Par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem

1Saeima 1993. gada 11. maijā pieņēma likumu "Par

2iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Likums), kas stājās

3spēkā 1994. gada 1. janvārī.

4Likuma 8. panta trešā daļa paredz, ka pie pārējiem fiziskās

5personas ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, tiek

6pieskaitīti arī citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. pantā.

7Savukārt saskaņā ar Likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu

8redakcijā, kas bija spēkā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2011.

9gada 31. decembrim, gada apliekamajā ienākumā netika ietverti un

10ar nodokli netika aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuri

11nepārsniedza izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, - Ministru

12kabineta noteiktajā kārtībā. Kārtība, kādā aprēķina un ietur

13iedzīvotāju ienākuma nodokli no izlozēm un azartspēlēm, tika

14noteikta Ministru kabineta 1997. gada 1. jūlija noteikumos Nr.

15233 "Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami

16fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm" (spēkā

17līdz 2011. gada 31. decembrim) (turpmāk - Nodokļa noteikumi).

18Saeima 2011. gada 15. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi

19likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", ar

20kuru Likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā tika izslēgti vārdi

21"kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, -

22Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" un kurš stājās spēkā

232012. gada 1. janvārī. Tādējādi no 2012. gada 1. janvāra izložu

24un azartspēļu laimesti netika ietverti gada apliekamajā ienākumā

25un netika aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

262017. gada 28. jūlijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

27likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", ar

28kuru no jauna tika ieviests regulējums par izložu un azartspēļu

29laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tas stājās

30spēkā 2018. gada 1. janvārī.

31Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkts noteic, ka

32pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā

33nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, ja šā

34likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi.

35Saskaņā ar Likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu gada

36apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti

37izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs

38(to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000

39euro.

1Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas par

2Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta

3pirmās daļas 5. punkta (turpmāk - apstrīdētās normas) atbilstību

4Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta

5pirmajiem trim teikumiem:

61) 2023. gada 13. jūlijā pēc Administratīvās apgabaltiesas

7pieteikuma tika ierosināta lieta Nr. 2023-33-01 "Par likuma

8"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās

9daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta

10atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem

11trim teikumiem";

122) 2024. gada 15. februārī pēc Rīgas pilsētas tiesas

13pieteikuma tika ierosināta lieta Nr. 2024-02-01 "Par likuma

14"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās

15daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta

16atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem

17trim teikumiem".

18Lai veicinātu šo lietu vispusīgu un ātru izskatīšanu, tās

19saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu tika

20apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2023-33-01

21piešķirts nosaukums "Par likuma "Par iedzīvotāju

22ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 20.4

23punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Latvijas

24Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim

25teikumiem".

1Pieteikumu iesniedzējas - Administratīvā

2apgabaltiesa un Rīgas pilsētas tiesa (turpmāk arī -

3Pieteikumu iesniedzējas) - uzskata, ka apstrīdētās normas

4neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

5Administratīvās apgabaltiesas tiesvedībā ir administratīvā

6lieta, kurā pieteicējs - fiziskā persona - lūdzis atcelt Valsts

7ieņēmumu dienesta (turpmāk - Dienests) lēmumu. Lēmumā konstatēts,

8ka persona 2019. un 2020. gada apliekamajā ienākumā nav iekļāvusi

9no izložu un azartspēļu laimestiem gūtos ienākumus, tāpēc veiktas

10izmaiņas šīs personas 2019. un 2020. gada ienākumu deklarācijās

11un noteikts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma

12nodoklis.

13Savukārt Rīgas pilsētas tiesas tiesvedībā ir krimināllieta,

14kurā persona apsūdzēta par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā

15un 219. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

16izdarīšanu. Proti, iesniedzot Dienestā kārtējo valsts

17amatpersonas deklarāciju par 2018. un 2019. gadu, apsūdzētais

18esot norādījis nepatiesas ziņas par gūtajiem ienākumiem no

19azartspēļu un izložu laimestiem lielā apmērā. Viņš neesot

20atbilstoši apstrīdētajām normām deklarējis minētos ienākumus un

21neesot noteiktajā termiņā samaksājis par tiem iedzīvotāju

22ienākuma nodokli, tādējādi nodarot zaudējumus valstij lielā

23apmērā.

24Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar iedzīvotāju ienākuma

25nodokli atbilstoši apstrīdētajām normām ir apliekama visa summa,

26kuru laimēšanas gadījumā spēlētājam izmaksā azartspēles vai

27izlozes organizētājs un kura taksācijas gada laikā pārsniedz 3000

28euro, neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē.

29Atbilstoši šādam regulējumam varot rasties tādas situācijas, kad

30maksājamais nodoklis ir lielāks par summu, kas veidojas, no

31laimesta summas atņemot izdevumus par dalību spēlē. Nodoklis esot

32jāmaksā arī tad, ja laimests ir mazāks par dalībai azartspēlē

33iemaksāto likmi. Šādā veidā tiekot aplikti tikai šķietami, nevis

34reāli ienākumi. Faktiski persona esot cietusi zaudējumus, taču

35tai vajagot maksāt ienākuma nodokli.

36Pieteikumu iesniedzējas neapšauba, ka apstrīdētajās normās

37ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

38kārtībā pieņemtu likumu un tam ir leģitīms mērķis - sabiedrības

39labklājības aizsardzība -, savukārt valstij, nosakot un īstenojot

40nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tomēr šī brīvība esot

41īstenojama tādā veidā, kas atbilst vispārējiem tiesību principiem

42un Satversmei, kā arī nodrošina taisnīgumu. Iedzīvotāju ienākuma

43nodokļa jomā likumdevējam vajagot ņemt vērā objektīvā neto

44principu, kas esot tiesiskās vienlīdzības principa

45konkretizācijas elements.

46Lai varētu atzīt, ka nodokļu jomas tiesiskais regulējums ir

47piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, tam vajagot būt pamatotam

48ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, kā arī balstītam uz

49taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principiem. Turklāt,

50īstenojot vertikālo taisnīguma principu, esot jāņem vērā nodokļu

51maksātāja spēja samaksāt nodokli. No tā izrietot prasība ar

52iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt nevis paredzamus, bet gan

53reālus ienākumus, kas veidojušies kā saimnieciskajā darbībā gūto

54ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

55Atkāpšanās no objektīvā neto principa nevarot būt pamatota

56tikai ar fiskālu valsts budžeta ieguvumu. No likumprojekta Nr.

57977/Lp12 "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma

58nodokli"", ar kuru ieviestas apstrīdētās normas,

59(turpmāk - Likumprojekts) neizrietot nekāds cits pamatojums kā

60vienīgi valsts budžeta intereses. Nodokļa noteikumi iepriekš

61paredzējuši, ka, aprēķinot no laimestiem gūtos ienākumus, tiek

62atskaitīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītie

63izdevumi. Savukārt no 2012. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31.

64decembrim fizisko personu izložu un azartspēļu laimesti ar

65nodokli vispār neesot aplikti.

66Vispār Likums paredzot ņemt vērā personas spēju samaksāt

67nodokli. Tomēr attiecībā uz azartspēļu laimestiem apstrīdētajās

68normās faktiski esot noteikts izņēmums. Proti, tas pieļaujot

69tādus gadījumus, kad nodokļa maksātājam, kura izdevumi ir lielāki

70par ieņēmumiem, nākas maksāt nodokli arī tad, ja faktisku

71ienākumu nav. Šāda atkāpšanās no nepieciešamības vērtēt nodokļa

72maksātāja patieso spēju samaksāt nodokli, tostarp arī atkāpšanās

73no objektīvā neto principa, neesot pamatota. Ienākumi faktiski

74tiekot aplikti ar nodokli dubultā apmērā - par iemaksāto naudu

75nodoklis jau esot samaksāts, pirmo reizi gūstot attiecīgos

76ienākumus.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

3105. panta pirmajiem trim teikumiem.

4Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

5pieņemtu likumu. Proti, apstrīdētās normas esot pieņemtas un

6izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

7kārtībā. Tāpat tās esot pietiekami skaidri formulētas un publiski

8pieejamas.

9Valstij, nosakot un īstenojot savu nodokļu politiku, esot

10plaša rīcības brīvība. Nodokļi veidojot valsts budžeta un

11pašvaldību budžetu ieņēmumus un nodrošinot sabiedrības

12labklājību. Apstrīdētās normas esot viens no pasākumiem, kuri

13ieviesti atbilstoši Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm

142018.-2021. gadam, kas atbalstītas ar Ministru kabineta 2017.

15gada 24. maija rīkojumu Nr. 245 "Par Valsts nodokļu

16politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam" (turpmāk -

17Nodokļu politikas pamatnostādnes). To mērķis esot pilnveidot

18Latvijas nodokļu sistēmu un sasniegt Latvijas Nacionālā

19attīstības plāna 2014.-2020. gadam, kas apstiprināts ar Saeimas

202012. gada 20. decembra lēmumu, (turpmāk - Attīstības plāns)

21galveno mērķi - ekonomisko izrāvienu. Mērķis esot pildīt arī

22Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu

23nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu

242021. gadā vienas trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta,

25paaugstināt Dienesta darbības efektivitāti un uzticamību, kā arī

26samazināt ēnu ekonomikas apjomu un atrast papildu finansējumu

27veselības nozarei. Turklāt, apliekot no azartspēlēm gūtos

28laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiekot mazināta

29azartspēļu pievilcība un attiecīgi mazināta azartspēļu atkarības

30rašanās vai pastiprināšanās iespēja. Līdz ar to apstrīdētajām

31normām esot ne tikai fiskāla, bet arī regulatīva funkcija un

32tajās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot divi leģitīmie

33mērķi - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

34aizsardzība.

35Ar apstrīdētajām normām tiekot veicināts tas, ka valsts

36budžetā un pašvaldību budžetos iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek

37iemaksāts lielākā apmērā. Šos ienākumus valsts un pašvaldības

38varot izmantot dažādu uz sabiedrības labklājības aizsardzību

39vērstu pasākumu īstenošanai. Turklāt apstrīdētās normas esot

40viens no azartspēļu atkarības mazināšanas instrumentiem. Proti,

41par azartspēlēs gūtajiem laimestiem maksājamā nodokļa apmērs

42mazinot motivāciju tās spēlēt.

43Izložu un azartspēļu laimesti un nodokļa maksātāja gūtie

44ienākumi no saimnieciskās darbības esot divi dažādi ienākumu

45veidi. Dažādiem ienākumu veidiem varot būt noteikts atšķirīgs

46iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiesiskais regulējums. Personas

47dalībai azartspēlēs un izlozēs esot izklaides raksturs, un to

48nevarot salīdzināt ar personas veiktu saimniecisko darbību.

49Turklāt azartspēles potenciāli radot atkarību un tādējādi

50negatīvi ietekmējot gan cilvēka garīgo veselību, gan finansiālo

51situāciju. Ja azartspēļu un izložu laimestiem tiktu piemērots

52tāds pats regulējums kā ienākumiem no saimnieciskās darbības, tad

53netiktu mazināta cilvēku motivācija spēlēt. Proti, jo lielāki

54izdevumi, maksājot dalības likmi, jo potenciāli lielāka iespēja,

55ka reālie ienākumi no iespējamā laimesta būs mazāki. Tādēļ

56objektīvā neto princips neesot piemērojams attiecībā uz laimestu

57aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad apstrīdētās

58normas esot piemērotas leģitīmo mērķu sasniegšanai.

59Tāds regulējums, kas paredzētu, ka, aprēķinot no laimestiem

60gūtos ienākumus, atskaita ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē

61saistītos izdevumus, nevarot tikt uzskatīts par saudzējošāku

62līdzekli leģitīmo mērķu sasniegšanai. Tas radītu slogu nodokļu

63maksātājam un nelabvēlīgas sekas noteiktai nodokļu maksātāju

64grupai, kā arī prasītu no valsts papildu resursus. Proti, ja

65tiktu ieviesta šāda nodokļa aprēķināšanas metodika, tad

66samazinātos ieņēmumi no izložu un azartspēļu laimestu aplikšanas

67ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un samazinātos arī valsts un

68pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi sabiedrības labklājības

69nodrošināšanai. Nodokļu maksātājam būtu jāsaglabā izmaksas

70attaisnojoši dokumenti. Daļai nodokļu maksātāju, kuri taksācijas

71gadā negūst laimestus, kas pārsniedz 3000 euro, šāds

72regulējums radītu papildu izmaksas, jo šobrīd no izlozēm un

73azartspēlēm gūtie laimesti, kuri taksācijas gadā nepārsniedz 3000

74euro, ar nodokli netiek aplikti. Finansiāli šāds

75regulējums būtu labvēlīgs regulāriem azartspēļu spēlētājiem,

76kuri, iespējams, ir atkarīgi no tām. Savukārt apstrīdētās normas

77esot labvēlīgas tiem, kuri azartspēles spēlē tikai izklaides

78nolūkā, un tādi esot vairākums. Visbeidzot, Dienestam būtu

79nepieciešami papildu resursi, lai administrētu par laimestiem

80maksājamo nodokli. Nodokļu administrēšana kļūtu krietni

81sarežģītāka, un ar to saistītās izmaksas ne vienmēr varētu segt

82ar administrēšanas rezultātā gūtajiem budžeta ieņēmumiem. Līdz ar

83to neesot saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem leģitīmos mērķus

84varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

85Apstrīdētās normas esot veidotas tādējādi, lai cilvēkiem, kuri

86izlozēs piedalās vai azartspēles spēlē izklaides nolūkā, netiktu

87radīts nevajadzīgs administratīvais slogs. Proti, no izlozēm vai

88azartspēlēm gūtie laimesti neesot apliekami ar iedzīvotāju

89ienākuma nodokli, ja tie nepārsniedz 3000 euro, bet tiekot

90aplikti ar šo nodokli tikai tad, ja tie ir lielāki par 3000

91euro. Vairākums to cilvēku, kuri taksācijas gada ietvaros

92gūst par 3000 euro lielākus laimestus, loterijās

93piedaloties vai azartspēles spēlējot regulāri. Arī citās Eiropas

94Savienības dalībvalstīs iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiekot

95piemērots visai laimestu summai neatkarīgi no veiktajiem

96izdevumiem, kā arī nosakot neapliekamā ienākuma slieksni. Turklāt

97Latvijā šis slieksnis esot piecas reizes augstāks par piemērojamo

98attaisnoto ar medicīnas pakalpojumiem un izglītību saistīto

99izdevumu apmēru.

100Sabiedrības labums esot lielāks par kaitējumu, kas tiek

101nodarīts personai, kura azartspēles spēlē regulāri. Valsts

102budžetā un pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju

103ienākuma nodoklis. Apstrīdētās normas mazinot azartspēļu

104atkarību. Visbeidzot, nodokļa administrēšana esot efektīvāka, jo

105neradot lieku administratīvo slogu un neliekot maksāt nodokli par

106laimestiem līdz 3000 euro. Tādējādi ieguvēji esot arī tie

107nodokļa maksātāji, kuri izlozēs piedalās un azartspēles spēlē

108tikai izklaides nolūkā.

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka

3apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

4teikumiem.

5Finanšu ministrija papildus norāda, ka nav pamatots Pieteikumu

6iesniedzēju viedoklis, ka ienākumi no laimestiem faktiski tiekot

7aplikti ar nodokli dubultā apmērā. Izložu un azartspēļu laimesti

8un cita veida ienākumi esot divi dažādi ienākumu veidi. Ja

9persona, izlietojot savus līdzekļus, gūst izložu vai azartspēļu

10laimestus, tad tā gūstot jaunus ienākumus, kuriem piemērojams

11iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

12Izložu un azartspēļu laimestiem objektīvā neto principu

13nevarot piemērot tāpat kā ienākumiem no saimnieciskās darbības,

14jo šis princips paredzot to, ka ir jābūt iespējai atskaitīt ar

15saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Ienākumu gūšana no

16izložu un azartspēļu laimestiem esot atkarīga no veiksmes vai

17apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi. Katra dalība azartspēlē vai

18izlozē objektīvi neesot saistīta ar iepriekšējo dalību, jo

19dalībnieks ikreiz no jauna paļaujoties uz veiksmi. Personai

20neesot pamata uzskatīt, ka visi ar dalību izlozēs vai azartspēlēs

21saistītie izdevumi būs attiecināmi uz visiem šīs personas

22taksācijas gadā gūtajiem izložu un azartspēļu laimestiem. Ar šiem

23laimestiem saistītie izdevumi varot būt tikai tie izdevumi, kuru

24rezultātā tiek gūts konkrētais izlozes vai azartspēles laimests.

25Tātad gadījumā, ja personai rodas ar dalību izlozē vai azartspēlē

26saistīti izdevumi, bet tie nav rezultējušies izlozes vai

27azartspēles laimestā, šos izdevumus nevarot attiecināt uz citiem

28personas gūtajiem izložu vai azartspēļu laimestiem. Tomēr ar

29dalību izlozēs un azartspēlēs saistītie izdevumi esot ņemti vērā,

30nosakot neapliekamo laimestu apmēru - 3000 euro.

31Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

32leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājība. Azartspēļu un

33izložu laimestu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli esot

34bijis viens no uzdevumiem, kas veicami, lai samazinātu nodokļu

35slogu zemu un vidēju ienākumu grupā. Ar to tiekot samazināta arī

36azartspēļu atkarības rašanās vai pastiprināšanās iespēja.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka

3apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

4teikumiem.

5Nepastāvot citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem varētu

6pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tikpat

7iedarbīgi un efektīvi. Objektīvā neto principa piemērošana

8mazinātu nodokļa ieņēmumus, radītu papildu slogu gan nodokļu

9administrēšanā, gan pašam nodokļa maksātājam. Tāpat daļai nodokļu

10maksātāju tiktu radītas papildu izmaksas, kā arī netiktu mazināta

11azartspēļu pievilcība potenciālo spēlētāju vidū.

12Uz izložu un azartspēļu laimestiem attiecinot to pašu pieeju,

13kāda ir attiecināta uz ienākumiem no saimnieciskās darbības,

14netikšot mazināta motivācija piedalīties azartspēlēs.

1Pieaicinātā persona - Dienests - uzskata, ka

2apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

3teikumiem.

4Nodokļu maksātājam vajagot deklarēt visus taksācijas periodā

5gūtos ienākumus, tajā skaitā ienākumus no laimestu daļas, kas

6pārsniedz 3000 euro gadā. Ja laimestu apmērs ir mazāks par

73000 euro, tad Dienestam neesot informācijas par to

8saņēmēja gūtajiem ienākumiem. Šāda fiziskā persona arī tad, ja

9par to nav sniegts paziņojums, tiekot atklāta, gan analizējot

10datus, gan veicot kontroles pasākumus.

11Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāmaksā no gūtā laimesta

12un ar dalību azartspēlē saistīto izdevumu starpības, tad izdevumu

13summu pārbaudīšana būtu ļoti laikietilpīga. Lai konstatētu

14izdevumu summu, būtu nepieciešama papildu informācija, kuru

15varētu iesniegt laimestu izmaksātājs vai saņēmējs, pievienojot

16maksājumu apliecinošus dokumentus gada ienākumu deklarācijai.

17Dienestam būtu jāveic papildu pārbaudes, lai noteiktu gūto

18laimestu un ar dalību azartspēlēs saistīto izdevumu starpību. Arī

19pašam laimestu saņēmējam būtu jākārto grāmatvedības uzskaite, lai

20identificētu konkrētu izdevumu saistību ar konkrētu laimestu. To,

21iespējams, nevarētu pierādīt ar maksājumu dokumentiem. Šāda

22nodokļa aprēķināšanas kārtība ievērojami sarežģītu nodokļa

23aprēķināšanu, administrēšanu un kontroli.

24Nodokļu maksātājam būtu jānodrošina tādi pierādījumi par

25ieņēmumu un izdevumu saistību, lai minētos izdevumus varētu

26attiecināt uz ienākumiem, kurus viņš guvis no laimestiem. Turklāt

27vajadzētu būt skaidrībai par to, kādā periodā veiktie izdevumi

28attiecināmi uz konkrētajiem ienākumiem, un par to pārnešanu uz

29nākamajiem taksācijas gadiem. Šādā gadījumā nodokļu kontroles

30pasākumu veikšana varot būt neefektīva, jo to rezultātā pienesums

31budžetam nebūtu samērojams ar nodokļu kontroles veikšanai

32nepieciešamajiem resursiem un izmaksām. Ja nebūtu ienākumu no

33laimestiem virs sliekšņa, kas netiek aplikts ar nodokli, tad arī

34visi mazie laimesti, kuri šobrīd nav deklarējami un apliekami,

35būtu jādeklarē un atbilstoši jāpārbauda ienākumi no tiem.

36Azartspēļu dalībnieks par spēļu iekārtās un azartspēļu

37automātos veiktajiem darījumiem varot pēc pieprasījuma no

38pakalpojuma sniedzēja saņemt kvīti. Personai, kura tirdzniecības

39vietā iegādājas izlozes biļetes, kases čeks var netikt izsniegts.

40Savukārt interaktīvo azartspēļu organizētājs nodrošina katram

41spēlētājam īpaša spēles konta izveidi un pēc spēlētāja

42pieprasījuma pārskaita viņa spēles kontā esošos naudas līdzekļus

43uz to pašu kredītiestādes kontu, no kura tika pārskaitīti likmju

44izdarīšanai paredzētie līdzekļi. Konkrētā dalībnieka izdevumi par

45dalību azartspēlē atspoguļojoties viņa kredītiestādes un spēles

46kontā.

1Pieaicinātā persona - Izložu un azartspēļu

2uzraudzības inspekcija - norāda, ka tai neesot informācijas

3par to, kādā veidā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas

4pienākums ietekmē personas vēlmi piedalīties izlozēs vai

5azartspēlēs. Tomēr gan normatīvajos aktos noteiktie azartspēļu

6pieejamības ierobežojumi, gan Azartspēļu un izložu politikas

7pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk - Azartspēļu un izložu

8pamatnostādnes) plānotie azartspēļu pieejamības, piemēram,

9reklāmas, vizuālie, teritorijas vai darba laika ierobežojumi

10tieši norādot uz tiem iespējamiem kairinātājiem, kuri ietekmē un

11būtiski paaugstina risku spēlētājiem, un likumdevējs esot

12vēlējies šo risku mazināt.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Spēļu biznesa asociācija" (turpmāk - Asociācija) -

3pievienojas pieteikumos norādītajam un uzskata, ka apstrīdētās

4normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

5teikumiem.

6Papildus Asociācija norāda, ka kārtība, kādā iedzīvotāju

7ienākuma nodoklis tiek piemērots azartspēļu laimestiem, ir viens

8no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ Latvijā ir nesamērīgi liela

9nelicencētā tirgus daļa, uz ko norādīts arī Ēnu ekonomikas

10ierobežošanas plānā 2021.-2022. gadam. Pēc Asociācijas

11ierosinājuma minētajā plānā esot iekļauts pasākums - samazināt

12nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru. Tajā kā viens no

13rezultatīvajiem rādītājiem esot noteikts nodokļa piemērošanas

14azartspēļu laimestiem kārtības vērtējums un uzsvērta

15nepieciešamība veikt izmaiņas. Pētījumā "Par iedzīvotāju

16ienākuma nodokli zemes tipa azartspēļu laimestiem un par zemes

17bāzēto azartspēļu nodokļiem" esot secināts, ka ir

18atkārtojama 2011. gadā pieņemtā reforma - palielināt nodokļus

19azartspēlēm un vienlaikus atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

20Tādējādi tiktu likvidēts administratīvais slogs, kas gulstas gan

21uz azartspēļu nozari, gan Dienestu. No 2012. gada iedzīvotāju

22ienākuma nodoklis no azartspēļu laimestiem esot atcelts, jo esot

23atzīts, ka azartspēļu laimesti nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa

24objekts nedz pēc ekonomiskās būtības, nedz arī juridiskās

25definīcijas. Arī šobrīd neesot mainījušies tiesiskie vai

26faktiskie apstākļi, uz kuru pamata tika pieņemts šāds lēmums.

27Tādēļ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no azartspēļu ienākumiem būtu

28atceļams.

292023. gada 7. decembrī Saeima pieņēmusi likumu "Grozījumi

30likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un

31nodokli"", paredzot būtisku azartspēļu nodokļa

32palielinājumu - par 20 procentiem. Neesot atbalstīts Asociācijas

33priekšlikums neieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no

34nerezidentu laimestiem, lai gan tas būtu veicinājis tūristu

35interesi par azartspēļu pakalpojumiem un radījis papildu budžeta

36ieņēmumus nodokļu veidā gan no azartspēļu organizētājiem, gan

37citām saistītajām nozarēm.

38Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izlozēm un azartspēlēm

39netiktu atcelts pavisam, Asociācija esot atbalstījusi nodokļa

40maksāšanu no gūto laimestu un ar dalību azartspēlēs saistīto

41izdevumu starpības. Spēlētājs varot saņemt maksājumu apliecinošu

42dokumentu par izdevumiem par spēlēm spēļu automātos, tomēr tas

43nozīmētu ievērojamu administratīvo slogu. Azartspēļu un izložu

44pamatnostādnēs esot paredzēts uzdevums ieviest zemes azartspēļu

45spēlētāju personificētās "gudrās kartes", kas ļautu vēl

46ērtāk apstrādāt ar izdevumiem par dalību azartspēlēs saistīto

47datu apstrādi.

48Kritiski esot vērtējams Saeimas atbildes rakstā norādītais, ka

49ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa palīdzību tiekot mazināta

50azartspēļu pievilcība, kā arī attiecīgās atkarības rašanās vai

51pastiprināšanās. Ekspertu secinājumi liecinot, ka azartspēļu

52stingra ierobežošana noved pie būtiska nelegālo azartspēļu

53pieauguma, nemazina ne atkarības rašanos, ne apjomu, bet pakļauj

54nekontrolētiem riskiem tieši tos spēlētājus, kuri cieš no

55azartspēļu atkarības.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2interaktīvo azartspēļu biedrība" (turpmāk - Biedrība) -

3uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta

4pirmajiem trim teikumiem.

5Apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot normatīvajos

6aktos noteikto kārtību, un esot pretējas Likuma mērķim un jēgai.

7Proti, Likuma mērķis esot ar nodokli aplikt tikai tādus naudas

8līdzekļus, kuriem piemīt ienākumu gūšanas raksturs. Azartspēļu

9organizētāju sniegtie pakalpojumi esot izklaides veids, tādēļ

10neesot pareizi azartspēļu laimestus uzskatīt par ienākumiem

11pielīdzināmu ieguvumu. Izmaksas par dalību azartspēlēs

12negarantējot spēlētājam uzvaru, bet esot tikai līdzeklis tāda

13pakalpojuma saņemšanai, kas varētu novest pie laimesta. Likuma

14kontekstā būtu loģiski ar jēdzienu "laimests" apzīmēt

15"tīro laimestu" jeb naudas ieguvumu, no kura atskaitīti

16spēlētāja izdevumi. Iepriekš likumdevējs neesot uzskatījis, ka

17šāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšanas kārtība būtu

18problemātiska.

19Visas laimestu summas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma

20nodokli esot konfiscējoša. Proti, spēlētājs, neraugoties uz it kā

21iegūtajiem laimestiem, naudas izteiksmē faktiski ciešot

22zaudējumus. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, neesot

23ņēmis vērā nozares viedokli, ka šāda regulējuma pieņemšana

24rezultēsies nodokļa piemērošanā izdevumiem par spēles maksu, kas

25ir spēlētāju līdzekļi, par kuriem reiz jau ir samaksāts

26iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apstrīdētās normas esot pieņemtas

27bez diskusijām par šo jautājumu. Tādējādi likumdevējs neesot

28ievērojis labas likumdošanas principu.

29Apstrīdētās normas kalpojot vienīgi fiskālu mērķu

30sasniegšanai, bet tie nevarot būt leģitīmi šajās normās ietvertā

31pamattiesību ierobežojuma mērķi. Apstrīdēto normu pieņemšanas

32laikā likumdevējam neesot bijis mērķa atturēt cilvēkus no

33azartspēlēm. Vispārīga atsaukšanās uz azartspēļu kaitīgumu pati

34par sevi neesot iemesls aplikt ar nodokli laimestus.

35Iepriekš spēkā bijušais tiesiskais regulējums, kas paredzēja

36laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atskaitot

37izdevumus, ticis atcelts, šo lēmumu pamatojot ar centieniem

38izvairīties no nodokļa samaksas, jo cilvēki izvēlēšoties

39nelegālos azartspēļu operatorus. Tādēļ neesot saprotams, uz kāda

40pamata laimestu aplikšana ar nodokli tika atjaunota, turklāt

41nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir maksājams arī par

42izdevumiem laimestu iegūšanai. Likumdevējs neesot pamatojis, ka

43situācija sabiedrībā un iestāžu darbībā uzlabojusies tiktāl, ka

44būtu novērsta spēlētāju pāriešana uz azartspēļu pakalpojumiem ēnu

45ekonomikā. Tas nesaskanot ar mērķi pasargāt sabiedrību no

46pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas kaitīgajām sekām. Nelegālajā

47azartspēļu tirgū nepastāvot nekāda uzraudzības un kontroles

48sistēma, kas varētu novērst pārmērīgu aizraušanos ar azartspēlēm.

49Nosakot nesamērīgu nodokļa slogu izložu un azartspēļu laimestiem,

50likumdevējs nelegālo tirgus daļu esot padarījis spēlētājiem

51"taisnīgāku" nekā attiecīgā pakalpojuma saņemšanu no

52Latvijā licencētiem azartspēļu organizētājiem.

53Apstrīdētās normas pārkāpjot objektīvā neto principu.

54Atkāpšanās no tā neesot pieļaujama, jo Likums neizšķirot

55noteiktus ienākumu veidus, kuriem tas nebūtu piemērojams. Izlozes

56un azartspēles esot tāds izklaides veids, ar kuru nav paredzēts

57aizrauties tiktāl, lai jebkādi laimesti ilgtermiņā varētu tikt

58uzskatīti par ienākumiem. Tomēr, ja reiz likumdevējs noteicis, ka

59laimesti ir uzskatāmi par ienākumiem, kas apliekami ar nodokli,

60tad uz tiem esot attiecināmas tās pašas normas un principi, kas

61vispār ir attiecināmi uz jebkuriem ienākumiem, tostarp arī

62objektīvā neto princips. Apstrīdētās normas varētu tikt pieņemtas

63vienīgi tādā gadījumā, ja pastāvētu būtiska sabiedrības interese,

64kuru nevar aizsargāt ar citiem līdzekļiem. Pat ja uzskatītu, ka

65leģitīmais mērķis ir azartspēļu kaitīgo seku mazināšana, tomēr

66vajagot atzīt, ka likumdevējs nav pamatojis atkāpšanos no

67objektīvā neto principa.

68Apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestus, varot tikt

69sasniegti likumdevēja norādītie pamattiesību ierobežojuma

70leģitīmie mērķi. Tomēr, neparedzot izdevumu atskaitīšanu no

71laimestiem, likumdevējs mazinot legālo pakalpojumu sniedzēju

72piesaistīto spēlētāju skaitu un novirzot spēlētājus uz ēnu

73ekonomikas segmentu. Netaisnīgs nodokļu regulējums lielākoties

74nevis vispār atturot personu no konkrēta pakalpojuma saņemšanas,

75bet gan atturot no tā saņemšanas legālajā tirgū. Statistikas dati

76rādot, ka legālo azartspēļu tirgus ierobežošana noved pie

77straujas nelegālā tirgus paplašināšanās. Apstrīdētās normas

78neveicinot sabiedrības labklājību, kas balstoties uz tādu

79taisnīgu, godīgu un saprātīgu regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena

80persona maksā nodokļus atbilstoši tās spējām. Nevienā Eiropas

81Savienības dalībvalstī neesot apstrīdētajām normām līdzīga

82regulējuma.

1Pieaicinātā persona - PhD Aivita

2Putniņa - norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktais

3iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem

4var mazināt azartspēļu atkarības izplatību. Tas varot ietekmēt

5dominējošo spēlēšanas motivāciju, proti, cerības uz lielu

6laimestu gūšanu, kā arī pašapmānu - koncentrēšanos uz laimestiem,

7nevis zaudējumiem -, un mudināt cilvēkus atzīt savu problēmu.

8Tādējādi tas varot kalpot leģitīmā mērķa sasniegšanai. Personai

9uzliktais pienākums paziņot par gūtajiem ienākumiem virs 3000

10euro gadā liekot personai apzināties un vērtēt savus

11spēlēšanas paradumus ilgtermiņā. Savukārt finanšu zaudējumu

12apzināšanās esot visbiežāk konstatētais slieksnis, pēc kura

13atkarība tiek atpazīta, atzīta un tiek meklēti risinājumi.

14Ar azartspēlēm saistītas veselības un sociālās problēmas esot

15daudziem Latvijas iedzīvotājiem un caur līdzatkarību tiešā veidā

16nelabvēlīgi ietekmējot arī viņu ģimenes locekļus, palielinot

17azartspēļu atkarības problēmu skarto personu īpatsvaru vismaz

18divkārt. Atkarības radīto seku dēļ netieši ciešot visa

19sabiedrība. Tādējādi azartspēļu atkarības problēmas efektīva

20risināšana, tostarp ierobežojot atsevišķu personu intereses,

21kopumā esot visas Latvijas sabiedrības interesēs.

22Secinājumu

23daļa

1Pieteikumu iesniedzējas apstrīd Likuma 8. panta

2trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5.

3punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim

4teikumiem.

5Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkts noteic, ka

6pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā

7nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, ja šā

8likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi.

9Saskaņā ar Likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu gada

10apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti

11izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs

12(to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000

13euro.

14Tādējādi apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka

15iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un

16azartspēļu laimestiem. Līdz ar to Satversmes tiesa, pārbaudot

17apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim

18teikumiem, tās vērtēs kā vienotu tiesisko regulējumu.

1Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi nosaka:

2"Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot

3pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot

4vienīgi saskaņā ar likumu."

5Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu

6īstenošanu, gan arī valsts iespēju sabiedrības interesēs

7ierobežot šīs tiesības. Minētais pants, no vienas puses, ietver

8valsts pienākumu nodrošināt īpašuma tiesību aizsardzību, taču, no

9otras puses, dod valstij arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā

10iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā. Ar tiesībām uz īpašumu

11Satversmes 105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura

12tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar

13kurām tā var rīkoties pēc savas gribas. Arī personas naudas

14līdzekļi ir tiesību uz īpašumu objekts (sk. Satversmes tiesas

152020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-37-0103 15.2.

16punktu). Tādējādi izložu un azartspēļu spēlētāju mantas -

17gūtā laimesta - aizsardzība ietilpst Satversmes 105. panta

18pirmajos trijos teikumos nostiprināto tiesību uz īpašumu

19tvērumā.

20Nodokļa maksāšanas pienākums personai vienmēr nozīmē

21Satversmes 105. pantā garantēto tiesību uz īpašumu ierobežošanu

22(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā

23Nr. 2018-04-01 14. punktu). Likuma 8. panta trešās daļas

2420.4 punkts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis

25ir maksājams no izložu un azartspēļu laimestiem, bet 9. panta

26pirmās daļas 5. punkts nosaka ar nodokli neapliekamo ienākuma

27daļu 3000 euro apmērā. Tādējādi apstrīdētās normas

28ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos

29garantētās tiesības uz īpašumu tiktāl, ciktāl no šīm normām

30izriet pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja

31taksācijas gada laikā laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma)

32pārsniedz 3000 euro.

33Līdz ar to apstrīdētās normas

34personai ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos

35ietvertās pamattiesības.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

2visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

3kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

4noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

5likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15.

6februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106 17. punktu).

714.1. Likuma 8. panta trešā daļa tika papildināta ar

820.4 punktu, savukārt 9. panta pirmās daļas 5. punkts

9tika grozīts ar likumu "Grozījumi likumā "Par

10iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas pieņemts 2017. gada

1128. jūlijā, izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas

12Vēstnesis" Nr. 156 un stājās spēkā 2018. gada 1.

13janvārī.

14Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

15ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

16noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

17prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

18apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

19varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

20paredzēt to piemērošanas sekas.

2114.2. Pieaicinātā persona - Biedrība - norādījusi, ka

22likumdevējs neesot ievērojis labas likumdošanas principu, jo

23neesot uzklausījis nozares pārstāvju iebildumus un apstrīdētās

24normas neatbilstot Likuma mērķim. Proti, ar iedzīvotāju ienākuma

25nodokli esot apliekami tādi saņemtie naudas līdzekļi, kuriem ir

26ienākumu gūšanas raksturs. Izložu un azartspēļu laimesti par

27tādiem neesot uzskatāmi. Tomēr, ja likumdevējs ir paredzējis, ka

28no tiem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad par laimestu

29būtu uzskatāma summa, no kuras atskaitīti ar dalību izlozēs un

30azartspēlēs saistītie izdevumi.

31Finanšu ministrija pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā

32lasījumā iesniedza priekšlikumus izteikt apstrīdētās normas to

33šobrīd spēkā esošajā redakcijā. No lietas materiāliem izriet, ka

34par Likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu

35(nodokļu) komisijas 2017. gada 26. jūlija sēdē tika uzklausīti

36Asociācijas pārstāvji un apspriesta kārtība, kādā izložu un

37azartspēļu laimesti apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

38Notika arī debates par iespēju aprēķināt nodokli no laimesta,

39atskaitot izdevumus par dalību spēlē, kā arī par personas spēju

40nodokli samaksāt. Komisijas sēdē Finanšu ministrijas priekšlikumi

41tika atbalstīti, un Saeima 2017. gada 28. jūlija sēdē pieņēma

42Likuma grozījumus, tostarp apstrīdētās normas to spēkā esošajā

43redakcijā.

44Satversmes tiesa gūst apstiprinājumu tam, ka likumdevējs ir

45vērtējis apstrīdētajās normās ietverto tiesību uz īpašumu

46ierobežojumu. Tāpēc vien, ka likumdevējs nav ņēmis vērā paustos

47iebildumus un priekšlikumus, nevar atzīt, ka labas likumdošanas

48princips nav ievērots (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

49gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 16.1. punktu).

50Tādējādi atzīstams, ka labas likumdošanas princips nav

51pārkāpts.

52Savukārt Biedrības arguments par to, ka apstrīdētās normas

53esot pretrunā ar Likuma mērķi, pēc būtības ir saistīts ar

54iebildumu, ka, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un

55azartspēļu laimestiem, neesot ievērots objektīvā neto princips.

56Šo argumentu Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajās

57normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

58principam.

59Līdz ar to apstrīdētajās normās

60ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

61kārtībā pieņemtām tiesību normām.

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa

5sprieduma lietā Nr. 2023-09-0106 19. punktu).

6Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertajam

7pamattiesību ierobežojumam ir gan fiskāla, gan regulatīva

8funkcija. Proti, apstrīdēto normu pieņemšana bijusi viens no

9pasākumiem, kas ieviesti atbilstoši Nodokļu politikas

10pamatnostādnēm, lai pilnveidotu Latvijas nodokļu sistēmu. Tāpat

11apstrīdēto normu mērķis esot ierobežot azartspēļu pievilcību un

12atkarības rašanos vai pastiprināšanos. Tādējādi apstrīdēto normu

13leģitīmie mērķi esot citu cilvēku tiesību aizsardzība un

14sabiedrības labklājības aizsardzība.

15Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka azartspēles var negatīvi

16ietekmēt ne tikai cilvēka finansiālo situāciju, potenciāli radot

17nekontrolēti lielus tēriņus, bet arī garīgo veselību, citstarp

18radot atkarību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra

19sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 21. punktu). Arī pētījumi

20apstiprina, ka izlozes un azartspēles rada atkarību un

21sociālekonomiskas problēmas ne tikai atkarīgajai personai, bet

22arī tās ģimenei (sk., piemēram: Putniņa A., Pokšāns A., Brants

23A. Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju,

24datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to

25ietekmējošiem riska faktoriem. Rīga: Veselības ministrija,

262019). Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka iedzīvotāju

27ienākuma nodokļa noteikšana no izložu un azartspēļu laimestiem ir

28vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu. Tātad

29apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

30leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība.

31Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka iedzīvotāju ienākuma

32nodoklim ir fiskālā funkcija, tas veido valsts budžeta un

33pašvaldību budžetu ieņēmumus un tiek noteikts, lai nodrošinātu

34sabiedrības labklājību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

35gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu).

36Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu

37laimestiem kalpo arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu

38ieņēmumu palielināšanai, un šie ieņēmumi var tikt izmantoti

39sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Tātad apstrīdētajās

40normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

41arī sabiedrības labklājības aizsardzība.

42Līdz ar to apstrīdētajās normās

43ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

44cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

4izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt (sk.,

5piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

6Nr. 2023-09-0106 21. punktu).

716.1. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

8personas uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

9ierobežojums nav piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai. Proti,

10nosakot pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu

11un azartspēļu laimestiem, likumdevējs neesot ievērojis objektīvā

12neto principu, kas izrietot no taisnīguma un tiesiskās

13vienlīdzības principa nodokļu jomā. Tomēr šie argumenti ir

14saistīti nevis ar to, vai pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

15mērķus vispār var sasniegt, bet gan ar to, vai tos nevar sasniegt

16ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

17Tādēļ to, vai likumdevējam, pieņemot apstrīdētās normas, bija

18jāņem vērā objektīvā neto princips, Satversmes tiesa pārbaudīs,

19vērtējot likumdevēja izraudzīto līdzekļu nepieciešamību leģitīmo

20mērķu sasniegšanai.

2116.2. Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētajās

22normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu

23cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti,

24apstrīdētās normas ir vērstas uz azartspēļu atkarības mazināšanu

25un valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu

26palielināšanu.

27Satversmes tiesa atzīst par pamatotu Saeimas argumentu, ka par

28izlozēs un azartspēlēs gūto laimestu maksājams nodoklis mazina

29ieguvumu un līdz ar to arī azartspēļu pievilcību. Jo lielāki ir

30ar laimesta gūšanu saistītie izdevumi, jo potenciāli lielāka ir

31iespēja, ka ieguvums no iespējamā laimesta būs mazāks. Tādējādi

32pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visa izložu un

33azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības

34rašanos vai pastiprināšanos.

35Satversmes tiesa jau iepriekš norādīja, ka iedzīvotāju

36ienākuma nodoklis nodrošina valsts budžeta un pašvaldību budžetu

37ieņēmumu palielinājumu un šos līdzekļus likumdevējs var novirzīt

38dažādiem izdevumiem budžeta apakšprogrammās (sal. sk.

39Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr.

402014-12-01 19.2. punktu). Tādējādi valstij ir plašākas

41iespējas īstenot sabiedrības labklājības pasākumus tās

42paredzētajos rīcības virzienos. Tādēļ pienākums maksāt

43iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas izložu un azartspēļu

44laimestu summas arī nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus,

45kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

46Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

47līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

48sasniegšanai.

1Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

2ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai

4leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk

5ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi.

6Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

7līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā

8kvalitātē un kurš no valsts un sabiedrības neprasa nesamērīgi

9lielu ieguldījumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

107. oktobra sprieduma lietā Nr. 2020-59-01 22. punktu).

11Turklāt īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki

12līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesai jāievēro

13konstitucionālās kontroles robežas, ko nosaka nodokļu tiesību

14daba (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma

15lietā Nr. 2010-70-01 16. punktu). Proti, valstij, nosakot un

16īstenojot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība

17(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 7. janvāra

18sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 18. punktu). Valstij ir

19jārūpējas par tās ilgtspējīgu attīstību, citstarp tādā veidā, lai

20valsts budžetā vienmēr būtu valsts funkciju pildīšanai

21nepieciešamie līdzekļi. Turklāt personas tiesības uz īpašumu nav

22aplūkojamas atrauti no personas konstitucionālā pienākuma maksāt

23pienācīgā kārtībā noteiktos nodokļus (sk., piemēram,

24Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

252014-11-0103 20. punktu).

2617.1. Asociācija norāda, ka iedzīvotāju ienākuma

27nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem būtu atceļams

28pavisam.

29Tomēr Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tā nevar vērtēt

30likumdevēja izvēli ieviest noteiktu nodokli, ja šādai izvēlei ir

31saprātīgs pamats (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25.

32marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 25.2. punktu).

33Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka likumdevēja

34izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ja

35likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir nolēmis ieviest

36konkrētu nodokli, par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt šā

37nodokļa neesību (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25.

38marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 25.2. punktu). Šis

39līdzeklis neļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

40mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.

4117.2. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

42personas uzskata, ka saudzējošāks pamattiesību ierobežošanas

43līdzeklis būtu objektīvā neto principa piemērošana, kas

44nodrošinātu taisnīgu un tiesisku nodokļa regulējumu.

45Satversmes tiesa iepriekš ir vērtējusi objektīvā neto principa

46piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim no saimnieciskās

47darbības. Attiecībā uz to Satversmes tiesa atzina, ka vispār

48Likums ir veidots, balstoties uz nodokļu maksātāja spēju samaksāt

49nodokli. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs ir atkarīgs

50no reālā ienākuma, lai finansiālais slogs, ko rada nodokļa

51maksāšanas pienākums, būtu samērīgs. Nodokļu samaksas spēja

52ienākuma nodokļa gadījumā tiek vērtēta arī atbilstoši objektīvā

53neto principam, kas paredz: lai noteiktu ar iedzīvotāju ienākuma

54nodokli apliekamo ienākumu, ir jābūt iespējai atskaitīt ar

55saimniecisko darbību saistītos izdevumus (sk. Satversmes

56tiesas 2022. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 14.

57punktu). Tomēr Satversmes tiesa nav vērtējusi objektīvā neto

58principa piemērošanu tādam ienākumam, kas nav gūts no

59saimnieciskās darbības.

60Valsts rīcības brīvība nodokļu politikas jomā ietver tiesības

61izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām

62nosakāmas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas.

63Satversme pilnvaro likumdevēju īstenot tādu fiskālo politiku, kas

64nodrošina valstij nepieciešamos ienākumus (sk. Satversmes

65tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10.

66punktu). Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu

67maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas

68nav ienākums no saimnieciskās darbības. Satversmes tiesa piekrīt

69Finanšu ministrijas norādītajam, ka Likumā dažādiem ienākumu

70veidiem var būt noteikts atšķirīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa

71regulējums.

72Izlozes un azartspēles, atšķirībā no saimnieciskās darbības,

73ir izklaides pakalpojums (sal. sk. Satversmes tiesas 2019.

74gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.4. punktu).

75To neapstrīd arī lietas dalībnieki un pieaicinātās personas.

76Azartspēļu nozares pārstāvji arī paši atzīst, ka izlozes un

77azartspēles ir izklaides pakalpojums, kas var rezultēties

78laimestā.

79Azartspēle ir spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības

80likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no

81veiksmes vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi (sk.

82Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 1. punktu). Savukārt

83izloze ir spēle, kurai ir laimes līguma raksturs un kurā tās

84dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma

85raksturs (sk. Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 7.

86punktu). Arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas -

87Finanšu ministrija un Biedrība - norāda, ka izložu un azartspēļu

88laimesti ir atkarīgi no veiksmes un tos nevar salīdzināt ar

89ienākumiem no saimnieciskās darbības.

90Tādējādi izlozēs un azartspēlēs spēlētājs veiksmes gadījumā

91var gūt laimestu, tomēr to mērķis nav nodrošināt regulārus un

92paredzamus ienākumus. Turklāt spēlētājs, veicot iemaksas dalībai

93spēlē, maksā par izklaides pakalpojumu, un tā rezultātā iegūtais

94laimests faktiski ir jauns spēlētāja ienākums. Tādēļ izdevumi par

95dalību spēlē nav uzskatāmi par līdzekļiem, kas ieguldīti

96paredzama ienākuma gūšanai. Attiecīgi izložu un azartspēļu

97laimesti, tāpat kā vairāki citi Likumā paredzētie apliekamo

98ienākumu veidi, pēc savas būtības ir tādi ienākumi, kuru gūšana

99nav tieši saistīta ar iepriekš veiktiem ieguldījumiem. Savukārt

100saimnieciskā darbība ir sistemātiska, patstāvīga darbība ar mērķi

101gūt ienākumus. Saimnieciskās darbības būtība paredz personas

102darba un līdzekļu ieguldījumu ienākumu gūšanai, ar ko arī ir

103saistāma iespēja no gūtajiem ieņēmumiem atskaitīt ar saimniecisko

104darbību saistītos izdevumus. Tādējādi izložu un azartspēļu

105laimesti nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības.

106Ņemot vērā izložu un azartspēļu būtību, to spēlētājam ir

107jārēķinās ar to, ka reālais ieguvums var būt neliels vai pat

108mazāks nekā izdevumi par dalību attiecīgajā spēlē. Katram

109spēlētājam ir iespēja iepazīties ar informāciju par kārtību vai

110nosacījumiem laimesta saņemšanai un laimesta lielumu attiecīgās

111izlozes vai azartspēles noteikumos (sk. Azartspēļu un izložu

112likuma 6. un 69. pantu). Secīgi spēlētājam ir jārēķinās arī

113ar to, ka viņam ir pienākums maksāt nodokli no Likumā noteiktā

114nodokļa objekta - kopējās taksācijas gadā iegūtās laimestu

115summas.

116Ņemot vērā minēto, likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli

117no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā

118neto principu.

11917.3. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

120personas uzskata, ka pēc būtības saudzējošāks pamattiesību

121ierobežošanas līdzeklis būtu ar dalību spēlē saistīto izdevumu

122atskaitīšana no iegūtā laimesta summas. Savukārt Saeima uzskata,

123ka šāds regulējums nevar tikt uzskatīts par saudzējošāku līdzekli

124leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas radītu administratīvo slogu

125nodokļu maksātājiem un prasītu papildu resursus no valsts.

126Dienests norāda, ka tad, ja nodoklis būtu jāmaksā no gūto

127laimestu un ar dalību izlozēs vai azartspēlēs saistīto izdevumu

128starpības, nodokļa aprēķināšana būtu sarežģīta un laikietilpīga.

129Dienestam būtu jāveic pārbaudes un jāiegūst informācija no

130laimestu saņēmēja vai izmaksātāja. Lai pierādītu konkrētu

131izdevumu saistību ar konkrētiem laimestiem, to saņēmējam būtu

132jākārto grāmatvedības uzskaite. Nodokļu kontroles pasākumu

133veikšanai nepieciešamie resursi nebūtu samērojami ar ienākumiem

134budžetā.

135No Dienesta un Asociācijas sniegtās informācijas izriet, ka

136spēlētāji var saņemt darījumu apliecinošus dokumentus par

137veiktajiem izdevumiem un gūtajiem laimestiem. Interaktīvajās

138izlozēs un azartspēlēs veiktie darījumi tiekot atspoguļoti

139spēlētāja kontā un bankas kontā. Tomēr arī Asociācija atzīst, ka

140tādā gadījumā, ja spēlētāji šos dokumentus pieprasītu, ievērojams

141administratīvais slogs rastos arī pašiem azartspēļu

142organizētājiem saistībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

143legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

144novēršanas likumā ietverto ziņošanas pienākumu.

145No lietas materiāliem izriet, ka ar nodokļa aprēķināšanu no

146laimestu un izdevumu starpības saistītais administratīvais slogs

147ir bijis viens no iemesliem, kuru dēļ 2011. gadā tika pieņemti

148Likuma grozījumi, ar kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis no

149izložu un azartspēļu laimestiem tika izslēgts. Jau tad esot

150konstatēts risks, ka izložu un azartspēļu laimestu saņēmēji savās

151gada ienākumu deklarācijās laimestus nenorāda, jo ienākuma

152izmaksātājam nav bijis pienākuma laimestu reģistrēt un

153identificēt. Tāpat nodokļu maksātājiem bijis problemātiski

154nodrošināt ar izložu un azartspēļu laimestu saistīto attaisnojuma

155dokumentu pievienošanu gada ienākumu deklarācijai, jo tie netika

156uzkrāti un bija grūti pierādīt to saistību ar konkrētu laimestu.

157Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, apzinājās, ka

158šāda nodokļa objekta administrēšana ir sarežģīta, un arguments

159par pretējo nav pamatots.

160Nodokļu tiesību jomā ir jānodrošina noteiktība nodokļu

161administrēšanā un jāparedz efektīva nodokļu iekasēšanas kārtība,

162un tas ir būtiski ne tikai nodokļa maksātājam, bet arī

163sabiedrībai kopumā. Likumdevēja pienākums ir noteikt tādu nodokļa

164iekasēšanas kārtību, kas būtu efektīva un vienlaikus taisnīgi

165līdzsvarotu sabiedrības un indivīda intereses (sk. Satversmes

166tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.

167punktu). Satversmes tiesa secina, ka tāds regulējums,

168atbilstoši kuram iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un

169azartspēļu laimestiem būtu aprēķināms, no tiem atskaitot ar

170dalību spēlē saistītos izdevumus, radītu pārmērīgu administratīvo

171slogu un prasītu nesamērīgus valsts un sabiedrības ieguldījumus.

172Turklāt tiktu mazināta Dienesta darbības efektivitāte un tas būtu

173pretrunā ar vienu no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem. Tas

174nozīmē arī to, ka nodokļu kontroles pasākumu veikšana nebūtu

175samērīga ar budžetā iekasētajiem līdzekļiem.

176Visbeidzot, tāds regulējums, kas paredzētu iedzīvotāju

177ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem aprēķināt, no

178laimestu summas atskaitot ar dalību spēlēs saistītos izdevumus,

179pirmkārt, nesasniegtu apstrīdēto normu mērķi mazināt izložu un

180azartspēļu atkarības risku. Proti, ja varētu atskaitīt ar dalību

181izlozēs un azartspēlēs saistītos izdevumus, tad būtu maksājams

182mazāks nodoklis vai arī tas vispār nebūtu jāmaksā. Tad izlozes un

183azartspēles kļūtu spēlētājam pievilcīgākas. Bet, jo lielāks

184maksājamais nodoklis, jo vairāk tas attur no potenciālas

185iesaistīšanās izlozēs un azartspēlēs. Otrkārt, piedāvātais

186alternatīvais regulējums samazinātu valsts budžetā un pašvaldību

187budžetos iekasēto ieņēmumu apmēru. Tādējādi leģitīmie mērķi

188netiktu sasniegti tādā pašā kvalitātē.

189Līdz ar to nav citu, saudzējošāku

190līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

191varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai

3rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par

4labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi

5Satversmes tiesai jānoskaidro līdzsvarojamās intereses un

6jānoteic, kurām no šīm interesēm ir piešķirama prioritāte

7(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa

8sprieduma lietā Nr. 2023-09-0106 22. punktu). Izskatāmajā

9lietā ir līdzsvarojamas izložu un azartspēļu spēlētāju tiesības

10uz gūto laimestu, no vienas puses, un apstrīdētajās normās

11noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās citu

12cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības intereses, no otras

13puses. Satversmes tiesai jāvērtē arī tas, vai nodokļa maksājums

14nav nesamērīgs slogs adresātam, tostarp tas, vai piemērotais

15nodoklis pēc sava rakstura nav konfiscējošs (sk. Satversmes

16tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24.

17punktu un 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103

1820. punktu).

1918.1. Saeima norāda, ka sabiedrības gūtais labums ir

20lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas tiek radītas tādām

21personām, kuras azartspēlēs iesaistās regulāri. Valsts budžetā un

22pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju ienākuma

23nodoklis, ko varot izmantot dažādu ar sabiedrības labklājības

24aizsardzību saistītu pasākumu īstenošanai. Ar apstrīdētajās

25normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma palīdzību varot mazināt

26atkarības rašanos vai pastiprināšanos. Nodokļa administrēšana

27esot efektīva un neradot nodokļu maksātājiem lielu administratīvo

28slogu. Nodoklis neesot jāmaksā par laimestiem līdz 3000

29euro taksācijas gadā.

30Tā kā objektīvā neto principu var neattiecināt uz iedzīvotāju

31ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, nav pamata

32secināt, ka šā principa nepiemērošana neatbilstu taisnīguma

33principam un būtu nesamērīga.

34Likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un

35sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības

36risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem.

37Proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu

38un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz

393000 euro taksācijas gadā. Tādā veidā tiek īstenota arī

40apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija - atturēt

41personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu

42dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības rašanās vai

43pastiprināšanās riskus. Tas ir ieguvums gan pašiem spēlētājiem,

44gan visai sabiedrībai.

45Asociācija un Biedrība norāda, ka azartspēļu ierobežojumi,

46tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir iemesls, kura dēļ

47paplašinoties nelegālais azartspēļu tirgus, kurā spēlētāji vispār

48netiekot aizsargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes. Tomēr

49apstrīdētās normas ir daļa no nodokļu regulējuma un pašas par

50sevi nav līdzeklis, ar kuru tiešā veidā tiktu ierobežota izložu

51un azartspēļu pieejamība. Valsts ir apzinājusies nelicencēto

52azartspēļu un izložu tirgus daļas pastāvēšanu, ir veikusi un

53plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz nelegālo azartspēļu un

54izložu izplatības ierobežošanu (sk. Azartspēļu un izložu

55politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 1. pielikuma 5.

56punktu).

57Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās

58normas, pirmkārt, ierobežo izložu un azartspēļu atkarības riskus.

59Otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklim no izložu un azartspēļu

60laimestiem ir fiskāla funkcija, un apstrīdētās normas ir vērstas

61uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā. Tas nozīmē, ka

62sabiedrības ieguvums - iepretim atsevišķu nodokļu maksātāju

63(spēlētāju, kas izlozēs un azartspēlēs piedalās regulāri vai par

64dalību tajās maksā vairāk nekā 3000 euro gadā) tiesību

65ierobežojumam - ir sabiedrības labklājības aizsardzībai

66izmantojamie valsts budžeta līdzekļi. Tādējādi apstrīdētajās

67normās ietvertais pamattiesību ierobežojums skar atsevišķus

68nodokļu maksātājus, bet ar tā leģitīmajiem mērķiem aizsargātās

69tiesības un intereses attiecas uz daudz plašāku personu loku un

70labumu no šā ierobežojuma gūst visa sabiedrība.

7118.2. Pieteikumu iesniedzējas un Biedrība norāda, ka

72apstrīdētās normas rada tādas situācijas, kad nodokļa maksātājam,

73kura izdevumi ir lielāki par ienākumiem, nākas maksāt nodokli arī

74tad, ja faktiska ienākuma nav. Šādā veidā ienākumi tiekot aplikti

75ar nodokli dubultā apmērā. Proti, par dalību spēlē iemaksāto

76naudu nodoklis jau esot samaksāts, kad persona pirmo reizi guvusi

77attiecīgos ienākumus, piemēram, darba algu. Tādējādi nodoklis

78būtībā esot konfiscējošs. Biedrība norāda, ka esot arī tādas

79situācijas, kad interaktīvo azartspēļu spēlētājs spēles kontā

80iemaksājis naudas līdzekļus, bet daļu no šiem līdzekļiem nav

81izmantojis spēlei un ir iemaksājis atpakaļ bankas kontā. Arī šie

82naudas līdzekļi tiekot uzskatīti par laimestu, un atbilstoši

83apstrīdētajām normām par tiem esot jāmaksā iedzīvotāju ienākuma

84nodoklis.

85Satversmes tiesa jau iepriekš secināja, ka izložu un

86azartspēļu spēlētājs, veicot iemaksas dalībai spēlē, maksā par

87izklaides pakalpojumu un tā rezultātā iegūtais laimests ir jauns

88spēlētāja ienākums, par kuru maksājams ienākuma nodoklis Likumā

89noteiktajā kārtībā. Spēlētājam nav pamata uzskatīt, ka visi viņa

90taksācijas gadā veiktie izdevumi par dalību izlozēs vai

91azartspēlēs būtu attiecināmi uz visiem viņa taksācijas gadā

92gūtajiem laimestiem. Savukārt attiecībā uz līdzekļiem, ko

93spēlētājs iemaksājis interaktīvo azartspēļu kontā, bet nav

94izmantojis spēlei, Satversmes tiesa vērš uzmanību, ka atbilstoši

95Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899

96"Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu

97piemērošanas kārtība" 22.1 punktam, piemērojot

98Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punktu, par ienākumu

99no izložu un azartspēļu laimestiem uzskata jebkuru laimestu

100Azartspēļu un izložu likuma izpratnē. Savukārt atbilstoši

101Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 12. punktam laimests ir

102naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem

103laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs, kā arī

104naudas summa vai manta, kuru spēlētājam saskaņā ar izlozes

105noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā izlozes organizētājs.

106Tātad to, kas ir uzskatāms par azartspēles vai izlozes laimestu,

107nosaka azartspēles vai izlozes organizētājs attiecīgās spēles

108noteikumos. Turklāt laimests tiek izmaksāts laimēšanas gadījumā.

109Tātad tas, vai līdzekļi, ko spēlētājs no interaktīvās azartspēles

110konta iemaksā savā bankas kontā, ir uzskatāmi par laimestu, ir

111atkarīgs no konkrētās spēles noteikumiem un tā, vai attiecīgie

112līdzekļi ir izmantoti spēlei.

113Ņemot vērā minēto, secināms, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis

114no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā apmērā

115par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem un šo

116nodokli nevar uzskatīt par konfiscējošu. Ne lietas dalībnieki, ne

117pieaicinātās personas nav norādījušas tādus citus argumentus par

118apstrīdētā nodokļa radīto slogu, kas ļautu to atzīt par

119konfiscējošu. Arī Satversmes tiesa šādus apstākļus

120nekonstatē.

121Līdz ar to apstrīdētajās normās

122ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās

123normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

124teikumiem.

125Nolēmumu

126daļa

127Pamatojoties uz Satversmes tiesas

128likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

129nosprieda:

130atzīt likuma "Par iedzīvotāju

131ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 20.4

132punktu un 9. panta pirmās daļas 5. punktu par atbilstošu Latvijas

133Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

134Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

135Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

136Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

137Laviņš