15. pants

1Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma

2pieļauj tādu situāciju, ka izpildvara var ietekmēt finansiālo

3nodrošinājumu, kas konstitucionālajām institūcijām nepieciešams

4likumā noteikto funkciju veikšanai. Tā rezultātā netiekot

5nodrošināta minēto institūciju finansiālā un funkcionālā

6neatkarība.

715.1. Konstitucionālo institūciju funkcionālās

8neatkarības tiesiskais pamats ir Satversme un normatīvie akti,

9kas regulē šo institūciju darbību. Tie nosaka konstitucionālo

10institūciju īpašo tiesisko statusu, kas jārespektē citām valsts

11institūcijām.

12Lai konstitucionālā institūcija varētu efektīvi pildīt tai

13uzticētās funkcijas, valsts institūcijas, tostarp likumdevējs un

14izpildvara, nedrīkst nepamatoti ietekmēt šīs institūcijas darbību

15vai izdarīt uz to politisku spiedienu. Konstitucionālo

16institūciju funkcionālā neatkarība ir cieši saistīta arī ar to

17finansiālo neatkarību. Proti, valstij jānodrošina

18konstitucionālās institūcijas ar finanšu līdzekļiem tādā apmērā,

19kas garantē šo institūciju pilnvērtīgu darbību.

20Vērtējot Satversmes 83. pantā ietvertā tiesas un tiesnešu

21neatkarības principa saturu, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

22valsts, paredzot atbilstošu finansējumu, garantē efektīvu

23personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā un

24Satversmei atbilstošs ir tikai tāds tiesu varas finansējums, kas

25nodrošina šo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas

262010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 8.1.

27punktu).

28Var piekrist Saeimai, ka valdība valsts budžeta projekta

29izstrādes gaitā pilda vidutāja lomu, lai veicinātu

30konstitucionālo institūciju, kā arī Tiesībsarga pilnvērtīgu

31darbību. Ministru kabinetam, izstrādājot valsts budžeta projektu,

32un Saeimai, to apstiprinot, būtu jāatturas no tādu darbību

33veikšanas, kuras var nepamatoti ietekmēt Valsts prezidenta,

34Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un

35Tiesībsarga funkcionālo neatkarību. Tāpat likumdevējs un valdība

36nedrīkst apdraudēt konstitucionālo institūciju funkciju izpildi.

37Konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga neatkarības

38nodrošināšana ir ne vien likumdevēja, bet arī izpildvaras

39konstitucionālais pienākums.

40Satversmes tiesa secina, ka konstitucionālo institūciju un

41Tiesībsarga biroja budžeta izstrādes, apstiprināšanas un izpildes

42gaitā jāievēro noteikti priekšnoteikumi, kas nodrošina šo

43institūciju neatkarību budžeta jomā. Minētajām institūcijām jābūt

44iespējai sagatavot budžeta pieprasījumu, pamatot to Ministru

45kabinetā un Saeimā, kā arī administrēt savu budžetu.

46Saeima atbildes rakstā pamatoti norāda, ka, izstrādājot un

47apstiprinot valsts budžeta projektu, ir nepieciešams nodrošināt

48konstitucionālo institūciju neatkarību, piešķirot tām efektīvai

49funkcionēšanai nepieciešamos resursus.

5015.2. Konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga

51neatkarība nenozīmē to, ka būtu absolūti aizliegta jebkāda

52Saeimas un valdības darbība, kas varētu ietekmēt minēto

53institūciju finansiālo nodrošinājumu.

54Tomēr arī ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstij ir

55pienākums nodrošināt Valsts prezidenta, Augstākās tiesas,

56Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga darbības

57neatkarību. Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas,

58Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumos

59norādītos finanšu resursus Ministru kabinets budžeta projektā var

60samazināt, taču samazinājumam ir jābūt objektīvi pamatotam un

61samērīgam. Ministru kabinetam nav tiesību veikt tādus budžeta

62pieprasījumu grozījumus, kuru rezultātā tiktu apdraudēta Valsts

63prezidenta, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles

64un Tiesībsarga spēja efektīvi pildīt Satversmē un normatīvajos

65aktos noteiktās funkcijas.

66Demokrātiskā tiesiskā valstī ir

67nepieciešama efektīva konstitucionālo institūciju funkcionālās un

68finansiālās neatkarības nodrošināšanas kārtība.