Par Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta piektās daļas, Valsts kontroles likuma 44.panta otrās daļas un Tiesībsarga likuma 19.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87.pantam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajās normās noteiktā

kārtība atbilst Satversmes 1., 83. un 87. pantam, Satversmes

tiesai visupirms jākonkretizē Kancelejas, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja

tiesiskais statuss.

14.1. Satversmes 83. pants nosaka: "Tiesneši ir

neatkarīgi un vienīgi likumam padoti." Šajā Satversmes normā

noteikta tiesnešu un tiesas neatkarība, kas ir viens no

demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem.

Savukārt Satversmes 82. pants nosaka tās tiesas, kuras Latvijā

spriež tiesu, proti, rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un

Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī

kara tiesas. Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" II sadaļas "Tiesu

sistēma" normām Augstākā tiesa ir tiesu sistēmas sastāvdaļa. Var

secināt, ka saskaņā ar Satversmes 82. pantu par konstitucionālo

institūciju ir atzīstama tiesu sistēma.

Satversmes tiesas konstitucionāli tiesiskais statuss ir

reglamentēts Satversmes 85. pantā, kā arī likuma "Par tiesu varu"

1. panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka tiesu vara Latvijas

Republikā pieder arī Satversmes tiesai.

Tādējādi Satversmes tiesa ir

konstitucionālā institūcija, kas īsteno tai nodoto kompetenci

valsts vārdā, bet Augstākā tiesa ir konstitucionālās institūcijas

- tiesu sistēmas - sastāvdaļa.

14.2. Satversmes 87. pants nosaka: "Valsts kontrole ir

neatkarīga koleģiāla iestāde." Valsts kontroles kompetence

noteikta Valsts kontroles likumā. Veicot finanšu, likumības un

lietderības revīzijas, tā kontrolē valsts, pašvaldību un citu

atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un

izdevumus, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību,

publiski privāto un privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus

un rīcību ar mantu. Valsts kontroles kompetencē ietilpst arī

Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai

institūciju līdzekļu izlietošanas kontrole.

Valsts kontrole ir konstitucionālā

institūcija, kas, veicot revīzijas, īsteno kontroles funkciju

attiecībā uz valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības un citu

starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietojumu

valstī.

14.3. Kanceleja ir valsts varas konstitucionālās

institūcijas - Latvijas Republikas Valsts prezidenta - darbības

atbalsta iestāde, kas nodrošina Satversmē noteikto Valsts

prezidenta funkciju īstenošanu. Kanceleja ir tieši pakļauta

Valsts prezidentam. Līdz ar to tā ir uzskatāma par

konstitucionālā valsts varas orgāna administratīvo vienību, kas

neietilpst Satversmes 58. pantā noteiktajā Ministru kabinetam

padoto valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Tā kā Kanceleja ir

Valsts prezidenta darbības atbalsta iestāde, tad Likuma par

budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā pamatoti

noteikts, ka tā ir budžeta pieprasījuma iesniedzēja.

Kanceleja ir valsts varas

konstitucionālās institūcijas atbalsta iestāde, kas padota Valsts

prezidentam un nodrošina Valsts prezidentu ar viņam Satversmē

noteikto funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

14.4. Tiesībsarga institūta mērķis atbilstoši

Tiesībsarga likuma 1. pantam ir veicināt cilvēktiesību

aizsardzību un sekmēt valsts varas īstenošanu tiesiski,

lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Tiesībsargs

ir Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta

amatpersona, kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Savā darbībā Tiesībsargs ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi

likumam. Savukārt Tiesībsarga darbības nodrošināšanai saskaņā ar

Tiesībsarga likuma 18. panta pirmo daļu tiek izveidots

Tiesībsarga birojs.

2001. gadā, izstrādājot koncepciju ombuda institūcijas

ieviešanai Latvijā, tika norādīts, ka ombuds ir neatkarīgs un

neviena valsts vai pašvaldības amatpersona tam nevar dot

rīkojumus (sk.: Koncepcija ombuda institūcijas ieviešanai

Latvijā // Latvijas Vēstnesis, 2001, Nr. 39). Neatkarība no

citu valsts institūciju tiešas ietekmes ir svarīgs

priekšnoteikums Tiesībsarga funkciju efektīvai realizācijai.

Tiesībsarga jeb ombuda institūts dažādās valstīs atšķiras pēc

juridiskā statusa un darbības virzieniem (sk.: Mikainis Z.

Ombudsmena institūts. Satversmes reforma Latvijā: par un pret.

Rīga: Sociāli ekonomisko pētījumu institūts "Latvija", 1995, 52.

- 55. lpp.).

Tiesībsarga birojs neietilpst Satversmes 58. pantā noteiktajā

Ministru kabinetam padoto valsts pārvaldes iestāžu sistēmā.

Atšķirībā no Valsts prezidenta, tiesām un Valsts kontroles

Tiesībsarga statuss nav nostiprināts Satversmē. Tomēr

likumdevējs, ievērojot Tiesībsarga neatkarību, budžeta jomā

Tiesībsarga birojam nosaka līdzīgas tiesības kā Likuma par

budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā minētajām

konstitucionālajām institūcijām.

Tiesībsarga birojs ir patstāvīga

valsts iestāde, kas nodrošina Tiesībsarga funkciju izpildi.