16. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tikai Saeimai

būtu tiesības grozīt konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga

biroja budžeta pieprasījumus.

16.1. Kanceleja, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa,

Valsts kontrole un Tiesībsarga birojs savus budžeta pieprasījumus

sagatavo saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 18.

pantu, proti, tos izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai

atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas

pamatprincipiem.

Saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 19. panta otro

un trešo daļu finanšu ministrs izstrādā valsts budžeta likuma

projektu, pamatojoties uz vidējā termiņa makroekonomiskās

attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta

pieprasījumiem, kā arī izvērtē budžeta pieprasījumus pēc to

atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes

un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgajai izvērtēšanai

nepieciešamo papildu informāciju.

Ņemot vērā sniegto informāciju, finanšu ministrs iekļauj

budžeta pieprasījumus valsts budžeta likuma projektā. Finanšu

ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas

stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos

atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus.

Apstrīdētās normas nepārprotami norāda, ka Finanšu ministrijai

nav tiesību grozīt Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes

tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta

pieprasījumus līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta

iesniegšanai Ministru kabinetā. Nav pieļaujama tāda situācija, ka

Finanšu ministrija samazina budžeta pieprasījumā norādīto

līdzekļu apmēru, nesaņemot Kancelejas, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas, Valsts kontroles vai Tiesībsarga biroja

piekrišanu.

16.2. Finanšu ministrija valsts budžeta likuma projektu

nosūta Ministru kabinetam, kas Likuma par budžeta un finanšu

vadību 20. pantā noteiktajā kārtībā to izvērtē un lemj par tā

iesniegšanu Saeimā.

Kā norādīts šā sprieduma 12. punktā, budžeta projekta

izstrādāšana ir Ministru kabineta kompetencē. Tas nozīmē, ka

tikai Ministru kabinetam ir tiesības sastādīt valsts budžeta

likuma projektu, kuru pēc tā pilnīgas izstrādes nodod Saeimai

izvērtēšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai.

Satversmes 59. panta pirmais teikums noteic, ka Ministru

prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama

Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas

priekšā. No valsts budžeta projekta apstiprināšanas Saeimā,

proti, Saeimas balsojuma par likumprojektu ir atkarīgs arī tas,

vai Ministru kabinets saglabā Saeimas uzticību. Ja Saeima,

balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējā valsts

budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, tad

Ministru kabinetam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 30. pantu

tiek izteikta neuzticība. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir

jāuzņemas politiskā atbildība par izstrādāto valsts budžeta

projektu.

Valsts varas dalīšanas princips neparedz, ka konstitucionālo

institūciju budžeta pieprasījumus varētu izvērtēt un grozīt tikai

likumdevējs. Var piekrist Saeimas norādītajam, ka pasaules valstu

praksē nav vienotas pieejas budžeta izstrādāšanai un

izskatīšanai, kā arī konstitucionālo institūciju budžeta

pieprasījumu izskatīšanas jautājumos nepastāv varas dalīšanas

principa vienota izpratne (sk. lietas materiālu

34. lpp.). Satversmes 66. pantā ir noteikts Ministru

kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu.

Savukārt Saeima to izvērtē un lemj par tā pieņemšanu. Saeima var

izdarīt izmaiņas finansējumā, kas konstitucionālajām institūcijām

un Tiesībsarga birojam paredzēts Ministru kabineta iesniegtajā

valsts budžeta likuma projektā.

16.3. Satversmes tiesa nepiekrīt Pieteikuma

iesniedzējas viedoklim, ka Ministru kabineta tiesības grozīt

konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta

pieprasījumus būtu pretrunā ar minēto institūciju neatkarību un

to budžeta pieprasījumi būtu grozāmi vienīgi pēc iesniegšanas

Saeimā. Konstitucionālo institūciju neatkarība nenozīmē absolūtu

autonomiju. Valsts vara ir vienota, tās atzari mijiedarbojas un

ir savstarpēji atkarīgi. Valsts institūcijas, kuras neietilpst

likumdevējvarā vai izpildvarā, noteiktās jomās var būt saistītas

ar šo varas atzaru lēmumiem.

Valsts prezidents, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts

kontrole un Tiesībsargs ietilpst valsts varas orgānu sistēmā,

kurā katram ir noteiktas funkcijas un kompetence. Valsts budžeta

likuma projekta izstrāde ir Ministru kabineta kompetencē, un

apstrīdētajās normās ietvertais regulējums paredz nevis minēto

konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga neatkarības

apdraudējumu, bet gan leģitīmu izpildvaras un šo institūciju

mijiedarbību budžeta izstrādes procesā.

Kā norādīts iepriekš, Ministru kabinetam, izstrādājot valsts

budžeta projektu un lemjot par konstitucionālo institūciju un

Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumiem, ir jāatturas no tādu

darbību veikšanas, kuras var nepamatoti ietekmēt šo institūciju

neatkarību vai apdraudēt to funkciju izpildi. Konstitucionālo

institūciju un Tiesībsarga biroja finansiālās neatkarības

nodrošināšana ir Ministru kabineta konstitucionālais pienākums,

kas izriet no Satversmes 1., 66., 83. un 87. panta.

Līdz ar to Ministru kabineta

tiesības valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas gaitā līdz

tā iesniegšanai Saeimā grozīt Kancelejas, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta

pieprasījumus nav pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu, kā

arī tiesu un Valsts kontroles neatkarību.