18. pants

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai

3rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par

4labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi

5Satversmes tiesai jānoskaidro līdzsvarojamās intereses un

6jānoteic, kurām no šīm interesēm ir piešķirama prioritāte

7(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa

8sprieduma lietā Nr. 2023-09-0106 22. punktu). Izskatāmajā

9lietā ir līdzsvarojamas izložu un azartspēļu spēlētāju tiesības

10uz gūto laimestu, no vienas puses, un apstrīdētajās normās

11noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās citu

12cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības intereses, no otras

13puses. Satversmes tiesai jāvērtē arī tas, vai nodokļa maksājums

14nav nesamērīgs slogs adresātam, tostarp tas, vai piemērotais

15nodoklis pēc sava rakstura nav konfiscējošs (sk. Satversmes

16tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24.

17punktu un 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103

1820. punktu).

1918.1. Saeima norāda, ka sabiedrības gūtais labums ir

20lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas tiek radītas tādām

21personām, kuras azartspēlēs iesaistās regulāri. Valsts budžetā un

22pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju ienākuma

23nodoklis, ko varot izmantot dažādu ar sabiedrības labklājības

24aizsardzību saistītu pasākumu īstenošanai. Ar apstrīdētajās

25normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma palīdzību varot mazināt

26atkarības rašanos vai pastiprināšanos. Nodokļa administrēšana

27esot efektīva un neradot nodokļu maksātājiem lielu administratīvo

28slogu. Nodoklis neesot jāmaksā par laimestiem līdz 3000

29euro taksācijas gadā.

30Tā kā objektīvā neto principu var neattiecināt uz iedzīvotāju

31ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, nav pamata

32secināt, ka šā principa nepiemērošana neatbilstu taisnīguma

33principam un būtu nesamērīga.

34Likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un

35sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības

36risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem.

37Proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu

38un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz

393000 euro taksācijas gadā. Tādā veidā tiek īstenota arī

40apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija - atturēt

41personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu

42dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības rašanās vai

43pastiprināšanās riskus. Tas ir ieguvums gan pašiem spēlētājiem,

44gan visai sabiedrībai.

45Asociācija un Biedrība norāda, ka azartspēļu ierobežojumi,

46tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir iemesls, kura dēļ

47paplašinoties nelegālais azartspēļu tirgus, kurā spēlētāji vispār

48netiekot aizsargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes. Tomēr

49apstrīdētās normas ir daļa no nodokļu regulējuma un pašas par

50sevi nav līdzeklis, ar kuru tiešā veidā tiktu ierobežota izložu

51un azartspēļu pieejamība. Valsts ir apzinājusies nelicencēto

52azartspēļu un izložu tirgus daļas pastāvēšanu, ir veikusi un

53plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz nelegālo azartspēļu un

54izložu izplatības ierobežošanu (sk. Azartspēļu un izložu

55politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 1. pielikuma 5.

56punktu).

57Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās

58normas, pirmkārt, ierobežo izložu un azartspēļu atkarības riskus.

59Otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklim no izložu un azartspēļu

60laimestiem ir fiskāla funkcija, un apstrīdētās normas ir vērstas

61uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā. Tas nozīmē, ka

62sabiedrības ieguvums - iepretim atsevišķu nodokļu maksātāju

63(spēlētāju, kas izlozēs un azartspēlēs piedalās regulāri vai par

64dalību tajās maksā vairāk nekā 3000 euro gadā) tiesību

65ierobežojumam - ir sabiedrības labklājības aizsardzībai

66izmantojamie valsts budžeta līdzekļi. Tādējādi apstrīdētajās

67normās ietvertais pamattiesību ierobežojums skar atsevišķus

68nodokļu maksātājus, bet ar tā leģitīmajiem mērķiem aizsargātās

69tiesības un intereses attiecas uz daudz plašāku personu loku un

70labumu no šā ierobežojuma gūst visa sabiedrība.

7118.2. Pieteikumu iesniedzējas un Biedrība norāda, ka

72apstrīdētās normas rada tādas situācijas, kad nodokļa maksātājam,

73kura izdevumi ir lielāki par ienākumiem, nākas maksāt nodokli arī

74tad, ja faktiska ienākuma nav. Šādā veidā ienākumi tiekot aplikti

75ar nodokli dubultā apmērā. Proti, par dalību spēlē iemaksāto

76naudu nodoklis jau esot samaksāts, kad persona pirmo reizi guvusi

77attiecīgos ienākumus, piemēram, darba algu. Tādējādi nodoklis

78būtībā esot konfiscējošs. Biedrība norāda, ka esot arī tādas

79situācijas, kad interaktīvo azartspēļu spēlētājs spēles kontā

80iemaksājis naudas līdzekļus, bet daļu no šiem līdzekļiem nav

81izmantojis spēlei un ir iemaksājis atpakaļ bankas kontā. Arī šie

82naudas līdzekļi tiekot uzskatīti par laimestu, un atbilstoši

83apstrīdētajām normām par tiem esot jāmaksā iedzīvotāju ienākuma

84nodoklis.

85Satversmes tiesa jau iepriekš secināja, ka izložu un

86azartspēļu spēlētājs, veicot iemaksas dalībai spēlē, maksā par

87izklaides pakalpojumu un tā rezultātā iegūtais laimests ir jauns

88spēlētāja ienākums, par kuru maksājams ienākuma nodoklis Likumā

89noteiktajā kārtībā. Spēlētājam nav pamata uzskatīt, ka visi viņa

90taksācijas gadā veiktie izdevumi par dalību izlozēs vai

91azartspēlēs būtu attiecināmi uz visiem viņa taksācijas gadā

92gūtajiem laimestiem. Savukārt attiecībā uz līdzekļiem, ko

93spēlētājs iemaksājis interaktīvo azartspēļu kontā, bet nav

94izmantojis spēlei, Satversmes tiesa vērš uzmanību, ka atbilstoši

95Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899

96"Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu

97piemērošanas kārtība" 22.1 punktam, piemērojot

98Likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punktu, par ienākumu

99no izložu un azartspēļu laimestiem uzskata jebkuru laimestu

100Azartspēļu un izložu likuma izpratnē. Savukārt atbilstoši

101Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 12. punktam laimests ir

102naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem

103laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs, kā arī

104naudas summa vai manta, kuru spēlētājam saskaņā ar izlozes

105noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā izlozes organizētājs.

106Tātad to, kas ir uzskatāms par azartspēles vai izlozes laimestu,

107nosaka azartspēles vai izlozes organizētājs attiecīgās spēles

108noteikumos. Turklāt laimests tiek izmaksāts laimēšanas gadījumā.

109Tātad tas, vai līdzekļi, ko spēlētājs no interaktīvās azartspēles

110konta iemaksā savā bankas kontā, ir uzskatāmi par laimestu, ir

111atkarīgs no konkrētās spēles noteikumiem un tā, vai attiecīgie

112līdzekļi ir izmantoti spēlei.

113Ņemot vērā minēto, secināms, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis

114no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā apmērā

115par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem un šo

116nodokli nevar uzskatīt par konfiscējošu. Ne lietas dalībnieki, ne

117pieaicinātās personas nav norādījušas tādus citus argumentus par

118apstrīdētā nodokļa radīto slogu, kas ļautu to atzīt par

119konfiscējošu. Arī Satversmes tiesa šādus apstākļus

120nekonstatē.

121Līdz ar to apstrīdētajās normās

122ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās

123normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

124teikumiem.

125Nolēmumu

126daļa

127Pamatojoties uz Satversmes tiesas

128likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

129nosprieda:

130atzīt likuma "Par iedzīvotāju

131ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 20.4

132punktu un 9. panta pirmās daļas 5. punktu par atbilstošu Latvijas

133Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

134Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

135Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

136Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

137Laviņš