6. pants

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

- uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110.

pantam.

Labklājības ministrija pievienojas Saeimas atbildes rakstā

norādītajiem argumentiem un uzskata, ka likumdevējam bija

tiesības liegt vecāku pabalstu, proti, sociālās apdrošināšanas

pabalstu, tiem šā pabalsta saņēmējiem, kuri atsāka savu

profesionālo darbību, neatkarīgi no tā, vai profesionālā darbība

atsākta pilnīgi vai daļēji.

Vecāku pabalsts esot sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalsta

pasākums, kas paredzēts vecākiem, kuri bērna pirmajā dzīves gadā

izvēlas nestrādāt un pilnvērtīgi aprūpēt bērnu, veltot tam šajā

laika posmā īpaši nepieciešamo uzmanību. Vecāku pabalsta izmaksas

ierobežojums attiecībā uz strādājošiem vecākiem esot noteikts,

ievērojot galvenokārt tieši bērna vajadzības.

Vecāku pabalsts pēc sava mērķa un būtības esot izveidots kā

viens no sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem, kuru mērķis

ir novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu,

kas rodas likumā paredzētā sociālā riska iestāšanās gadījumā.

Sākotnēji vecāku pabalstu varējis izvēlēties jebkurš no abiem

bērna vecākiem, un praksē pierādījies tas, ka šis pabalsts bieži

vien nesasniedz tā mērķi, jo parasti tiek noformēts uz tā vecāka

vārda, kurš pirms bērna piedzimšanas saņēmis lielāku atalgojumu.

Šāda prakse esot nonākusi pretrunā gan ar Satversmes tiesas

spriedumā lietā Nr. 2006‑07‑01 izteiktajām atziņām, gan ar valstī

spēkā esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo izveidojusies

tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli

apdrošinātas. Ņemot vērā minēto, 2009. gada 16. jūnijā Saeimā

pieņemti likuma grozījumi, liedzot turpmāk saņemt vecāku pabalstu

tām personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un

vienlaikus strādā vai gūst ienākumus. Grozījumu leģitīmais mērķis

attiecībā uz pašnodarbinātajiem bijis aizsargāt bērna intereses,

motivējot vecākus, ja vien tas iespējams, nestrādāt un pašiem

nodrošināt pilnvērtīgu bērna aprūpi. Apstrīdētajai normai bijis

leģitīms mērķis - bērna tiesību aizsardzība, nodrošinot gada

vecumu vēl nesasnieguša bērna vislabāko interešu ievērošanu,

proti, pilnvērtīgu aprūpi, kuru sniedz vecāki. Otrs leģitīmais

mērķis bijis saistīts ar sociālās apdrošināšanas sistēmas

pašfinansēšanās nodrošināšanu ilgtermiņā, jo 2008. gada 1.

janvārī ieviestais apdrošināšanas veids - vecāku apdrošināšana -

neesot paredzējis sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes

paaugstināšanu jaunā pakalpojuma - vecāku pabalsta -

nodrošināšanai. Tādējādi esot ievērojami pasliktinājies valsts

sociālās apdrošināšanas budžeta stāvoklis.

Pašnodarbinātajam atšķirībā no darba ņēmēja obligāto iemaksu

objekts esot brīvi izraudzīti ienākumi. Tādējādi pašnodarbinātais

varot laikus un pēc paša izvēles plānot savu saimniecisko

darbību, lai bērna kopšanas periodā saņemtu sociālās

apdrošināšanas pakalpojumu atbilstošā apmērā.

Profesionālās kvalifikācijas saglabāšana esot gan

pašnodarbinātajiem, gan darba ņēmējiem aktuāls jautājums.

Likumdevējs, nosakot vecāku pabalsta izmaksas ierobežojumu

strādājošiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, neesot

piespiedis tos atteikties no valsts atbalsta, lai saglabātu savu

profesionālo kvalifikāciju, bet, ievērojot bērna intereses un

sociālās apdrošināšanas pakalpojuma mērķi, nodrošinājis iespēju

izvēlēties - vai nu saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā un

nestrādāt, tādējādi negūstot ienākumus no profesionālās darbības,

vai arī - ja persona izvēlas strādāt - saņemt ienākumus kā

pašnodarbinātajam.

No sociāli atbildīgas valsts principa izrietot valsts

pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu sabiedrības

labklājības nodrošināšanas politiku. Valstij esot jāsamēro ar

savām ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā

jomā, bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības

labklājību un jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts

uz valsts ilgtspējīgu attīstību. 2009. gadā strauji

pasliktinājusies Latvijas ekonomiskā situācija, samazinājušies

valsts budžeta ieņēmumi, būtiski palielinājies bezdarbs un

pieauguši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi.

Satversmes tiesa jau esot secinājusi, ka vecāku apdrošināšana

tika ieviesta pārsteidzīgi, nepārdomāti un tādējādi tika

apdraudēta sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēja, kas ir

būtisks priekšnoteikums tam, lai valsts varētu ilgtermiņā

nodrošināt gan pensiju, gan sociālās apdrošināšanas pabalstu

izmaksu.