9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Spēļu biznesa asociācija" (turpmāk - Asociācija) -

pievienojas pieteikumos norādītajam un uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

teikumiem.

Papildus Asociācija norāda, ka kārtība, kādā iedzīvotāju

ienākuma nodoklis tiek piemērots azartspēļu laimestiem, ir viens

no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ Latvijā ir nesamērīgi liela

nelicencētā tirgus daļa, uz ko norādīts arī Ēnu ekonomikas

ierobežošanas plānā 2021.-2022. gadam. Pēc Asociācijas

ierosinājuma minētajā plānā esot iekļauts pasākums - samazināt

nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru. Tajā kā viens no

rezultatīvajiem rādītājiem esot noteikts nodokļa piemērošanas

azartspēļu laimestiem kārtības vērtējums un uzsvērta

nepieciešamība veikt izmaiņas. Pētījumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli zemes tipa azartspēļu laimestiem un par zemes

bāzēto azartspēļu nodokļiem" esot secināts, ka ir

atkārtojama 2011. gadā pieņemtā reforma - palielināt nodokļus

azartspēlēm un vienlaikus atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādējādi tiktu likvidēts administratīvais slogs, kas gulstas gan

uz azartspēļu nozari, gan Dienestu. No 2012. gada iedzīvotāju

ienākuma nodoklis no azartspēļu laimestiem esot atcelts, jo esot

atzīts, ka azartspēļu laimesti nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa

objekts nedz pēc ekonomiskās būtības, nedz arī juridiskās

definīcijas. Arī šobrīd neesot mainījušies tiesiskie vai

faktiskie apstākļi, uz kuru pamata tika pieņemts šāds lēmums.

Tādēļ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no azartspēļu ienākumiem būtu

atceļams.

2023. gada 7. decembrī Saeima pieņēmusi likumu "Grozījumi

likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un

nodokli"", paredzot būtisku azartspēļu nodokļa

palielinājumu - par 20 procentiem. Neesot atbalstīts Asociācijas

priekšlikums neieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no

nerezidentu laimestiem, lai gan tas būtu veicinājis tūristu

interesi par azartspēļu pakalpojumiem un radījis papildu budžeta

ieņēmumus nodokļu veidā gan no azartspēļu organizētājiem, gan

citām saistītajām nozarēm.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izlozēm un azartspēlēm

netiktu atcelts pavisam, Asociācija esot atbalstījusi nodokļa

maksāšanu no gūto laimestu un ar dalību azartspēlēs saistīto

izdevumu starpības. Spēlētājs varot saņemt maksājumu apliecinošu

dokumentu par izdevumiem par spēlēm spēļu automātos, tomēr tas

nozīmētu ievērojamu administratīvo slogu. Azartspēļu un izložu

pamatnostādnēs esot paredzēts uzdevums ieviest zemes azartspēļu

spēlētāju personificētās "gudrās kartes", kas ļautu vēl

ērtāk apstrādāt ar izdevumiem par dalību azartspēlēs saistīto

datu apstrādi.

Kritiski esot vērtējams Saeimas atbildes rakstā norādītais, ka

ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa palīdzību tiekot mazināta

azartspēļu pievilcība, kā arī attiecīgās atkarības rašanās vai

pastiprināšanās. Ekspertu secinājumi liecinot, ka azartspēļu

stingra ierobežošana noved pie būtiska nelegālo azartspēļu

pieauguma, nemazina ne atkarības rašanos, ne apjomu, bet pakļauj

nekontrolētiem riskiem tieši tos spēlētājus, kuri cieš no

azartspēļu atkarības.