13. pants

1Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesai

2visupirms jāpārbauda, vai valsts bija izveidojusi ģimenes

3sociālās aizsardzības sistēmu un paredzējusi atbalstu ģimenei

4līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena gada vecumu.

5Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka viņai kā pašnodarbinātai

6personai, kas bērna kopšanas laikā turpināja gūt ienākumus,

7nepamatoti vairākus mēnešus līdz brīdim, kad bērns sasniedza

8viena gada vecumu, neesot bijis nodrošināts ģimenes atbalsts.

9Likumdevēja izveidotā ģimenes sociālās aizsardzības sistēma

10apstrīdētās normas spēkā esības laikā paredzēja ģimenēm, kurās

11aug bērns līdz viena gada vecumam, šādus atbalsta veidus:

121) tiesības uz maternitātes pabalstu, kuru piešķīra un

13izmaksāja par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību

14atvaļinājuma laiku, ja sieviete neieradās darbā un tādējādi

15zaudēja algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta

16sieviete zaudēja ienākumus;

172) tiesības uz paternitātes pabalstu, kuru piešķīra un

18izmaksāja bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā

19atvaļinājuma desmit kalendāra dienām;

203) tiesības uz bērna kopšanas pabalstu, kuru piešķīra

21personai, kas kopa bērnu līdz viena gada vecumam, ja šī persona

22nebija nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (nebija uzskatāma

23par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par

24valsts sociālo apdrošināšanu") un nesaņēma maternitātes

25pabalstu vai vecāku pabalstu par to pašu laikposmu (redakcijā no

262013. gada 20. novembra tikai ar priekšnoteikumu, ka persona,

27kura kopa bērnu, nesaņēma maternitātes pabalstu vai vecāku

28pabalstu par to pašu laikposmu);

294) tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas

30gadījumā;

315) tiesības atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās

32palīdzības likuma 32. pantam saņemt sociālo palīdzību - materiālu

33atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām

34ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības.

35Tādējādi likumdevējs bija paredzējis ģimenei saistībā ar bērna

36piedzimšanu dažādus sociālā atbalsta veidus, kuru mērķis bija

37kompensēt gan bērna kopšanas dēļ zaudētos ienākumus (sociālās

38apdrošināšanas pabalsti), gan ar bērna piedzimšanu saistītus

39izdevumus (sociālie pabalsti), kā arī sniegt atbalstu ģimenei tās

40pamatvajadzību apmierināšanā (sociālā palīdzība) (sal. sk. arī

41Saeimas atbildes rakstu, lietas materiālu 1. sēj. 125.-138.

42lp.).

43Turklāt likumdevējs šajā laikā bija noteicis arī tiesības uz

44vecāku pabalstu ikvienai sociāli apdrošinātai personai, kurai kā

45vienam no bērna vecākiem iestājas sociālais risks - bērna

46kopšanas dēļ zaudēti ienākumi. Šāds vecāku pabalsta piešķiršanas

47regulējums atbilda sociālās apdrošināšanas pamatprincipam -

48apdrošināt personas risku zaudēt darba ienākumu, citstarp sakarā

49ar bērna kopšanu (sk. likuma "Par valsts sociālo

50apdrošināšanu" 3. panta pirmo daļu).

51Tādējādi ar apstrīdēto normu tiesības uz vecāku pabalstu bija

52paredzētas ikvienai pašnodarbinātai personai (arī Pieteikuma

53iesniedzējai), kura kā viens no bērna vecākiem bērna kopšanas dēļ

54līdz brīdim, kad bērns sasniedza viena gada vecumu, neguva

55ienākumus.

56Līdz ar to valsts bija izveidojusi

57ģimenes sociālās aizsardzības sistēmu un paredzējusi atbalstu

58ģimenei līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena gada vecumu.