10. pants

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2interaktīvo azartspēļu biedrība" (turpmāk - Biedrība) -

3uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta

4pirmajiem trim teikumiem.

5Apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot normatīvajos

6aktos noteikto kārtību, un esot pretējas Likuma mērķim un jēgai.

7Proti, Likuma mērķis esot ar nodokli aplikt tikai tādus naudas

8līdzekļus, kuriem piemīt ienākumu gūšanas raksturs. Azartspēļu

9organizētāju sniegtie pakalpojumi esot izklaides veids, tādēļ

10neesot pareizi azartspēļu laimestus uzskatīt par ienākumiem

11pielīdzināmu ieguvumu. Izmaksas par dalību azartspēlēs

12negarantējot spēlētājam uzvaru, bet esot tikai līdzeklis tāda

13pakalpojuma saņemšanai, kas varētu novest pie laimesta. Likuma

14kontekstā būtu loģiski ar jēdzienu "laimests" apzīmēt

15"tīro laimestu" jeb naudas ieguvumu, no kura atskaitīti

16spēlētāja izdevumi. Iepriekš likumdevējs neesot uzskatījis, ka

17šāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšanas kārtība būtu

18problemātiska.

19Visas laimestu summas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

20nodokli esot konfiscējoša. Proti, spēlētājs, neraugoties uz it kā

21iegūtajiem laimestiem, naudas izteiksmē faktiski ciešot

22zaudējumus. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, neesot

23ņēmis vērā nozares viedokli, ka šāda regulējuma pieņemšana

24rezultēsies nodokļa piemērošanā izdevumiem par spēles maksu, kas

25ir spēlētāju līdzekļi, par kuriem reiz jau ir samaksāts

26iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apstrīdētās normas esot pieņemtas

27bez diskusijām par šo jautājumu. Tādējādi likumdevējs neesot

28ievērojis labas likumdošanas principu.

29Apstrīdētās normas kalpojot vienīgi fiskālu mērķu

30sasniegšanai, bet tie nevarot būt leģitīmi šajās normās ietvertā

31pamattiesību ierobežojuma mērķi. Apstrīdēto normu pieņemšanas

32laikā likumdevējam neesot bijis mērķa atturēt cilvēkus no

33azartspēlēm. Vispārīga atsaukšanās uz azartspēļu kaitīgumu pati

34par sevi neesot iemesls aplikt ar nodokli laimestus.

35Iepriekš spēkā bijušais tiesiskais regulējums, kas paredzēja

36laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atskaitot

37izdevumus, ticis atcelts, šo lēmumu pamatojot ar centieniem

38izvairīties no nodokļa samaksas, jo cilvēki izvēlēšoties

39nelegālos azartspēļu operatorus. Tādēļ neesot saprotams, uz kāda

40pamata laimestu aplikšana ar nodokli tika atjaunota, turklāt

41nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir maksājams arī par

42izdevumiem laimestu iegūšanai. Likumdevējs neesot pamatojis, ka

43situācija sabiedrībā un iestāžu darbībā uzlabojusies tiktāl, ka

44būtu novērsta spēlētāju pāriešana uz azartspēļu pakalpojumiem ēnu

45ekonomikā. Tas nesaskanot ar mērķi pasargāt sabiedrību no

46pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas kaitīgajām sekām. Nelegālajā

47azartspēļu tirgū nepastāvot nekāda uzraudzības un kontroles

48sistēma, kas varētu novērst pārmērīgu aizraušanos ar azartspēlēm.

49Nosakot nesamērīgu nodokļa slogu izložu un azartspēļu laimestiem,

50likumdevējs nelegālo tirgus daļu esot padarījis spēlētājiem

51"taisnīgāku" nekā attiecīgā pakalpojuma saņemšanu no

52Latvijā licencētiem azartspēļu organizētājiem.

53Apstrīdētās normas pārkāpjot objektīvā neto principu.

54Atkāpšanās no tā neesot pieļaujama, jo Likums neizšķirot

55noteiktus ienākumu veidus, kuriem tas nebūtu piemērojams. Izlozes

56un azartspēles esot tāds izklaides veids, ar kuru nav paredzēts

57aizrauties tiktāl, lai jebkādi laimesti ilgtermiņā varētu tikt

58uzskatīti par ienākumiem. Tomēr, ja reiz likumdevējs noteicis, ka

59laimesti ir uzskatāmi par ienākumiem, kas apliekami ar nodokli,

60tad uz tiem esot attiecināmas tās pašas normas un principi, kas

61vispār ir attiecināmi uz jebkuriem ienākumiem, tostarp arī

62objektīvā neto princips. Apstrīdētās normas varētu tikt pieņemtas

63vienīgi tādā gadījumā, ja pastāvētu būtiska sabiedrības interese,

64kuru nevar aizsargāt ar citiem līdzekļiem. Pat ja uzskatītu, ka

65leģitīmais mērķis ir azartspēļu kaitīgo seku mazināšana, tomēr

66vajagot atzīt, ka likumdevējs nav pamatojis atkāpšanos no

67objektīvā neto principa.

68Apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestus, varot tikt

69sasniegti likumdevēja norādītie pamattiesību ierobežojuma

70leģitīmie mērķi. Tomēr, neparedzot izdevumu atskaitīšanu no

71laimestiem, likumdevējs mazinot legālo pakalpojumu sniedzēju

72piesaistīto spēlētāju skaitu un novirzot spēlētājus uz ēnu

73ekonomikas segmentu. Netaisnīgs nodokļu regulējums lielākoties

74nevis vispār atturot personu no konkrēta pakalpojuma saņemšanas,

75bet gan atturot no tā saņemšanas legālajā tirgū. Statistikas dati

76rādot, ka legālo azartspēļu tirgus ierobežošana noved pie

77straujas nelegālā tirgus paplašināšanās. Apstrīdētās normas

78neveicinot sabiedrības labklājību, kas balstoties uz tādu

79taisnīgu, godīgu un saprātīgu regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena

80persona maksā nodokļus atbilstoši tās spējām. Nevienā Eiropas

81Savienības dalībvalstī neesot apstrīdētajām normām līdzīga

82regulējuma.