7. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

2padome - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

3110. pantam, un pievienojas Pieteikuma iesniedzējas

4argumentiem.

5Zvērināti advokāti tikai ļoti retos gadījumos pilnībā un uz

6visu bērna kopšanas laiku pārtraucot savu profesionālo darbību,

7jo tad varot atpalikt no jaunākajām judikatūras un likumdošanas

8tendencēm, bet klienti izmantojot cita zvērināta advokāta sniegto

9palīdzību.

10Bērna kopšanas laikā uz darba līguma pamata nodarbinātas

11personas profesionālās kvalifikācijas izmaiņas esot apmēram tādas

12pašas kā pašnodarbinātai personai, taču šo izmaiņu tiesiskās

13sekas pašnodarbinātās personas - zvērināta advokāta - gadījumā

14esot neizdevīgākas, jo advokāta klientiem neesot uzlikti un

15nevarot tikt uzlikti tādi pienākumi kā darba devējam. Tiesību

16normas paredzot darbavietas saglabāšanu darbiniekam, bet

17zvērinātam advokātam šādas garantijas neesot.

18Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām,

19kuras bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpina gūt ienākumus, un

20personām, kuras šā paša atvaļinājuma laikā ienākumus negūst. Šāda

21atšķirīga attieksme neesot attaisnojama. Turklāt tieši

22ekonomiskās lejupslīdes apstākļos esot īpaši svarīgi veicināt

23nodarbinātību. Taču apstrīdētā norma likusi pabalsta saņēmējam

24izdarīt izvēli starp iespēju saņemt pabalstu un risku zaudēt savu

25klientūru un kvalifikāciju, proti, zaudēt paša radīto darbavietu.

26Tādējādi apstrīdētā norma esot labvēlīga personām, kuras necenšas

27atgriezties darba tirgū, un nelabvēlīga personām, kuras rīkojas

28pretēji - cenšas uzlabot savu labklājību ne tikai uz valsts

29atbalsta rēķina. Tāpēc apstrīdētās normas ekonomiskais mērķis

30esot vērtējams kritiski. Kritiski vērtējams esot arī arguments,

31ka Pieteikuma iesniedzējai, izvēloties profesiju, vajadzējis

32pieņemt arī šādas izvēles rezultātā radušās ar nodokļiem

33saistītās sekas, - apstrīdētā norma stājusies spēkā gandrīz

34desmit gadus pēc tam, kad Pieteikuma iesniedzēja izvēlējusies

35profesiju. Tiesiskās paļāvības princips nenozīmējot personas

36tiesības pēc profesijas izvēles paļauties uz to, ka valsts

37neveiks grozījumus nodokļu tiesiskajā regulējumā, taču dodot

38pamatu paļauties uz to, ka valsts nepieļaus personu

39diskrimināciju, citstarp arī ģimenes aizsardzības pasākumu

40īstenošanā.