siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda", bet visu apjomu

37saražotu pati) SIA "Jūrmalas siltums" būtu nepieciešams

38iegādāties papildus

39(papildus pie piešķirtajām SEG emisiju kvotām) 3 314 SEG emisiju

40kvotas (par saražoto siltumenerģijas apjomu virs 154 779

41MWh).

422) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,

43kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" uzskata par svarīgu

44atzīmēt, ka "faktiskais 2010.gada novembrī vidējais

45stundā iepirktais siltuma daudzums no SIA "Dubultu

46šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132 MWh diennaktī),

47savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums" rīkojuma par

48ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktais siltuma

49daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms rīkojuma

50iepirktā apjoma", uzsverot, ka 2010.gada novembra mēneša

51vidējā siltuma slodze bija 5,6 MW, un SIA "Dubultu

52šķelda" saražoja 99,7% no nepieciešamā siltumenerģijas

53daudzuma, savukārt 2010.gada decembra mēneša vidējā siltuma

54slodze bija 9,15 MW, bet jaudas ierobežošanas rezultātā SIA

55"Dubultu šķelda" saražoja tikai 44,4% no nepieciešamā

56siltuma daudzuma, lai gan varēja saražot 99,0%.

57Konkurences padome norāda, ka minētais SIA "Jūrmalas

58siltums" skaidrojums nav ņemts vērā izdarot secinājumus

59Lietā, jo tas Konkurences padomes ieskatā nekādā veidā neietekmē

60un nemaina konstatētos faktus Lietā, kā arī neskaidro

61siltumenerģijas iepirkuma apjoma samazināšanas iemeslus.

62Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā, ka

632010.gada decembra mēneša vidējā slodze bija 9,15 MW, var

64pieņemt, ka atbilstoši diennakts temperatūras svārstībām (starp

65nakti un dienu), atsevišķos periodos (naktīs un rīta stundās)

66nepieciešamā siltuma jauda bija lielāka par 9,15 MW, savukārt

67dienā nepieciešamā siltumenerģijas ražošanas jauda bija mazāka.

68Ņemot vērā minēto, kā arī SIA "Dubultu šķelda" sniegto

69informāciju par optimālo (8,5 MW) un maksimālo (9,5 MW) ar šķeldu

70kurināmā apkures katla jaudu (23.12.2010. vēstule

71Nr.10/12/23-01), Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu

72šķelda" apgalvojums, ka tā varēja saražot 99,0% no decembrī

73nepieciešamās siltumenerģijas apjoma, nav patiess.

743) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka nav saprotams,

75kāpēc SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas jaudas

76ierobežošanu saista ar sava gāzes katla Nr.4 optimālo ražošanas

77jaudu 8,60 MW apmērā, ja pēc pašas SIA "Jūrmalas

78siltums" sniegtās informācijas katla darbības vidējā jauda

792010.gada decembra mēnesī bija 5,12 MW.

80Vienlaikus SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka saskaņā

81ar SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas un gāzes

82patēriņa uzskaites žurnālu datiem 2010.gada decembrī gāzes katls

83Nr.4 ar optimālai jaudai tuvu ražošanas jaudu ir strādājis tikai

842 diennaktis - 2.decembrī vidējā ražošanas jauda bija 8,70 MW un

8524.decembrī - 8,62 MW. Gāzes patēriņš šajos datumos bija 127,07

86nm3 un 121,31 nm3. Tādējādi SIA

87"Dubultu šķelda" apšauba SIA "Jūrmalas

88siltums" sniegto informāciju, ka "iepriekšējo gadu

89apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW,

90dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112

91nm3", papildus to pamatojot ar apkures katla

92lietderības koeficientu, kuram pie SIA "Jūrmalas

93siltums" norādītā gāzes patēriņa apjoma būtu jābūt 96%, kas

94ir pretrunā ar teorētisko informāciju zinātniski pētnieciskajos

95materiālos.

96Tāpat SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Konkurences

97padome ražošanas izmaksu aprēķinā pielietojusi teorētisko gāzes

98patēriņu, lai gan 2010.gada decembra faktiskais gāzes patēriņš un

99arī tarifa aprēķinā iekļautais gāzes patēriņš ir augstāks.

100Konkurences padome lēmuma 6.2.apakšpunktā, balstoties uz SIA

101"Jūrmalas siltums" sniegto apkures katlu tehnisko

102informāciju un skaidrojumiem, secināja, ka SIA "Jūrmalas

103siltums" apgalvojums, ka apkures katla Nr.4 optimālākā

104darbība ir pie jaudas 8,6 MW, ir pamatots. Tāpat jau iepriekšējā

105punktā Konkurences padome skaidroja, ka diennakts vidējā jauda

106atspoguļo vidējo ražošanas jaudu kopumā konkrētajā diennaktī, kas

107nozīmē, ka ražošanas jauda ir bijusi lielāka vienā diennakts

108laikā un attiecīgi mazāka nekā vidējais rādītājs citā diennakts

109laikā. Tāpat 2010.gada decembra mēneša vidējo jaudu nevar

110uzskatīt par pietiekami objektīvu ražošanas raksturojošo

111rādītāju, ņemot vērā, ka mēneša ietvaros gaisa temperatūra ir

112svārstīga, tādējādi arī nepieciešamā ražošanas jauda konkrētajā

113brīdī attiecīgi palielinās vai samazinās (siltumenerģijas

114ražošanas jauda ir atkarīga no patērētājiem nepieciešamās

115siltumenerģijas apjoma).

116Balstoties uz to var pieņemt, ka diennaktīs, kad vidējā

117ražošanas jauda ir bijusi 8,70 MW un 8,62 MW (kā to norāda SIA

118"Dubultu šķelda"), ražošanas faktiskā jauda konkrētā

119diennakts laikā visticamāk ir bijusi svārstīga (atšķirīga

120ražošanas jauda naktī un dienā), tādējādi SIA "Jūrmalas

121siltums" apkures katla Nr.4 faktiskā ražošanas jauda kādu

122diennakts periodu bija lielākā par optimālo, bet citu diennakts

123periodu katls tika darbināts ar mazāku jaudu. Ņemot vērā apkures

124katla Nr.4 tehniskos rādītājus (skatīt 1.attēlu), secināms, ka,

125gan palielinot katla ražošanas jaudu virs optimālās ražošanas

126jaudas (8,6 MW), gan arī jaudu samazinot zem optimālās ražošanas

127jaudas, dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas 1 MWh saražošanai

128palielinās, tādējādi izskaidrojot uzskaites žurnālā fiksēto

129faktisko dabasgāzes patēriņu. Vienlaikus Konkurences padome

130norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" apgalvojums par

131optimālo katla ražošanas jaudu un dabasgāzes patēriņu ir pamatots

132ar SIA "MRK Serviss" 2008.gada 6.martā sastādīto režīmu

133karti, kas sastādīta balstoties uz faktiskajiem katla darbības

134rādītāju mērījumiem, tādējādi Konkurences padomei nav pamata

135apšaubīt SIA "Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas

136patiesumu.

1374) SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka "nav

138saprotams, kāpēc, "ražošanas efektivitātes

139paaugstināšanai", SIA "Jūrmalas siltums" ierobežo

140SIA "Dubultu šķelda" ražošanas jaudu, palaiž

141ekspluatācijā gāzes katlu Nr.4, kuram pēc pašas SIA

142"Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas gāzes patēriņš

1432010.gada decembra mēnesī bija 122,24 nm3/MWh pie

144vidējās mēneša ražošanas jaudas 5,12 MW, bet neļauj SIA

145"Dubultu šķelda" strādāt ar jaudu 8,5 MW un nepalaiž

146ekspluatācijā gāzes katlu Nr.5 ar jaudu 2,5 MW, pie kuras saskaņā

147ar SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto grafiku gāzes

148patēriņš ir 114 nm3/MWh."

149Konkurences padome norāda, ka situācijā, kad SIA

150"Jūrmalas siltums" ir pamatoti izdevīgāk ražot

151siltumenerģiju pašai gan ar apkures katlu Nr.4, gan arī ar

152apkures katlu Nr.5 (pamatojums sniegts 6.2.apakšpunktā), SIA

153"Jūrmalas siltums" nav pienākuma iepirkt siltumenerģiju

154no SIA "Dubultu šķelda". Konkurences padomes kompetencē

155nav vērtēt SIA "Jūrmalas siltums" rīcības pamatotību un

156motivāciju, ražojot siltumenerģiju ar apkures katlu Nr.4, ja

157atbilstoši Konkurences padomes rīcībā esošajai informācijai

158siltumenerģijas ražošana ar apkures katlu Nr.5 būtu ekonomiski

159izdevīgāka (samazinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas). Tas,

160kurā katlā SIA "Jūrmalas siltums" nodrošina faktisko

161siltumenerģijas ražošanu, šajā gadījumā ir SIA "Jūrmalas

162siltums" stratēģijas, uzņēmuma politikas u.tml. jautājums,

163kurš nekādā veidā neietekmē Lietā izdarītos secinājumus.

Iestādes process

Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē

Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.