7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

padome - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

110. pantam, un pievienojas Pieteikuma iesniedzējas

argumentiem.

Zvērināti advokāti tikai ļoti retos gadījumos pilnībā un uz

visu bērna kopšanas laiku pārtraucot savu profesionālo darbību,

jo tad varot atpalikt no jaunākajām judikatūras un likumdošanas

tendencēm, bet klienti izmantojot cita zvērināta advokāta sniegto

palīdzību.

Bērna kopšanas laikā uz darba līguma pamata nodarbinātas

personas profesionālās kvalifikācijas izmaiņas esot apmēram tādas

pašas kā pašnodarbinātai personai, taču šo izmaiņu tiesiskās

sekas pašnodarbinātās personas - zvērināta advokāta - gadījumā

esot neizdevīgākas, jo advokāta klientiem neesot uzlikti un

nevarot tikt uzlikti tādi pienākumi kā darba devējam. Tiesību

normas paredzot darbavietas saglabāšanu darbiniekam, bet

zvērinātam advokātam šādas garantijas neesot.

Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām,

kuras bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpina gūt ienākumus, un

personām, kuras šā paša atvaļinājuma laikā ienākumus negūst. Šāda

atšķirīga attieksme neesot attaisnojama. Turklāt tieši

ekonomiskās lejupslīdes apstākļos esot īpaši svarīgi veicināt

nodarbinātību. Taču apstrīdētā norma likusi pabalsta saņēmējam

izdarīt izvēli starp iespēju saņemt pabalstu un risku zaudēt savu

klientūru un kvalifikāciju, proti, zaudēt paša radīto darbavietu.

Tādējādi apstrīdētā norma esot labvēlīga personām, kuras necenšas

atgriezties darba tirgū, un nelabvēlīga personām, kuras rīkojas

pretēji - cenšas uzlabot savu labklājību ne tikai uz valsts

atbalsta rēķina. Tāpēc apstrīdētās normas ekonomiskais mērķis

esot vērtējams kritiski. Kritiski vērtējams esot arī arguments,

ka Pieteikuma iesniedzējai, izvēloties profesiju, vajadzējis

pieņemt arī šādas izvēles rezultātā radušās ar nodokļiem

saistītās sekas, - apstrīdētā norma stājusies spēkā gandrīz

desmit gadus pēc tam, kad Pieteikuma iesniedzēja izvēlējusies

profesiju. Tiesiskās paļāvības princips nenozīmējot personas

tiesības pēc profesijas izvēles paļauties uz to, ka valsts

neveiks grozījumus nodokļu tiesiskajā regulējumā, taču dodot

pamatu paļauties uz to, ka valsts nepieļaus personu

diskrimināciju, citstarp arī ģimenes aizsardzības pasākumu

īstenošanā.