4. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

3105. panta pirmajiem trim teikumiem.

4Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

5pieņemtu likumu. Proti, apstrīdētās normas esot pieņemtas un

6izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

7kārtībā. Tāpat tās esot pietiekami skaidri formulētas un publiski

8pieejamas.

9Valstij, nosakot un īstenojot savu nodokļu politiku, esot

10plaša rīcības brīvība. Nodokļi veidojot valsts budžeta un

11pašvaldību budžetu ieņēmumus un nodrošinot sabiedrības

12labklājību. Apstrīdētās normas esot viens no pasākumiem, kuri

13ieviesti atbilstoši Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm

142018.-2021. gadam, kas atbalstītas ar Ministru kabineta 2017.

15gada 24. maija rīkojumu Nr. 245 "Par Valsts nodokļu

16politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam" (turpmāk -

17Nodokļu politikas pamatnostādnes). To mērķis esot pilnveidot

18Latvijas nodokļu sistēmu un sasniegt Latvijas Nacionālā

19attīstības plāna 2014.-2020. gadam, kas apstiprināts ar Saeimas

202012. gada 20. decembra lēmumu, (turpmāk - Attīstības plāns)

21galveno mērķi - ekonomisko izrāvienu. Mērķis esot pildīt arī

22Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu

23nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu

242021. gadā vienas trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta,

25paaugstināt Dienesta darbības efektivitāti un uzticamību, kā arī

26samazināt ēnu ekonomikas apjomu un atrast papildu finansējumu

27veselības nozarei. Turklāt, apliekot no azartspēlēm gūtos

28laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiekot mazināta

29azartspēļu pievilcība un attiecīgi mazināta azartspēļu atkarības

30rašanās vai pastiprināšanās iespēja. Līdz ar to apstrīdētajām

31normām esot ne tikai fiskāla, bet arī regulatīva funkcija un

32tajās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot divi leģitīmie

33mērķi - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

34aizsardzība.

35Ar apstrīdētajām normām tiekot veicināts tas, ka valsts

36budžetā un pašvaldību budžetos iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek

37iemaksāts lielākā apmērā. Šos ienākumus valsts un pašvaldības

38varot izmantot dažādu uz sabiedrības labklājības aizsardzību

39vērstu pasākumu īstenošanai. Turklāt apstrīdētās normas esot

40viens no azartspēļu atkarības mazināšanas instrumentiem. Proti,

41par azartspēlēs gūtajiem laimestiem maksājamā nodokļa apmērs

42mazinot motivāciju tās spēlēt.

43Izložu un azartspēļu laimesti un nodokļa maksātāja gūtie

44ienākumi no saimnieciskās darbības esot divi dažādi ienākumu

45veidi. Dažādiem ienākumu veidiem varot būt noteikts atšķirīgs

46iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiesiskais regulējums. Personas

47dalībai azartspēlēs un izlozēs esot izklaides raksturs, un to

48nevarot salīdzināt ar personas veiktu saimniecisko darbību.

49Turklāt azartspēles potenciāli radot atkarību un tādējādi

50negatīvi ietekmējot gan cilvēka garīgo veselību, gan finansiālo

51situāciju. Ja azartspēļu un izložu laimestiem tiktu piemērots

52tāds pats regulējums kā ienākumiem no saimnieciskās darbības, tad

53netiktu mazināta cilvēku motivācija spēlēt. Proti, jo lielāki

54izdevumi, maksājot dalības likmi, jo potenciāli lielāka iespēja,

55ka reālie ienākumi no iespējamā laimesta būs mazāki. Tādēļ

56objektīvā neto princips neesot piemērojams attiecībā uz laimestu

57aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad apstrīdētās

58normas esot piemērotas leģitīmo mērķu sasniegšanai.

59Tāds regulējums, kas paredzētu, ka, aprēķinot no laimestiem

60gūtos ienākumus, atskaita ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē

61saistītos izdevumus, nevarot tikt uzskatīts par saudzējošāku

62līdzekli leģitīmo mērķu sasniegšanai. Tas radītu slogu nodokļu

63maksātājam un nelabvēlīgas sekas noteiktai nodokļu maksātāju

64grupai, kā arī prasītu no valsts papildu resursus. Proti, ja

65tiktu ieviesta šāda nodokļa aprēķināšanas metodika, tad

66samazinātos ieņēmumi no izložu un azartspēļu laimestu aplikšanas

67ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un samazinātos arī valsts un

68pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi sabiedrības labklājības

69nodrošināšanai. Nodokļu maksātājam būtu jāsaglabā izmaksas

70attaisnojoši dokumenti. Daļai nodokļu maksātāju, kuri taksācijas

71gadā negūst laimestus, kas pārsniedz 3000 euro, šāds

72regulējums radītu papildu izmaksas, jo šobrīd no izlozēm un

73azartspēlēm gūtie laimesti, kuri taksācijas gadā nepārsniedz 3000

74euro, ar nodokli netiek aplikti. Finansiāli šāds

75regulējums būtu labvēlīgs regulāriem azartspēļu spēlētājiem,

76kuri, iespējams, ir atkarīgi no tām. Savukārt apstrīdētās normas

77esot labvēlīgas tiem, kuri azartspēles spēlē tikai izklaides

78nolūkā, un tādi esot vairākums. Visbeidzot, Dienestam būtu

79nepieciešami papildu resursi, lai administrētu par laimestiem

80maksājamo nodokli. Nodokļu administrēšana kļūtu krietni

81sarežģītāka, un ar to saistītās izmaksas ne vienmēr varētu segt

82ar administrēšanas rezultātā gūtajiem budžeta ieņēmumiem. Līdz ar

83to neesot saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem leģitīmos mērķus

84varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

85Apstrīdētās normas esot veidotas tādējādi, lai cilvēkiem, kuri

86izlozēs piedalās vai azartspēles spēlē izklaides nolūkā, netiktu

87radīts nevajadzīgs administratīvais slogs. Proti, no izlozēm vai

88azartspēlēm gūtie laimesti neesot apliekami ar iedzīvotāju

89ienākuma nodokli, ja tie nepārsniedz 3000 euro, bet tiekot

90aplikti ar šo nodokli tikai tad, ja tie ir lielāki par 3000

91euro. Vairākums to cilvēku, kuri taksācijas gada ietvaros

92gūst par 3000 euro lielākus laimestus, loterijās

93piedaloties vai azartspēles spēlējot regulāri. Arī citās Eiropas

94Savienības dalībvalstīs iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiekot

95piemērots visai laimestu summai neatkarīgi no veiktajiem

96izdevumiem, kā arī nosakot neapliekamā ienākuma slieksni. Turklāt

97Latvijā šis slieksnis esot piecas reizes augstāks par piemērojamo

98attaisnoto ar medicīnas pakalpojumiem un izglītību saistīto

99izdevumu apmēru.

100Sabiedrības labums esot lielāks par kaitējumu, kas tiek

101nodarīts personai, kura azartspēles spēlē regulāri. Valsts

102budžetā un pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju

103ienākuma nodoklis. Apstrīdētās normas mazinot azartspēļu

104atkarību. Visbeidzot, nodokļa administrēšana esot efektīvāka, jo

105neradot lieku administratīvo slogu un neliekot maksāt nodokli par

106laimestiem līdz 3000 euro. Tādējādi ieguvēji esot arī tie

107nodokļa maksātāji, kuri izlozēs piedalās un azartspēles spēlē

108tikai izklaides nolūkā.