11. pants

1Satversmes tiesa atzinusi, ka kritēriji, pēc kuriem

2vērtējama tiesību normas atbilstība pamattiesībām uz sociālo

3nodrošinājumu, var atšķirties atkarībā no tā, vai konkrētā norma

4ierobežo personai piešķirtās tiesības vai arī nosaka valsts

5pozitīvo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

619. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 15.1. punktu).

7Izskatāmajā lietā ar apstrīdēto normu nav ierobežotas Pieteikuma

8iesniedzējai jau piešķirtas tiesības uz ģimenes sociālo

9aizsardzību.

10Lai Pieteikuma iesniedzējai kā pašnodarbinātai personai būtu

11tiesības saņemt vecāku pabalstu par 2012. gada 15. martā dzimuša

12bērna kopšanu, viņai saskaņā ar apstrīdēto normu vajadzēja

13atbilst šā pabalsta saņemšanas priekšnoteikumam, proti, bērna

14kopšanas laikā negūt ienākumus. Tāpēc Pieteikuma iesniedzējai kā

15pašnodarbinātai personai, kas bērna kopšanas laikā turpināja gūt

16ienākumus, līdz brīdim, kad bērns sasniedza viena gada vecumu,

17nebija tiesību saņemt vecāku pabalstu. Tādējādi, pēc Pieteikuma

18iesniedzējas un tiesībsarga ieskata, vairākus mēnešus līdz

19brīdim, kad bērns sasniedza viena gada vecumu, valsts neesot

20nodrošinājusi Pieteikuma iesniedzējas ģimenei tiesības uz sociālo

21aizsardzību vismaz minimālā apmērā.

22Līdz ar to Satversmes tiesai šajā lietā ir jāizvērtē, vai

23valsts, ar apstrīdēto normu nosakot pašnodarbinātām personām tādu

24vecāku pabalsta saņemšanas priekšnoteikumu, ka tās bērna kopšanas

25laikā negūst ienākumus, ir izpildījusi no Satversmes 110. panta

26izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt ģimenes sociālās

27aizsardzības sistēmu.