17. pants

1Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

2ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai

4leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk

5ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi.

6Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

7līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā

8kvalitātē un kurš no valsts un sabiedrības neprasa nesamērīgi

9lielu ieguldījumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

107. oktobra sprieduma lietā Nr. 2020-59-01 22. punktu).

11Turklāt īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki

12līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesai jāievēro

13konstitucionālās kontroles robežas, ko nosaka nodokļu tiesību

14daba (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma

15lietā Nr. 2010-70-01 16. punktu). Proti, valstij, nosakot un

16īstenojot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība

17(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 7. janvāra

18sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 18. punktu). Valstij ir

19jārūpējas par tās ilgtspējīgu attīstību, citstarp tādā veidā, lai

20valsts budžetā vienmēr būtu valsts funkciju pildīšanai

21nepieciešamie līdzekļi. Turklāt personas tiesības uz īpašumu nav

22aplūkojamas atrauti no personas konstitucionālā pienākuma maksāt

23pienācīgā kārtībā noteiktos nodokļus (sk., piemēram,

24Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

252014-11-0103 20. punktu).

2617.1. Asociācija norāda, ka iedzīvotāju ienākuma

27nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem būtu atceļams

28pavisam.

29Tomēr Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tā nevar vērtēt

30likumdevēja izvēli ieviest noteiktu nodokli, ja šādai izvēlei ir

31saprātīgs pamats (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25.

32marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 25.2. punktu).

33Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka likumdevēja

34izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ja

35likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir nolēmis ieviest

36konkrētu nodokli, par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt šā

37nodokļa neesību (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25.

38marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 25.2. punktu). Šis

39līdzeklis neļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

40mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.

4117.2. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

42personas uzskata, ka saudzējošāks pamattiesību ierobežošanas

43līdzeklis būtu objektīvā neto principa piemērošana, kas

44nodrošinātu taisnīgu un tiesisku nodokļa regulējumu.

45Satversmes tiesa iepriekš ir vērtējusi objektīvā neto principa

46piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim no saimnieciskās

47darbības. Attiecībā uz to Satversmes tiesa atzina, ka vispār

48Likums ir veidots, balstoties uz nodokļu maksātāja spēju samaksāt

49nodokli. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs ir atkarīgs

50no reālā ienākuma, lai finansiālais slogs, ko rada nodokļa

51maksāšanas pienākums, būtu samērīgs. Nodokļu samaksas spēja

52ienākuma nodokļa gadījumā tiek vērtēta arī atbilstoši objektīvā

53neto principam, kas paredz: lai noteiktu ar iedzīvotāju ienākuma

54nodokli apliekamo ienākumu, ir jābūt iespējai atskaitīt ar

55saimniecisko darbību saistītos izdevumus (sk. Satversmes

56tiesas 2022. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021-06-01 14.

57punktu). Tomēr Satversmes tiesa nav vērtējusi objektīvā neto

58principa piemērošanu tādam ienākumam, kas nav gūts no

59saimnieciskās darbības.

60Valsts rīcības brīvība nodokļu politikas jomā ietver tiesības

61izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām

62nosakāmas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas.

63Satversme pilnvaro likumdevēju īstenot tādu fiskālo politiku, kas

64nodrošina valstij nepieciešamos ienākumus (sk. Satversmes

65tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10.

66punktu). Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu

67maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas

68nav ienākums no saimnieciskās darbības. Satversmes tiesa piekrīt

69Finanšu ministrijas norādītajam, ka Likumā dažādiem ienākumu

70veidiem var būt noteikts atšķirīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa

71regulējums.

72Izlozes un azartspēles, atšķirībā no saimnieciskās darbības,

73ir izklaides pakalpojums (sal. sk. Satversmes tiesas 2019.

74gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.4. punktu).

75To neapstrīd arī lietas dalībnieki un pieaicinātās personas.

76Azartspēļu nozares pārstāvji arī paši atzīst, ka izlozes un

77azartspēles ir izklaides pakalpojums, kas var rezultēties

78laimestā.

79Azartspēle ir spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības

80likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no

81veiksmes vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi (sk.

82Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 1. punktu). Savukārt

83izloze ir spēle, kurai ir laimes līguma raksturs un kurā tās

84dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma

85raksturs (sk. Azartspēļu un izložu likuma 1. panta 7.

86punktu). Arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas -

87Finanšu ministrija un Biedrība - norāda, ka izložu un azartspēļu

88laimesti ir atkarīgi no veiksmes un tos nevar salīdzināt ar

89ienākumiem no saimnieciskās darbības.

90Tādējādi izlozēs un azartspēlēs spēlētājs veiksmes gadījumā

91var gūt laimestu, tomēr to mērķis nav nodrošināt regulārus un

92paredzamus ienākumus. Turklāt spēlētājs, veicot iemaksas dalībai

93spēlē, maksā par izklaides pakalpojumu, un tā rezultātā iegūtais

94laimests faktiski ir jauns spēlētāja ienākums. Tādēļ izdevumi par

95dalību spēlē nav uzskatāmi par līdzekļiem, kas ieguldīti

96paredzama ienākuma gūšanai. Attiecīgi izložu un azartspēļu

97laimesti, tāpat kā vairāki citi Likumā paredzētie apliekamo

98ienākumu veidi, pēc savas būtības ir tādi ienākumi, kuru gūšana

99nav tieši saistīta ar iepriekš veiktiem ieguldījumiem. Savukārt

100saimnieciskā darbība ir sistemātiska, patstāvīga darbība ar mērķi

101gūt ienākumus. Saimnieciskās darbības būtība paredz personas

102darba un līdzekļu ieguldījumu ienākumu gūšanai, ar ko arī ir

103saistāma iespēja no gūtajiem ieņēmumiem atskaitīt ar saimniecisko

104darbību saistītos izdevumus. Tādējādi izložu un azartspēļu

105laimesti nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības.

106Ņemot vērā izložu un azartspēļu būtību, to spēlētājam ir

107jārēķinās ar to, ka reālais ieguvums var būt neliels vai pat

108mazāks nekā izdevumi par dalību attiecīgajā spēlē. Katram

109spēlētājam ir iespēja iepazīties ar informāciju par kārtību vai

110nosacījumiem laimesta saņemšanai un laimesta lielumu attiecīgās

111izlozes vai azartspēles noteikumos (sk. Azartspēļu un izložu

112likuma 6. un 69. pantu). Secīgi spēlētājam ir jārēķinās arī

113ar to, ka viņam ir pienākums maksāt nodokli no Likumā noteiktā

114nodokļa objekta - kopējās taksācijas gadā iegūtās laimestu

115summas.

116Ņemot vērā minēto, likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli

117no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā

118neto principu.

11917.3. Pieteikumu iesniedzējas un vairākas pieaicinātās

120personas uzskata, ka pēc būtības saudzējošāks pamattiesību

121ierobežošanas līdzeklis būtu ar dalību spēlē saistīto izdevumu

122atskaitīšana no iegūtā laimesta summas. Savukārt Saeima uzskata,

123ka šāds regulējums nevar tikt uzskatīts par saudzējošāku līdzekli

124leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas radītu administratīvo slogu

125nodokļu maksātājiem un prasītu papildu resursus no valsts.

126Dienests norāda, ka tad, ja nodoklis būtu jāmaksā no gūto

127laimestu un ar dalību izlozēs vai azartspēlēs saistīto izdevumu

128starpības, nodokļa aprēķināšana būtu sarežģīta un laikietilpīga.

129Dienestam būtu jāveic pārbaudes un jāiegūst informācija no

130laimestu saņēmēja vai izmaksātāja. Lai pierādītu konkrētu

131izdevumu saistību ar konkrētiem laimestiem, to saņēmējam būtu

132jākārto grāmatvedības uzskaite. Nodokļu kontroles pasākumu

133veikšanai nepieciešamie resursi nebūtu samērojami ar ienākumiem

134budžetā.

135No Dienesta un Asociācijas sniegtās informācijas izriet, ka

136spēlētāji var saņemt darījumu apliecinošus dokumentus par

137veiktajiem izdevumiem un gūtajiem laimestiem. Interaktīvajās

138izlozēs un azartspēlēs veiktie darījumi tiekot atspoguļoti

139spēlētāja kontā un bankas kontā. Tomēr arī Asociācija atzīst, ka

140tādā gadījumā, ja spēlētāji šos dokumentus pieprasītu, ievērojams

141administratīvais slogs rastos arī pašiem azartspēļu

142organizētājiem saistībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

143legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

144novēršanas likumā ietverto ziņošanas pienākumu.

145No lietas materiāliem izriet, ka ar nodokļa aprēķināšanu no

146laimestu un izdevumu starpības saistītais administratīvais slogs

147ir bijis viens no iemesliem, kuru dēļ 2011. gadā tika pieņemti

148Likuma grozījumi, ar kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis no

149izložu un azartspēļu laimestiem tika izslēgts. Jau tad esot

150konstatēts risks, ka izložu un azartspēļu laimestu saņēmēji savās

151gada ienākumu deklarācijās laimestus nenorāda, jo ienākuma

152izmaksātājam nav bijis pienākuma laimestu reģistrēt un

153identificēt. Tāpat nodokļu maksātājiem bijis problemātiski

154nodrošināt ar izložu un azartspēļu laimestu saistīto attaisnojuma

155dokumentu pievienošanu gada ienākumu deklarācijai, jo tie netika

156uzkrāti un bija grūti pierādīt to saistību ar konkrētu laimestu.

157Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, apzinājās, ka

158šāda nodokļa objekta administrēšana ir sarežģīta, un arguments

159par pretējo nav pamatots.

160Nodokļu tiesību jomā ir jānodrošina noteiktība nodokļu

161administrēšanā un jāparedz efektīva nodokļu iekasēšanas kārtība,

162un tas ir būtiski ne tikai nodokļa maksātājam, bet arī

163sabiedrībai kopumā. Likumdevēja pienākums ir noteikt tādu nodokļa

164iekasēšanas kārtību, kas būtu efektīva un vienlaikus taisnīgi

165līdzsvarotu sabiedrības un indivīda intereses (sk. Satversmes

166tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.

167punktu). Satversmes tiesa secina, ka tāds regulējums,

168atbilstoši kuram iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un

169azartspēļu laimestiem būtu aprēķināms, no tiem atskaitot ar

170dalību spēlē saistītos izdevumus, radītu pārmērīgu administratīvo

171slogu un prasītu nesamērīgus valsts un sabiedrības ieguldījumus.

172Turklāt tiktu mazināta Dienesta darbības efektivitāte un tas būtu

173pretrunā ar vienu no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem. Tas

174nozīmē arī to, ka nodokļu kontroles pasākumu veikšana nebūtu

175samērīga ar budžetā iekasētajiem līdzekļiem.

176Visbeidzot, tāds regulējums, kas paredzētu iedzīvotāju

177ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem aprēķināt, no

178laimestu summas atskaitot ar dalību spēlēs saistītos izdevumus,

179pirmkārt, nesasniegtu apstrīdēto normu mērķi mazināt izložu un

180azartspēļu atkarības risku. Proti, ja varētu atskaitīt ar dalību

181izlozēs un azartspēlēs saistītos izdevumus, tad būtu maksājams

182mazāks nodoklis vai arī tas vispār nebūtu jāmaksā. Tad izlozes un

183azartspēles kļūtu spēlētājam pievilcīgākas. Bet, jo lielāks

184maksājamais nodoklis, jo vairāk tas attur no potenciālas

185iesaistīšanās izlozēs un azartspēlēs. Otrkārt, piedāvātais

186alternatīvais regulējums samazinātu valsts budžetā un pašvaldību

187budžetos iekasēto ieņēmumu apmēru. Tādējādi leģitīmie mērķi

188netiktu sasniegti tādā pašā kvalitātē.

189Līdz ar to nav citu, saudzējošāku

190līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

191varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.