10. pants

Vecāku pabalsts ieviests likumā "Par

maternitātes un slimības apdrošināšanu" ar 2007. gada 8.

novembra likuma "Grozījumi likumā "Par maternitātes un

slimības apdrošināšanu"" 6. pantu, vienlaikus ar 2007.

gada 8. novembra grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā

izslēdzot iespēju sociāli apdrošinātām personām saņemt bērna

kopšanas pabalstu laikā līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena

gada vecumu.

Tādējādi no 2008. gada 1. janvāra tika ieviests jauns valsts

sociālās apdrošināšanas pabalsts - vecāku pabalsts, ko piešķir un

izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā

līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai

personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj

un audzina), ja šī persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā

vai bērna kopšanas dēļ negūst darba ienākumus kā

pašnodarbinātais, vai arī minētajā bērna kopšanas periodā turpina

strādāt. Saglabājot valsts sociālo pabalstu sistēmas ietvaros tos

bērna kopšanas pabalstus, kurus izmaksā konstantas summas apmērā,

un pārceļot uz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu tos

pabalstus, kuru apmēru nosaka, pamatojoties uz sociāli

apdrošināto personu darba ienākumiem (t. i., aizvietojot bērna

kopšanas pabalstu nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā

līdz vienam gadam, ar jaunu valsts sociālās apdrošināšanas

pabalstu - vecāku pabalstu), tika radīta skaidra un visiem valsts

sociālo pabalstu un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu

saņēmējiem saprotama bērna kopšanas laikā izmaksājamo pabalstu

sistēma (sk. Saeimas atbildes rakstu, lietas materiālu 1. sēj.

125.-138. lp. un 2007. gada 8. oktobrī Saeimā iesniegtā

likumprojekta Nr. 468/Lp9 "Grozījumi likumā "Par

maternitātes un slimības apdrošināšanu""

anotāciju). Minēto grozījumu anotācijā norādīts, ka šāda

sistēma radīs negatīvu ietekmi uz sociālās apdrošināšanas

speciālo budžetu ilgtermiņā, jo papildu izdevumu kompensēšana, kā

tas ir vecāku pabalsta gadījumā, neatbilstot sociālās

apdrošināšanas principiem un valsts sociālās apdrošināšanas

būtībai (sk. 2007. gada 8. oktobrī Saeimā iesniegtā

likumprojekta Nr. 468/Lp9 "Grozījumi likumā "Par

maternitātes un slimības apdrošināšanu""

anotāciju).

2009. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

likumā "Par maternitātes un slimības

apdrošināšanu"", kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

Šie grozījumi paredzēja, ka par bērniem, kas dzimuši, sākot ar

2010. gada 3. maiju, vecāku pabalsts tiks piešķirts tikai tām

sociāli apdrošinātajām personām, kuras atrodas bērna kopšanas

atvaļinājumā un līdz ar to nestrādā vai negūst ienākumus kā

pašnodarbinātie.

Izslēdzot no likuma "Par maternitātes un slimības

apdrošināšanu" normu, kas noteica, ka vecāku pabalstu

piešķir personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā

darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, tika nodrošināta valstī

ieviestā valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipa darbība,

proti, valsts sociālā apdrošināšana garantē cilvēkam noteiktu

ienākumu aizvietojumu tad, kad viņš zaudē darba ienākumus

(sk. Saeimas atbildes rakstu, lietas materiālu 1. sēj.

125.-138. lp. un 2009. gada 29. maijā Saeimā iesniegtā

likumprojekta Nr. 1241/Lp9 "Grozījumi likumā "Par

maternitātes un slimības apdrošināšanu""

anotāciju).

Savukārt apstrīdētā norma pieņemta ar 2010. gada 2. decembra

likuma "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības

apdrošināšanu"" 3. pantu. Ar šo pantu citstarp

paredzēts, ka turpmāk vecāku pabalstu piešķirs un izmaksās vienam

no vecākiem - sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu līdz

vienam gadam, ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas

dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā

ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un kā

viens no bērna vecākiem, kurš pieprasījis vecāku pabalstu,

atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst

ienākumus kā pašnodarbinātais. Ar šo pantu pēc būtības ir

precizēts ar 2009. gada 16. jūnija likumu "Grozījumi likumā

"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""

paredzētais priekšnoteikums vecāku pabalsta piešķiršanai - vecāks

nestrādā vai negūst ienākumus kā pašnodarbināta persona. Tādējādi

ar apstrīdēto normu likumdevējs centies nodrošināt viena vecāka

klātbūtni bērnam viņa pirmajā dzīves gadā, noteiktā apmērā

kompensējot šim vecākam bērna kopšanas dēļ zaudētos

ienākumus.