9. pants

1Saskaņā ar Satversmes 110. panta pirmo teikumu

2valsts aizsargā ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Satversmes

3ievadā nostiprināts tas, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības

4pamats un ka ikviens rūpējas par saviem tuviniekiem un

5sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un

6nākamajām paaudzēm. Satversmes tiesa atzinusi, ka valstij ir

7jāaizsargā ikviena ģimene (sk., piemēram, Satversmes tiesas

82004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-02-0106 14.

9punktu). Satversmes tiesa atzinusi arī to, ka no Satversmes

10110. panta izriet valsts pozitīvais pienākums izveidot un uzturēt

11ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības sistēmu (sk.

12Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr.

132005-09-01 8.2. punktu).

14Interpretējot Satversmes 110. panta pirmajā daļā noteiktās

15pamattiesības, jāņem vērā starptautiskajos cilvēktiesību

16dokumentos ietvertās normas un to piemērošanas prakse (sk.

17Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr.

182004-02-0106 10. punktu). Starptautiskā pakta par

19pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. panta pirmā daļa

20noteic, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa un tai ir

21tiesības baudīt sabiedrības un valsts aizsardzību. Starptautiskā

22pakta par ekonomiskajām, kultūras un sociālajām tiesībām 10.

23panta pirmā daļa paredz, ka dalībvalstis nodrošina iespējami

24plašāku aizsardzību un palīdzību ģimenei, it sevišķi tās

25dibināšanas posmā un kamēr tās pienākums ir gādāt par

26nepatstāvīgajiem bērniem un viņu audzināšanu. Arī Eiropas

27Sociālās hartas 16. pants citstarp garantē ģimenes tiesības uz

28sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tas paredz, ka līgumslēdzējas

29puses, lai nodrošinātu apstākļus, kas nepieciešami pilnīgai

30ģimenes kā sabiedrības pamatvienības attīstībai, apņemas veicināt

31citstarp ģimenes dzīves ekonomisko un sociālo aizsardzību ar

32tādiem līdzekļiem kā ģimeņu pabalsti, fiskālie atvieglojumi,

33dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenēm, pabalsti jaunlaulātajiem

34un citiem piemērotiem līdzekļiem. Satversmes tiesa atzinusi, ka

35Eiropas Sociālās hartas 16. pants nesniedz izsmeļošu ģimenes

36politikas instrumentu sarakstu, proti, nenoteic, kādi var būt

37pabalsti un kādos apstākļos tie būtu izmaksājami. Ievērojot

38noteiktas minimālās prasības, valstis pašas ir tiesīgas

39izvēlēties savus līdzekļus ģimenes sociālās un ekonomiskās

40aizsardzības īstenošanai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4.

41novembra sprieduma lietā Nr. 2005-09-01 8.2. punktu).

42Valsts īpaši atbalsta ģimenes, kurās ir bērni līdz divu gadu

43vecumam, jo zīdaiņiem ir nepieciešama sevišķa aprūpe un parasti

44šo aprūpi uzņemas bērna vecāki, tāpēc viņi var nespēt gūt

45ienākumus tādā pašā līmenī kā pirms bērna piedzimšanas (sal.:

46Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr.

472009‑44-01 8. punkts). Lai arī no Satversmes 110. panta

48neizriet personas tiesības saņemt valsts atbalstu konkrēta veida

49un apmēra pabalsta formā, tomēr valstij, rūpējoties par bērniem

50un ģimeni un ievērojot tiesību principus un pārējās Satversmes

51normas, jāveic tādi atbalsta pasākumi, kas ir pietiekami efektīvi

52un, cik vien tas iespējams, atbilst adresātu vajadzībām (sal.:

53Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr.

542006-07-01 13.1. punkts).

55Pildot no Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo pienākumu

56izveidot un uzturēt ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības

57sistēmu, likumā ir konkretizētas ģimenes tiesības uz īpašu

58aizsardzību, nosakot dažādus aizsardzības mehānismus

59(sal.: Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra

60sprieduma lietā Nr. 2005-09-01 9.3. punkts).

61Viens no šādiem valsts noteiktiem ģimenes sociālās

62aizsardzības mehānismiem, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem, ir

63tiesības uz vecāku pabalstu.