4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu. Proti, apstrīdētās normas esot pieņemtas un

izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

kārtībā. Tāpat tās esot pietiekami skaidri formulētas un publiski

pieejamas.

Valstij, nosakot un īstenojot savu nodokļu politiku, esot

plaša rīcības brīvība. Nodokļi veidojot valsts budžeta un

pašvaldību budžetu ieņēmumus un nodrošinot sabiedrības

labklājību. Apstrīdētās normas esot viens no pasākumiem, kuri

ieviesti atbilstoši Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm

2018.-2021. gadam, kas atbalstītas ar Ministru kabineta 2017.

gada 24. maija rīkojumu Nr. 245 "Par Valsts nodokļu

politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam" (turpmāk -

Nodokļu politikas pamatnostādnes). To mērķis esot pilnveidot

Latvijas nodokļu sistēmu un sasniegt Latvijas Nacionālā

attīstības plāna 2014.-2020. gadam, kas apstiprināts ar Saeimas

2012. gada 20. decembra lēmumu, (turpmāk - Attīstības plāns)

galveno mērķi - ekonomisko izrāvienu. Mērķis esot pildīt arī

Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu

nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu

2021. gadā vienas trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta,

paaugstināt Dienesta darbības efektivitāti un uzticamību, kā arī

samazināt ēnu ekonomikas apjomu un atrast papildu finansējumu

veselības nozarei. Turklāt, apliekot no azartspēlēm gūtos

laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiekot mazināta

azartspēļu pievilcība un attiecīgi mazināta azartspēļu atkarības

rašanās vai pastiprināšanās iespēja. Līdz ar to apstrīdētajām

normām esot ne tikai fiskāla, bet arī regulatīva funkcija un

tajās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot divi leģitīmie

mērķi - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība.

Ar apstrīdētajām normām tiekot veicināts tas, ka valsts

budžetā un pašvaldību budžetos iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek

iemaksāts lielākā apmērā. Šos ienākumus valsts un pašvaldības

varot izmantot dažādu uz sabiedrības labklājības aizsardzību

vērstu pasākumu īstenošanai. Turklāt apstrīdētās normas esot

viens no azartspēļu atkarības mazināšanas instrumentiem. Proti,

par azartspēlēs gūtajiem laimestiem maksājamā nodokļa apmērs

mazinot motivāciju tās spēlēt.

Izložu un azartspēļu laimesti un nodokļa maksātāja gūtie

ienākumi no saimnieciskās darbības esot divi dažādi ienākumu

veidi. Dažādiem ienākumu veidiem varot būt noteikts atšķirīgs

iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiesiskais regulējums. Personas

dalībai azartspēlēs un izlozēs esot izklaides raksturs, un to

nevarot salīdzināt ar personas veiktu saimniecisko darbību.

Turklāt azartspēles potenciāli radot atkarību un tādējādi

negatīvi ietekmējot gan cilvēka garīgo veselību, gan finansiālo

situāciju. Ja azartspēļu un izložu laimestiem tiktu piemērots

tāds pats regulējums kā ienākumiem no saimnieciskās darbības, tad

netiktu mazināta cilvēku motivācija spēlēt. Proti, jo lielāki

izdevumi, maksājot dalības likmi, jo potenciāli lielāka iespēja,

ka reālie ienākumi no iespējamā laimesta būs mazāki. Tādēļ

objektīvā neto princips neesot piemērojams attiecībā uz laimestu

aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad apstrīdētās

normas esot piemērotas leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Tāds regulējums, kas paredzētu, ka, aprēķinot no laimestiem

gūtos ienākumus, atskaita ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē

saistītos izdevumus, nevarot tikt uzskatīts par saudzējošāku

līdzekli leģitīmo mērķu sasniegšanai. Tas radītu slogu nodokļu

maksātājam un nelabvēlīgas sekas noteiktai nodokļu maksātāju

grupai, kā arī prasītu no valsts papildu resursus. Proti, ja

tiktu ieviesta šāda nodokļa aprēķināšanas metodika, tad

samazinātos ieņēmumi no izložu un azartspēļu laimestu aplikšanas

ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un samazinātos arī valsts un

pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi sabiedrības labklājības

nodrošināšanai. Nodokļu maksātājam būtu jāsaglabā izmaksas

attaisnojoši dokumenti. Daļai nodokļu maksātāju, kuri taksācijas

gadā negūst laimestus, kas pārsniedz 3000 euro, šāds

regulējums radītu papildu izmaksas, jo šobrīd no izlozēm un

azartspēlēm gūtie laimesti, kuri taksācijas gadā nepārsniedz 3000

euro, ar nodokli netiek aplikti. Finansiāli šāds

regulējums būtu labvēlīgs regulāriem azartspēļu spēlētājiem,

kuri, iespējams, ir atkarīgi no tām. Savukārt apstrīdētās normas

esot labvēlīgas tiem, kuri azartspēles spēlē tikai izklaides

nolūkā, un tādi esot vairākums. Visbeidzot, Dienestam būtu

nepieciešami papildu resursi, lai administrētu par laimestiem

maksājamo nodokli. Nodokļu administrēšana kļūtu krietni

sarežģītāka, un ar to saistītās izmaksas ne vienmēr varētu segt

ar administrēšanas rezultātā gūtajiem budžeta ieņēmumiem. Līdz ar

to neesot saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem leģitīmos mērķus

varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

Apstrīdētās normas esot veidotas tādējādi, lai cilvēkiem, kuri

izlozēs piedalās vai azartspēles spēlē izklaides nolūkā, netiktu

radīts nevajadzīgs administratīvais slogs. Proti, no izlozēm vai

azartspēlēm gūtie laimesti neesot apliekami ar iedzīvotāju

ienākuma nodokli, ja tie nepārsniedz 3000 euro, bet tiekot

aplikti ar šo nodokli tikai tad, ja tie ir lielāki par 3000

euro. Vairākums to cilvēku, kuri taksācijas gada ietvaros

gūst par 3000 euro lielākus laimestus, loterijās

piedaloties vai azartspēles spēlējot regulāri. Arī citās Eiropas

Savienības dalībvalstīs iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiekot

piemērots visai laimestu summai neatkarīgi no veiktajiem

izdevumiem, kā arī nosakot neapliekamā ienākuma slieksni. Turklāt

Latvijā šis slieksnis esot piecas reizes augstāks par piemērojamo

attaisnoto ar medicīnas pakalpojumiem un izglītību saistīto

izdevumu apmēru.

Sabiedrības labums esot lielāks par kaitējumu, kas tiek

nodarīts personai, kura azartspēles spēlē regulāri. Valsts

budžetā un pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju

ienākuma nodoklis. Apstrīdētās normas mazinot azartspēļu

atkarību. Visbeidzot, nodokļa administrēšana esot efektīvāka, jo

neradot lieku administratīvo slogu un neliekot maksāt nodokli par

laimestiem līdz 3000 euro. Tādējādi ieguvēji esot arī tie

nodokļa maksātāji, kuri izlozēs piedalās un azartspēles spēlē

tikai izklaides nolūkā.