15. pants

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma

pieļauj tādu situāciju, ka izpildvara var ietekmēt finansiālo

nodrošinājumu, kas konstitucionālajām institūcijām nepieciešams

likumā noteikto funkciju veikšanai. Tā rezultātā netiekot

nodrošināta minēto institūciju finansiālā un funkcionālā

neatkarība.

15.1. Konstitucionālo institūciju funkcionālās

neatkarības tiesiskais pamats ir Satversme un normatīvie akti,

kas regulē šo institūciju darbību. Tie nosaka konstitucionālo

institūciju īpašo tiesisko statusu, kas jārespektē citām valsts

institūcijām.

Lai konstitucionālā institūcija varētu efektīvi pildīt tai

uzticētās funkcijas, valsts institūcijas, tostarp likumdevējs un

izpildvara, nedrīkst nepamatoti ietekmēt šīs institūcijas darbību

vai izdarīt uz to politisku spiedienu. Konstitucionālo

institūciju funkcionālā neatkarība ir cieši saistīta arī ar to

finansiālo neatkarību. Proti, valstij jānodrošina

konstitucionālās institūcijas ar finanšu līdzekļiem tādā apmērā,

kas garantē šo institūciju pilnvērtīgu darbību.

Vērtējot Satversmes 83. pantā ietvertā tiesas un tiesnešu

neatkarības principa saturu, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

valsts, paredzot atbilstošu finansējumu, garantē efektīvu

personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā un

Satversmei atbilstošs ir tikai tāds tiesu varas finansējums, kas

nodrošina šo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 8.1.

punktu).

Var piekrist Saeimai, ka valdība valsts budžeta projekta

izstrādes gaitā pilda vidutāja lomu, lai veicinātu

konstitucionālo institūciju, kā arī Tiesībsarga pilnvērtīgu

darbību. Ministru kabinetam, izstrādājot valsts budžeta projektu,

un Saeimai, to apstiprinot, būtu jāatturas no tādu darbību

veikšanas, kuras var nepamatoti ietekmēt Valsts prezidenta,

Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un

Tiesībsarga funkcionālo neatkarību. Tāpat likumdevējs un valdība

nedrīkst apdraudēt konstitucionālo institūciju funkciju izpildi.

Konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga neatkarības

nodrošināšana ir ne vien likumdevēja, bet arī izpildvaras

konstitucionālais pienākums.

Satversmes tiesa secina, ka konstitucionālo institūciju un

Tiesībsarga biroja budžeta izstrādes, apstiprināšanas un izpildes

gaitā jāievēro noteikti priekšnoteikumi, kas nodrošina šo

institūciju neatkarību budžeta jomā. Minētajām institūcijām jābūt

iespējai sagatavot budžeta pieprasījumu, pamatot to Ministru

kabinetā un Saeimā, kā arī administrēt savu budžetu.

Saeima atbildes rakstā pamatoti norāda, ka, izstrādājot un

apstiprinot valsts budžeta projektu, ir nepieciešams nodrošināt

konstitucionālo institūciju neatkarību, piešķirot tām efektīvai

funkcionēšanai nepieciešamos resursus.

15.2. Konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga

neatkarība nenozīmē to, ka būtu absolūti aizliegta jebkāda

Saeimas un valdības darbība, kas varētu ietekmēt minēto

institūciju finansiālo nodrošinājumu.

Tomēr arī ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstij ir

pienākums nodrošināt Valsts prezidenta, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga darbības

neatkarību. Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas,

Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumos

norādītos finanšu resursus Ministru kabinets budžeta projektā var

samazināt, taču samazinājumam ir jābūt objektīvi pamatotam un

samērīgam. Ministru kabinetam nav tiesību veikt tādus budžeta

pieprasījumu grozījumus, kuru rezultātā tiktu apdraudēta Valsts

prezidenta, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles

un Tiesībsarga spēja efektīvi pildīt Satversmē un normatīvajos

aktos noteiktās funkcijas.

Demokrātiskā tiesiskā valstī ir

nepieciešama efektīva konstitucionālo institūciju funkcionālās un

finansiālās neatkarības nodrošināšanas kārtība.