10. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

interaktīvo azartspēļu biedrība" (turpmāk - Biedrība) -

uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem.

Apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot normatīvajos

aktos noteikto kārtību, un esot pretējas Likuma mērķim un jēgai.

Proti, Likuma mērķis esot ar nodokli aplikt tikai tādus naudas

līdzekļus, kuriem piemīt ienākumu gūšanas raksturs. Azartspēļu

organizētāju sniegtie pakalpojumi esot izklaides veids, tādēļ

neesot pareizi azartspēļu laimestus uzskatīt par ienākumiem

pielīdzināmu ieguvumu. Izmaksas par dalību azartspēlēs

negarantējot spēlētājam uzvaru, bet esot tikai līdzeklis tāda

pakalpojuma saņemšanai, kas varētu novest pie laimesta. Likuma

kontekstā būtu loģiski ar jēdzienu "laimests" apzīmēt

"tīro laimestu" jeb naudas ieguvumu, no kura atskaitīti

spēlētāja izdevumi. Iepriekš likumdevējs neesot uzskatījis, ka

šāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšanas kārtība būtu

problemātiska.

Visas laimestu summas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli esot konfiscējoša. Proti, spēlētājs, neraugoties uz it kā

iegūtajiem laimestiem, naudas izteiksmē faktiski ciešot

zaudējumus. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, neesot

ņēmis vērā nozares viedokli, ka šāda regulējuma pieņemšana

rezultēsies nodokļa piemērošanā izdevumiem par spēles maksu, kas

ir spēlētāju līdzekļi, par kuriem reiz jau ir samaksāts

iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apstrīdētās normas esot pieņemtas

bez diskusijām par šo jautājumu. Tādējādi likumdevējs neesot

ievērojis labas likumdošanas principu.

Apstrīdētās normas kalpojot vienīgi fiskālu mērķu

sasniegšanai, bet tie nevarot būt leģitīmi šajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma mērķi. Apstrīdēto normu pieņemšanas

laikā likumdevējam neesot bijis mērķa atturēt cilvēkus no

azartspēlēm. Vispārīga atsaukšanās uz azartspēļu kaitīgumu pati

par sevi neesot iemesls aplikt ar nodokli laimestus.

Iepriekš spēkā bijušais tiesiskais regulējums, kas paredzēja

laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atskaitot

izdevumus, ticis atcelts, šo lēmumu pamatojot ar centieniem

izvairīties no nodokļa samaksas, jo cilvēki izvēlēšoties

nelegālos azartspēļu operatorus. Tādēļ neesot saprotams, uz kāda

pamata laimestu aplikšana ar nodokli tika atjaunota, turklāt

nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir maksājams arī par

izdevumiem laimestu iegūšanai. Likumdevējs neesot pamatojis, ka

situācija sabiedrībā un iestāžu darbībā uzlabojusies tiktāl, ka

būtu novērsta spēlētāju pāriešana uz azartspēļu pakalpojumiem ēnu

ekonomikā. Tas nesaskanot ar mērķi pasargāt sabiedrību no

pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas kaitīgajām sekām. Nelegālajā

azartspēļu tirgū nepastāvot nekāda uzraudzības un kontroles

sistēma, kas varētu novērst pārmērīgu aizraušanos ar azartspēlēm.

Nosakot nesamērīgu nodokļa slogu izložu un azartspēļu laimestiem,

likumdevējs nelegālo tirgus daļu esot padarījis spēlētājiem

"taisnīgāku" nekā attiecīgā pakalpojuma saņemšanu no

Latvijā licencētiem azartspēļu organizētājiem.

Apstrīdētās normas pārkāpjot objektīvā neto principu.

Atkāpšanās no tā neesot pieļaujama, jo Likums neizšķirot

noteiktus ienākumu veidus, kuriem tas nebūtu piemērojams. Izlozes

un azartspēles esot tāds izklaides veids, ar kuru nav paredzēts

aizrauties tiktāl, lai jebkādi laimesti ilgtermiņā varētu tikt

uzskatīti par ienākumiem. Tomēr, ja reiz likumdevējs noteicis, ka

laimesti ir uzskatāmi par ienākumiem, kas apliekami ar nodokli,

tad uz tiem esot attiecināmas tās pašas normas un principi, kas

vispār ir attiecināmi uz jebkuriem ienākumiem, tostarp arī

objektīvā neto princips. Apstrīdētās normas varētu tikt pieņemtas

vienīgi tādā gadījumā, ja pastāvētu būtiska sabiedrības interese,

kuru nevar aizsargāt ar citiem līdzekļiem. Pat ja uzskatītu, ka

leģitīmais mērķis ir azartspēļu kaitīgo seku mazināšana, tomēr

vajagot atzīt, ka likumdevējs nav pamatojis atkāpšanos no

objektīvā neto principa.

Apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestus, varot tikt

sasniegti likumdevēja norādītie pamattiesību ierobežojuma

leģitīmie mērķi. Tomēr, neparedzot izdevumu atskaitīšanu no

laimestiem, likumdevējs mazinot legālo pakalpojumu sniedzēju

piesaistīto spēlētāju skaitu un novirzot spēlētājus uz ēnu

ekonomikas segmentu. Netaisnīgs nodokļu regulējums lielākoties

nevis vispār atturot personu no konkrēta pakalpojuma saņemšanas,

bet gan atturot no tā saņemšanas legālajā tirgū. Statistikas dati

rādot, ka legālo azartspēļu tirgus ierobežošana noved pie

straujas nelegālā tirgus paplašināšanās. Apstrīdētās normas

neveicinot sabiedrības labklājību, kas balstoties uz tādu

taisnīgu, godīgu un saprātīgu regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena

persona maksā nodokļus atbilstoši tās spējām. Nevienā Eiropas

Savienības dalībvalstī neesot apstrīdētajām normām līdzīga

regulējuma.