6. pants

1Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

2- uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110.

3pantam.

4Labklājības ministrija pievienojas Saeimas atbildes rakstā

5norādītajiem argumentiem un uzskata, ka likumdevējam bija

6tiesības liegt vecāku pabalstu, proti, sociālās apdrošināšanas

7pabalstu, tiem šā pabalsta saņēmējiem, kuri atsāka savu

8profesionālo darbību, neatkarīgi no tā, vai profesionālā darbība

9atsākta pilnīgi vai daļēji.

10Vecāku pabalsts esot sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalsta

11pasākums, kas paredzēts vecākiem, kuri bērna pirmajā dzīves gadā

12izvēlas nestrādāt un pilnvērtīgi aprūpēt bērnu, veltot tam šajā

13laika posmā īpaši nepieciešamo uzmanību. Vecāku pabalsta izmaksas

14ierobežojums attiecībā uz strādājošiem vecākiem esot noteikts,

15ievērojot galvenokārt tieši bērna vajadzības.

16Vecāku pabalsts pēc sava mērķa un būtības esot izveidots kā

17viens no sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem, kuru mērķis

18ir novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu,

19kas rodas likumā paredzētā sociālā riska iestāšanās gadījumā.

20Sākotnēji vecāku pabalstu varējis izvēlēties jebkurš no abiem

21bērna vecākiem, un praksē pierādījies tas, ka šis pabalsts bieži

22vien nesasniedz tā mērķi, jo parasti tiek noformēts uz tā vecāka

23vārda, kurš pirms bērna piedzimšanas saņēmis lielāku atalgojumu.

24Šāda prakse esot nonākusi pretrunā gan ar Satversmes tiesas

25spriedumā lietā Nr. 2006‑07‑01 izteiktajām atziņām, gan ar valstī

26spēkā esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo izveidojusies

27tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli

28apdrošinātas. Ņemot vērā minēto, 2009. gada 16. jūnijā Saeimā

29pieņemti likuma grozījumi, liedzot turpmāk saņemt vecāku pabalstu

30tām personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un

31vienlaikus strādā vai gūst ienākumus. Grozījumu leģitīmais mērķis

32attiecībā uz pašnodarbinātajiem bijis aizsargāt bērna intereses,

33motivējot vecākus, ja vien tas iespējams, nestrādāt un pašiem

34nodrošināt pilnvērtīgu bērna aprūpi. Apstrīdētajai normai bijis

35leģitīms mērķis - bērna tiesību aizsardzība, nodrošinot gada

36vecumu vēl nesasnieguša bērna vislabāko interešu ievērošanu,

37proti, pilnvērtīgu aprūpi, kuru sniedz vecāki. Otrs leģitīmais

38mērķis bijis saistīts ar sociālās apdrošināšanas sistēmas

39pašfinansēšanās nodrošināšanu ilgtermiņā, jo 2008. gada 1.

40janvārī ieviestais apdrošināšanas veids - vecāku apdrošināšana -

41neesot paredzējis sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes

42paaugstināšanu jaunā pakalpojuma - vecāku pabalsta -

43nodrošināšanai. Tādējādi esot ievērojami pasliktinājies valsts

44sociālās apdrošināšanas budžeta stāvoklis.

45Pašnodarbinātajam atšķirībā no darba ņēmēja obligāto iemaksu

46objekts esot brīvi izraudzīti ienākumi. Tādējādi pašnodarbinātais

47varot laikus un pēc paša izvēles plānot savu saimniecisko

48darbību, lai bērna kopšanas periodā saņemtu sociālās

49apdrošināšanas pakalpojumu atbilstošā apmērā.

50Profesionālās kvalifikācijas saglabāšana esot gan

51pašnodarbinātajiem, gan darba ņēmējiem aktuāls jautājums.

52Likumdevējs, nosakot vecāku pabalsta izmaksas ierobežojumu

53strādājošiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, neesot

54piespiedis tos atteikties no valsts atbalsta, lai saglabātu savu

55profesionālo kvalifikāciju, bet, ievērojot bērna intereses un

56sociālās apdrošināšanas pakalpojuma mērķi, nodrošinājis iespēju

57izvēlēties - vai nu saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā un

58nestrādāt, tādējādi negūstot ienākumus no profesionālās darbības,

59vai arī - ja persona izvēlas strādāt - saņemt ienākumus kā

60pašnodarbinātajam.

61No sociāli atbildīgas valsts principa izrietot valsts

62pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu sabiedrības

63labklājības nodrošināšanas politiku. Valstij esot jāsamēro ar

64savām ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā

65jomā, bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības

66labklājību un jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts

67uz valsts ilgtspējīgu attīstību. 2009. gadā strauji

68pasliktinājusies Latvijas ekonomiskā situācija, samazinājušies

69valsts budžeta ieņēmumi, būtiski palielinājies bezdarbs un

70pieauguši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi.

71Satversmes tiesa jau esot secinājusi, ka vecāku apdrošināšana

72tika ieviesta pārsteidzīgi, nepārdomāti un tādējādi tika

73apdraudēta sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēja, kas ir

74būtisks priekšnoteikums tam, lai valsts varētu ilgtermiņā

75nodrošināt gan pensiju, gan sociālās apdrošināšanas pabalstu

76izmaksu.