1Satversmes tiesa atzinusi, ka kritēriji, pēc kuriem
2vērtējama tiesību normas atbilstība pamattiesībām uz sociālo
3nodrošinājumu, var atšķirties atkarībā no tā, vai konkrētā norma
4ierobežo personai piešķirtās tiesības vai arī nosaka valsts
5pozitīvo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada
619. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 15.1. punktu).
7Izskatāmajā lietā ar apstrīdēto normu nav ierobežotas Pieteikuma
8iesniedzējai jau piešķirtas tiesības uz ģimenes sociālo
9aizsardzību.
10Lai Pieteikuma iesniedzējai kā pašnodarbinātai personai būtu
11tiesības saņemt vecāku pabalstu par 2012. gada 15. martā dzimuša
12bērna kopšanu, viņai saskaņā ar apstrīdēto normu vajadzēja
13atbilst šā pabalsta saņemšanas priekšnoteikumam, proti, bērna
14kopšanas laikā negūt ienākumus. Tāpēc Pieteikuma iesniedzējai kā
15pašnodarbinātai personai, kas bērna kopšanas laikā turpināja gūt
16ienākumus, līdz brīdim, kad bērns sasniedza viena gada vecumu,
17nebija tiesību saņemt vecāku pabalstu. Tādējādi, pēc Pieteikuma
18iesniedzējas un tiesībsarga ieskata, vairākus mēnešus līdz
19brīdim, kad bērns sasniedza viena gada vecumu, valsts neesot
20nodrošinājusi Pieteikuma iesniedzējas ģimenei tiesības uz sociālo
21aizsardzību vismaz minimālā apmērā.
22Līdz ar to Satversmes tiesai šajā lietā ir jāizvērtē, vai
23valsts, ar apstrīdēto normu nosakot pašnodarbinātām personām tādu
24vecāku pabalsta saņemšanas priekšnoteikumu, ka tās bērna kopšanas
25laikā negūst ienākumus, ir izpildījusi no Satversmes 110. panta
26izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt ģimenes sociālās
27aizsardzības sistēmu.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.