8. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes lektore Mg. iur. Zane Vorslava -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110. pantam.

Likumdevējs ar apstrīdēto normu neesot liedzis Pieteikuma

iesniedzējai saņemt valsts sniegtu pabalstu, bet paredzējis

vienīgi nosacījumus pabalsta saņemšanai. Līdz ar to likumdevējs

esot izpildījis Satversmes 110. pantā noteikto pienākumu.

Tiesību uz vecāku pabalstu īstenošana esot tiešs valsts

pamattiesību izpildes pienākums, kas skatāms kopsakarā ar

Satversmes 110. pantu. Ņemot vērā sociālo tiesību, tai skaitā

tiesību uz vecāku pabalstu, specifisko raksturu, tās esot

īstenojamas atbilstoši Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā

noteiktajam, ka ikvienam cilvēkam, proti, sabiedrības loceklim,

ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un viņa personības pašcieņas

uzturēšanai un brīvai attīstībai nepieciešamo tiesību īstenošanu

ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā ar nacionālo pasākumu

palīdzību un starptautiskas sadarbības ceļā atbilstoši katras

valsts struktūrai un resursiem. Sociālās tiesības esot īpašas un

atšķirīgas cilvēktiesības, jo to īstenošana esot tieši atkarīga

no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamajiem

resursiem, tātad cieši saistīta ar katras valsts iespējām. Tāpat

arī starptautiskās tiesības uzliekot valstij pienākumu

maksimālajos pieejamo resursu ietvaros un ar atbilstošiem

līdzekļiem augošā tempā panākt pēc iespējas pilnīgu sociālo

tiesību īstenošanu.

Ņemot vērā sociālo tiesību un attiecīgo tiesību normu

nepastāvību un biežās izmaiņas, esot grūti prognozēt konkrētu

sociālo tiesību īstenošanas apmēru un sistēmu, tomēr sociāli

apdrošinātas personas statuss nedodot personai tiesības paļauties

uz konkrētiem atlīdzības izmaksas nosacījumiem. Tas dodot

personai tiesības paļauties tikai uz to, ka valsts tai piešķirs

sociālo nodrošinājumu atbilstoši tiesību normām, kādas būs spēkā

laikā, kad personai attiecīgais nodrošinājums būs

nepieciešams.

Secinājumu

daļa