14. pants

1Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajās normās noteiktā

2kārtība atbilst Satversmes 1., 83. un 87. pantam, Satversmes

3tiesai visupirms jākonkretizē Kancelejas, Augstākās tiesas,

4Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja

5tiesiskais statuss.

614.1. Satversmes 83. pants nosaka: "Tiesneši ir

7neatkarīgi un vienīgi likumam padoti." Šajā Satversmes normā

8noteikta tiesnešu un tiesas neatkarība, kas ir viens no

9demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem.

10Savukārt Satversmes 82. pants nosaka tās tiesas, kuras Latvijā

11spriež tiesu, proti, rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un

12Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī

13kara tiesas. Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" II sadaļas "Tiesu

14sistēma" normām Augstākā tiesa ir tiesu sistēmas sastāvdaļa. Var

15secināt, ka saskaņā ar Satversmes 82. pantu par konstitucionālo

16institūciju ir atzīstama tiesu sistēma.

17Satversmes tiesas konstitucionāli tiesiskais statuss ir

18reglamentēts Satversmes 85. pantā, kā arī likuma "Par tiesu varu"

191. panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka tiesu vara Latvijas

20Republikā pieder arī Satversmes tiesai.

21Tādējādi Satversmes tiesa ir

22konstitucionālā institūcija, kas īsteno tai nodoto kompetenci

23valsts vārdā, bet Augstākā tiesa ir konstitucionālās institūcijas

24- tiesu sistēmas - sastāvdaļa.

2514.2. Satversmes 87. pants nosaka: "Valsts kontrole ir

26neatkarīga koleģiāla iestāde." Valsts kontroles kompetence

27noteikta Valsts kontroles likumā. Veicot finanšu, likumības un

28lietderības revīzijas, tā kontrolē valsts, pašvaldību un citu

29atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un

30izdevumus, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību,

31publiski privāto un privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus

32un rīcību ar mantu. Valsts kontroles kompetencē ietilpst arī

33Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai

34institūciju līdzekļu izlietošanas kontrole.

35Valsts kontrole ir konstitucionālā

36institūcija, kas, veicot revīzijas, īsteno kontroles funkciju

37attiecībā uz valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības un citu

38starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietojumu

39valstī.

4014.3. Kanceleja ir valsts varas konstitucionālās

41institūcijas - Latvijas Republikas Valsts prezidenta - darbības

42atbalsta iestāde, kas nodrošina Satversmē noteikto Valsts

43prezidenta funkciju īstenošanu. Kanceleja ir tieši pakļauta

44Valsts prezidentam. Līdz ar to tā ir uzskatāma par

45konstitucionālā valsts varas orgāna administratīvo vienību, kas

46neietilpst Satversmes 58. pantā noteiktajā Ministru kabinetam

47padoto valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Tā kā Kanceleja ir

48Valsts prezidenta darbības atbalsta iestāde, tad Likuma par

49budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā pamatoti

50noteikts, ka tā ir budžeta pieprasījuma iesniedzēja.

51Kanceleja ir valsts varas

52konstitucionālās institūcijas atbalsta iestāde, kas padota Valsts

53prezidentam un nodrošina Valsts prezidentu ar viņam Satversmē

54noteikto funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

5514.4. Tiesībsarga institūta mērķis atbilstoši

56Tiesībsarga likuma 1. pantam ir veicināt cilvēktiesību

57aizsardzību un sekmēt valsts varas īstenošanu tiesiski,

58lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Tiesībsargs

59ir Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta

60amatpersona, kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

61Savā darbībā Tiesībsargs ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi

62likumam. Savukārt Tiesībsarga darbības nodrošināšanai saskaņā ar

63Tiesībsarga likuma 18. panta pirmo daļu tiek izveidots

64Tiesībsarga birojs.

652001. gadā, izstrādājot koncepciju ombuda institūcijas

66ieviešanai Latvijā, tika norādīts, ka ombuds ir neatkarīgs un

67neviena valsts vai pašvaldības amatpersona tam nevar dot

68rīkojumus (sk.: Koncepcija ombuda institūcijas ieviešanai

69Latvijā // Latvijas Vēstnesis, 2001, Nr. 39). Neatkarība no

70citu valsts institūciju tiešas ietekmes ir svarīgs

71priekšnoteikums Tiesībsarga funkciju efektīvai realizācijai.

72Tiesībsarga jeb ombuda institūts dažādās valstīs atšķiras pēc

73juridiskā statusa un darbības virzieniem (sk.: Mikainis Z.

74Ombudsmena institūts. Satversmes reforma Latvijā: par un pret.

75Rīga: Sociāli ekonomisko pētījumu institūts "Latvija", 1995, 52.

76- 55. lpp.).

77Tiesībsarga birojs neietilpst Satversmes 58. pantā noteiktajā

78Ministru kabinetam padoto valsts pārvaldes iestāžu sistēmā.

79Atšķirībā no Valsts prezidenta, tiesām un Valsts kontroles

80Tiesībsarga statuss nav nostiprināts Satversmē. Tomēr

81likumdevējs, ievērojot Tiesībsarga neatkarību, budžeta jomā

82Tiesībsarga birojam nosaka līdzīgas tiesības kā Likuma par

83budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā minētajām

84konstitucionālajām institūcijām.

85Tiesībsarga birojs ir patstāvīga

86valsts iestāde, kas nodrošina Tiesībsarga funkciju izpildi.