3. pants

1Pieteikumu iesniedzējas - Administratīvā

2apgabaltiesa un Rīgas pilsētas tiesa (turpmāk arī -

3Pieteikumu iesniedzējas) - uzskata, ka apstrīdētās normas

4neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

5Administratīvās apgabaltiesas tiesvedībā ir administratīvā

6lieta, kurā pieteicējs - fiziskā persona - lūdzis atcelt Valsts

7ieņēmumu dienesta (turpmāk - Dienests) lēmumu. Lēmumā konstatēts,

8ka persona 2019. un 2020. gada apliekamajā ienākumā nav iekļāvusi

9no izložu un azartspēļu laimestiem gūtos ienākumus, tāpēc veiktas

10izmaiņas šīs personas 2019. un 2020. gada ienākumu deklarācijās

11un noteikts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma

12nodoklis.

13Savukārt Rīgas pilsētas tiesas tiesvedībā ir krimināllieta,

14kurā persona apsūdzēta par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā

15un 219. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

16izdarīšanu. Proti, iesniedzot Dienestā kārtējo valsts

17amatpersonas deklarāciju par 2018. un 2019. gadu, apsūdzētais

18esot norādījis nepatiesas ziņas par gūtajiem ienākumiem no

19azartspēļu un izložu laimestiem lielā apmērā. Viņš neesot

20atbilstoši apstrīdētajām normām deklarējis minētos ienākumus un

21neesot noteiktajā termiņā samaksājis par tiem iedzīvotāju

22ienākuma nodokli, tādējādi nodarot zaudējumus valstij lielā

23apmērā.

24Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar iedzīvotāju ienākuma

25nodokli atbilstoši apstrīdētajām normām ir apliekama visa summa,

26kuru laimēšanas gadījumā spēlētājam izmaksā azartspēles vai

27izlozes organizētājs un kura taksācijas gada laikā pārsniedz 3000

28euro, neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē.

29Atbilstoši šādam regulējumam varot rasties tādas situācijas, kad

30maksājamais nodoklis ir lielāks par summu, kas veidojas, no

31laimesta summas atņemot izdevumus par dalību spēlē. Nodoklis esot

32jāmaksā arī tad, ja laimests ir mazāks par dalībai azartspēlē

33iemaksāto likmi. Šādā veidā tiekot aplikti tikai šķietami, nevis

34reāli ienākumi. Faktiski persona esot cietusi zaudējumus, taču

35tai vajagot maksāt ienākuma nodokli.

36Pieteikumu iesniedzējas neapšauba, ka apstrīdētajās normās

37ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

38kārtībā pieņemtu likumu un tam ir leģitīms mērķis - sabiedrības

39labklājības aizsardzība -, savukārt valstij, nosakot un īstenojot

40nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tomēr šī brīvība esot

41īstenojama tādā veidā, kas atbilst vispārējiem tiesību principiem

42un Satversmei, kā arī nodrošina taisnīgumu. Iedzīvotāju ienākuma

43nodokļa jomā likumdevējam vajagot ņemt vērā objektīvā neto

44principu, kas esot tiesiskās vienlīdzības principa

45konkretizācijas elements.

46Lai varētu atzīt, ka nodokļu jomas tiesiskais regulējums ir

47piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, tam vajagot būt pamatotam

48ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, kā arī balstītam uz

49taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principiem. Turklāt,

50īstenojot vertikālo taisnīguma principu, esot jāņem vērā nodokļu

51maksātāja spēja samaksāt nodokli. No tā izrietot prasība ar

52iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt nevis paredzamus, bet gan

53reālus ienākumus, kas veidojušies kā saimnieciskajā darbībā gūto

54ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

55Atkāpšanās no objektīvā neto principa nevarot būt pamatota

56tikai ar fiskālu valsts budžeta ieguvumu. No likumprojekta Nr.

57977/Lp12 "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma

58nodokli"", ar kuru ieviestas apstrīdētās normas,

59(turpmāk - Likumprojekts) neizrietot nekāds cits pamatojums kā

60vienīgi valsts budžeta intereses. Nodokļa noteikumi iepriekš

61paredzējuši, ka, aprēķinot no laimestiem gūtos ienākumus, tiek

62atskaitīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītie

63izdevumi. Savukārt no 2012. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31.

64decembrim fizisko personu izložu un azartspēļu laimesti ar

65nodokli vispār neesot aplikti.

66Vispār Likums paredzot ņemt vērā personas spēju samaksāt

67nodokli. Tomēr attiecībā uz azartspēļu laimestiem apstrīdētajās

68normās faktiski esot noteikts izņēmums. Proti, tas pieļaujot

69tādus gadījumus, kad nodokļa maksātājam, kura izdevumi ir lielāki

70par ieņēmumiem, nākas maksāt nodokli arī tad, ja faktisku

71ienākumu nav. Šāda atkāpšanās no nepieciešamības vērtēt nodokļa

72maksātāja patieso spēju samaksāt nodokli, tostarp arī atkāpšanās

73no objektīvā neto principa, neesot pamatota. Ienākumi faktiski

74tiekot aplikti ar nodokli dubultā apmērā - par iemaksāto naudu

75nodoklis jau esot samaksāts, pirmo reizi gūstot attiecīgos

76ienākumus.